Statistikas
dati par glaukomu ir satraucoši, Latvijā
ar to slimo vidēji divi līdz trīs procenti iedzīvotāju vecumā
virs 40 gadiem. Glaukoma piezogas nemanot, saēd
redzes
nervu un izraisa neatgriezenisku redzes zudumu. Lai uzzinātu par to,
kā neatdot acu gaišumu glaukomai un pasargāt sevi no redzes
invaliditātes, uz sarunu aicinājām Paula Stradiņa klīniskās
universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāju,
profesori Gunu
Laganovsku.
Kādēļ
ir svarīgi runāt par glaukomu?
Latvijā
ir augsti redzes invaliditātes rādītāji, un daļa no tiem ir
saistīta ar novēloti atklātu glaukomu. Ja pacientam slimību
atklāj sākuma stadijā, to var gan ārstēt, gan novērst tās
attīstību. Taču tad, ja glaukomu konstatē, kad tā jau ir
visu noēdusi,
diemžēl neko vairāk darīt nevar.
Kādas
ir Latvijas iedzīvotāju zināšanas par šo slimību?
Daļa
cilvēku zina par glaukomu un izmanto katru iespēju pārbaudīties,
taču diemžēl ir arī liela daļa tādu slimnieku, kas ir
padzirdējuši, ka acu slimības ir ļoti veiksmīgi ārstējamas, un
novilcina vizīti pie acu ārsta, tādējādi palielinot risku zaudēt
redzi pavisam. Piemēram, cilvēks ir dzirdējis, ka kaimiņš, kurš
arī ir pazaudējis redzi, veicot operāciju, to ir pilnībā
atguvis. Taču kaimiņam iespējams tika veikta kataraktas operācija,
un tā ir pavisam cita slimība. To nezinot, glaukomas slimnieks
padomā, ka viņam arī būs līdzīga situācija un ka nav nekāda
pamata iet pie ārsta līdz brīdim, kamēr nav pavisam slikti. Taču
glaukomas gadījumā pilnīgi zaudētu redzi atgūt nevar.
Kādas
ir glaukomas ārstēšanas metodes?
Pētījumi
pierāda, ka vienīgais veids, kā apturēt vai palēnināt redzes
nerva bojāšanos, ir samazināt acs spiedienu. Tādu medikamentu,
kas tiešā veidā aizkavētu redzes nerva bojājumus vai palīdzētu
tam atjaunoties, nav. Lielākajai daļai slimnieku acu spiedienu var
samazināt ar pilieniem, kas jālieto katru dienu. Tie ir dažādi un
atšķiras pēc darbības mehānisma, taču visi pilienu veidi ir
iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Amerikas
Savienotajās Valstīs nupat ir reģistrēts pilnīgi jauns
medikaments, kas būtiski samazina acu spiedienu, un mēs ceram, ka
drīz tas tiks reģistrēts un kļūs pieejams arī Eiropā. Vēl
viens nozīmīgs faktors glaukomas attīstībā ir redzes lauka
pasliktināšanās. Ar to vien, ka tiek samazināts acs spiediens,
nepietiek, jo glaukomas gadījumā redzes lauks var izmainīties arī
neatkarīgi no tā. Tādēļ ir nepieciešams regulāri veikt
funkcionālus izmeklējumus – redzes lauka vai optiskās koherences
tomogrāfijas mērījumus, ar ko nosaka tīklenes nervu šķiedru
blīvumu. Ja blīvums turpina samazināties, glaukoma turpina
progresēt, un ir nepieciešams veikt operāciju. Lai samazinātu acu
spiedienu, operācijas laikā acī izveido caurumiņu, pa kuru
attecēt šķidrumam. Ja situācija vēl nav tik nopietna, tad to var
veikt arī ar lāzeru.
Kas
ir jāņem
vērā, veicot glaukomas operāciju?
Pacienti
ir nepatīkami
pārsteigti uzzinot, ka lielākajā daļā gadījumu pēc glaukomas
operācijas, redze kļūst sliktāka. Cilvēki baidās no šīs
operācijas, jo negrib redzēt sliktāk, taču ir jāsaprot, ka
situācijā, kad glaukoma progresē, pastāv risks zaudēt redzi
neatgriezeniski. Tāpēc labāk ir veikt operāciju, pēc kuras redze
pasliktinās tikai mazliet, nevis piedzīvot to, ka slimība progresē
un redzes lauks aizveras ciet pavisam un iestājas aklums.
Kas
ir glaukomas riska grupā?
Būtisks
riska faktors ir iedzimtība. Otrs faktors ir vecums – cilvēkiem
vecuma grupā virs 50 gadiem ar katru gadu būtiski pieaug
saslimšanas risks. Par citiem riska faktoriem ir grūti teikt, jo
mēs vēl daudz nezinām par glaukomu. Tajā skaitā nav atklāts,
kāpēc tā rodas. Vienīgais, ko var droši apgalvot ir tas, ka
daudz augstāks risks saslimt ar glaukomu ir tiem cilvēkiem, kuru
vecākiem ir bijusi glaukoma.
Vai
ir iespējams
mazināt risku saslimt ar šo slimību?
Glaukomas
gadījumā
īsti nav nekādu profilaktisku pasākumu, kas palīdzētu
izvairīties no saslimšanas. Vienīgais, ko ir iespējams darīt, ir
regulāri apmeklēt acu ārstu un veikt profilaktiskās pārbaudes,
lai laicīgi diagnosticētu nevēlamo saslimšanu un nozīmētu
piemērotu ārstēšanu.
Cik
bieži cilvēkam
jāapmeklē acu ārsts?
Cilvēkam
līdz 60 gadu vecumam acu ārsts ir jāapmeklē reizi divos gados,
pēc tam – reizi gadā. Daļa cilvēku to ievēro, un veic regulāras
redzes pārbaudes, mainot brilles vai izejot ārstu komisijas,
piemēram, obligātās veselības pārbaudes ietvaros savā darba
vietā. Šīs pārbaudes būtu jāveic ikvienam cilvēkam, arī tad,
ja nav nekādu sūdzību par redzes pasliktināšanos.
