Vai
zināji, ka dažādie vēdervīrusi ir
pat lipīgāki par saaukstēšanās slimībām? Turklāt aukstajā
gadalaikā tie uzdarbojas ar īpašu intensitāti. Kāpēc tā, kā
sevi un savu bērnu pasargāt no vēdera infekcijām un ko darīt, ja
gadījies saslimt, stāsta bērnu
infektoloģe Gunta Laizāne.
No
mutes mutē, no rokas rokā
Jā,
arī vēdervīrusiem ir sezonāls raksturs. Taisnības labad gan
jāteic, ka tie ir gatavi uzbrukumam visu cauru gadu, tomēr biežāk
dažādas zarnu infekcijas un vēdera vīrusi liek par sevi manīt
vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Visticamāk, tam ir
racionāls skaidrojums – vasaras mēnešos ir skolas brīvlaiks, un
arī bērndārznieki lielākoties uzturas ārā svaigā gaisā, nevis
čupojas slēgtās telpās, kuras tikai pa retam izvēdina. Bērniem
nav tik ciešs kontakts, un viņi neinficē cits citu.
“Šie
vīrusi izplatās gaisa pilienu veidā, cieša kontakta rezultātā –
no mutes mutē, no rokas rokā. Tie arī ir samērā noturīgi uz
ārējām virsmām, kur vīrusi var dzīvot pat vairākas dienas. Ja
nenomazgā rokas vai apsēžas slimnieka gultā, tad tos ar drēbēm
var pārnēsāt vairākas dienas,” norāda daktere Gunta Laizāne.
Viena
no pamata profilaksēm, protams, ir regulāra roku mazgāšana. Arī
veikalā vai tirgū pirktus produktus ir jānomazgā, īpaši
vēdervīrusu uzliesmojuma laikā. “Pret atsevišķiem zarnu
vīrusiem pieejama vakcinācija, un vecākiem noteikti vajadzētu
ievērot to, ka bērnu ar šķidru vēdera izeju un vemšanu
nevajadzētu vest uz mācību iestādēm, pulciņiem un citām
sabiedriskām vietām. Pat tad ne, ja bērnam slikti bijis naktī un
no rīta viņš jūtas salīdzinoši možs. Bērns tāpat joprojām
ir infekcijas nēsātājs,” uzsver Gunta Laizāne. Viņa piebilst,
ka šie vīrusi dzīvo zarnu šūniņās, sabojā tās un, kamēr šī
slimā šūna neaiziet bojā un vietā nerodas jauna, tikmēr cilvēks
izplata šo vīrusu apkārtējā vidē. “Inficētā zarnu šūna
aiziet bojā aptuveni divu, divu ar pusi nedēļu laikā,” saka
daktere, “bērns pats var justies labi, bet visu šo laiku viņš
inficē savus bērnudārza vai skolas biedrus. Skolnieku vidū gan
šādas infekcijas ir mazāk izplatītas, jo nav tik ciešs kontakts,
taču bērnudārzā visi spēlējas ar vienām mantām un bērni
biežāk liek mutē mantas, zīmuļus, mainās ar lietām.”
Speciāliste
piebilst, ka zarnu
infekcijas biežāk skars bērnus ar vājāku imunitāti, tāpēc ir
svarīgi to stiprināt, gan uzņemot organismam nepieciešamos
vitamīnus, gan iespējami vairāk laika pavadot svaigā gaisā.
Savukārt, ja mājās
kāds slimo ar zarnu infekciju, šim cilvēkam jālieto savs dvielis,
trauki, jāatrodas izolēti no pārējiem, telpas bieži jāvēdina
un visas iespējamās virsmas jāpārslauka ar mitru drānu.
Smagāk
slimo mazi bērni
Kad
mazs bērns sastopas ar vīrusu pirmo reizi, lielākoties slimība
norit ļoti smagi. Arī nākamā slimošanas reize var būt
komplicētāka, jo iespējams saslimt ar tādu pašu vīrusu, tikai
citu tā apakštipu, taču visās šajās slimošanas reizēs bērnam
izveidojas imunitāte pret šo vīrusu – viņš gan var ar to
saslimt atkal, bet slimība norisināsies vieglā formā bez
sarežģījumiem. “Līdz ar to pieaugušie visbiežāk to pašu
rota vīrusu izslimo ar vienreizēju vemšanu vai šķebināšanu un
smaguma sajūtu vēderā, bet bērnam ir 40 grādu augsta
temperatūra, vemšana, kas var beigties ar dehidratāciju, un mazais
nokļūst intensīvās terapijas nodaļā,” izklāsta daktere un
piebilst, ka lielākoties bērni iegūst imunitāti pret vairumu
sastopamo vīrusu līdz piecu gadu vecumam, tāpēc smagas
saslimšanas biežāk skar mazākus bērnus.
Pirmā
pazīme, kas liecina, ka bērns ticis pie kādas no zarnu infekcijām,
ir paaugstināta
temperatūra, slikta apetīte, caureja, vemšana, sāpes vēderā.
Bērnus
zīdaiņa vecumā
galvenais iespējami biežāk likt pie krūts, lai nodrošinātu
viņam pietiekamu šķidruma uzņemšanu, kā arī jāiedod zāles
pret temperatūru, ja tā sasniedz kritisko robežu – 39 grādus.
Bērns, kurš jau ēd kaut ko vairāk par mammas pienu, papildus arī
jādzirdina. Vislabāk ar
speciālu orālās rehidratācijas šķīdumu vai
tīru ūdeni.
“Arī
lielākam bērnam, kurš iet bērnudārzā vai skolā, galvenais
pamatprincips ir iespējami vairāk dzert. Ne jau vienā reizē pus
krūzi, bet pa malciņam, lai neveicinātu atkārtotu vemšanu. Kamēr
bērnam nav apātijas, urinācijas traucējumi, tikmēr to var darīt
mājās ar nesaldinātu tēju vai ūdeni, bet nopietnākā situācijā,
ja bērns ir saguris, atsakās dzert, vajadzētu iegādāties
speciālus aptiekā nopērkamus rehidratācijas pulverīšus, kurus
atšķaida ar ūdeni un maziem malkiem dod bērnam dzert,” stāsta
Gunta Laizāne.
Tālākā
rīcība ir atkarīga no simptomiem. Ja nepieciešams, jāsamazina
ķermeņa temperatūra un jālieto speciāli medikamenti. Vispirms
jāmin līdzekļi pret vemšanu, kas gan ir recepšu, tāpēc būs
nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu. “Parasti šos medikamentus
nozīmē, ja bērnam ir atkārtota vemšana un tiešām zināms, ka
pie vainas ir zarnu infekcija. Vieglos gadījumos vemšana mitējas
pati,” norāda daktere un turpina: “Otra medikamentu grupa, kuru
lietot šādos gadījumos, ir sekrēciju ietekmējošie līdzekļi,
kas enzīmu līmenī kavē jaunās zarnu šūniņas šķidruma
produkciju. Tā kā bojātā zarnu šūna nespēj uzņemt šķidrumu
un stumj to atpakaļ, bet jaunā spēji ražo šo šķidrumu,
medikaments nobremzē jaunās šūnas aktīvo darbību un neļauj tai
ražot tik daudz šķidrumu, kamēr vecais enterocīts aiziet bojā
un vietā nāk jauns, kas atkal spēj uz savas virsmas uzņemt
saražoto šķidrumu. Šie sekrēciju ietekmējošie līdzekļi
nopērkami gan pulverīša, gan kapsulu veidā, un tiem vajadzētu
būt mājas aptieciņā.”
Minētajiem
medikamentiem var pievienot arī absorbentu grupas preparātus, kas
savāks vienkopus toksīnus, baktērijas, sabrūkošās vielas –
visu slikto un izvadīs tās no organisma. Savukārt, lai palīdzētu
atjaunoties
zarnu mikroflorai, pūšanas un rūgšanas procesiem zarnās, talkā
var ņemt saccharomyces boulardii probiotikas. Tās ieteicamas akūtas
infekciozas caurejas ārstēšanai gan pieaugušajiem, gan bērniem.
“Lai zarnu trakts darbotos normāli, tajā notiek vitamīnu
sintēze, sabalansēta pūšana un rūgšana, kā arī citi tikpat
svarīgi procesi. Infekcijas laikā visas šīs norises tiek
izjauktas, un mums jāpalīdz tām atjaunoties iespējami ātri,”
saka infektoloģe.
2
ekspresjautājumi
Kad
noteikti vajadzīgs ārsts?
Ja
rodas kaut mazākās bažas par bērna veselības stāvokli, viņš
kļuvis apātisks, nekavējoši sazinies ar ārstu.
Mediķu
palīdzība jāmeklē arī gadījumos, kad bērns visu uzņemto
šķidrumu izvemj vai viņam ir masīva šķidra vēdera izeja.
Atūdeņošanās
pazīmes
– sausas lūpas un mutes gļotāda, bērns raud bez asarām,
samazinās urinācija, bērns kļuvis apātisks. Uzmanību jāpievērš
arī tad, ja bērns aizmieg un ilgi guļ, neliekot par sevi
uztraukties.
Kā
pareizi atsākt ēst?
Ja
bērns ēd mammas pienu, barošanu nepārtrauc vispār un mazo pie
krūts liek biežāk nekā parasti.
Garas
bada pauzes nav ieteicamas arī pārējiem bērniem, līdz ar to
viņam jādod ēst tiklīdz sirdzējs pārstāj vemt. Ēdienkartei
jābūt vieglai un zarnu traktu saudzējošai, izslēdzot no tās
žāvējumus, rasolu, hamburgeru, ceptus kartupeļus, daudz cukura
saturošus un treknus ēdienus, gāzētus dzērienus un tamlīdzīgi.
Tam jābūt parastam mājās gatavotam ēdienam – putra, zupa,
dārzeņi ar gaļu… Arī ar augļiem un ogām sākumā prātīgi,
un noteikti nevajadzētu dot bērnam neko tādu, ko viņš līdz šim
nav ēdis.
