„Kas
var būt labāks, kā uzdāvināt bērnam mammu, kaut uz gadu…,”
par krūšu pašpārbaudi un regulāru krūšu pārbaužu
nepieciešamību stāsta onkoloģe – ķīmijterapeite Dr.habil.med.
Dace Baltiņa, RSU asoc. profesore, RAKUS galvenā speciāliste.
Krūtis
ir jāpārbauda regulāri, jo tas ir viens no orgāniem, kurā mēdz
būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas slimības. Tā kā dzīvē
apmēram 12 reizes biežāk sastopamas labdabīgas pārmaiņas, krūšu
pārbaudes sievietēm kalpo drošībai – ja sievietes kaut ko
satausta, ir svarīgi nedomāt drūmas domas, bet laicīgi doties pie
ārsta un pārbaudīties, atzīst dr. Baltiņa.
Ikvienai
sievietei regulāri ir jāveic pašizmeklēšanās. Tas nozīmē,
ka sievietei pašai regulāri jātausta savas krūtis reizi mēnesī.
Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, kuras lieto
hormonu kontracepciju vai hormonu aizstājtabletes un tiek novērota
regulāra asiņošana vai smērēšanās, piemērotākais
pārbaudes laiks ir jauna iepakojuma atvēršanas diena jeb
pirmās 10 dienas no menstruālās asiņošanas brīža, jo šajā
laikā fizioloģiski krūtis ir vismīkstākās, tādējādi arī
vispiemērotākās pārbaudei. Savukārt sievietēm, kurām
menstruāciju vairs nav, nepieciešamība pēc pārbaudes jāizvērtē
dinamiski, jo menopauzes stadijā pārbaudes laiks nav būtisks.
Jāatzīst,
ka diezgan straujš saslimstības gadījumu skaita pieaugums ir
vērojams tieši pēc 35 gadu vecuma, tamdēļ sievietēm šajā
vecuma grupā krūšu veselībai vajadzētu pievērst īpašu
uzmanību, veicot pārbaudes reizi gadā vai pēc sūdzībām, bet
jaunākām sievietēm jāveic regulāra krūšu pašpārbaude,
kā arī pie ārsta uz pārbaudēm jādodas reizi divos gados.
Krūšu
pašpārbaude ir pašiniciatīva, kura palīdz noteikt
veidojumus krūtīs, visbiežāk pie ārsta vēršas tieši tās
sievietes, kuras aizdomīgus veidojumus sataustījušas pašas.
Ļoti
liela daļa sieviešu apgalvo, ka viņas nezina, baidās vai
nespēj izskaidrot to, kas ir tas, ko viņas satausta. Viņām
liekas, ka tur ir visādas briesmu lietas, taču, kad es kā ārsts
iztaustu, iespējams, nekas tik briesmīgs tur nav, tāpēc vēlreiz
uzsveru, mīļās sievietes, nebaidieties un dodieties pārbaudīties
laicīgi!
Lai
arī saslimstība ar krūts vēzi daudzās Eiropas Savienības
dalībvalstīs ir lielāka nekā Latvijā, varu apgalvot, ka
saslimstība šeit pieaug. Populācija Latvijā noveco – krūts
vēzis, neskatoties uz to, ka ir traģiski gadījumi arī jaunām
sievietēm, pamatā visvairāk novērojams sievietēm pēc 50 gadu
vecuma. Pateicoties tam, ka ir pieejamas kvalitatīvas
diagnostikas iespējas un sievietes ir informētas par pārbaudes
iespējām, pieaug to sieviešu skaits, kuras zina, ka ir tāda
ultrasonogrāfija, mamogrāfija.
Tiesa,
mēs nevaram cerēt, ka momentāli Latvijā būs tik ideāla
situācija, kā tas ir citviet pasaulē, kur skrīninga programmas ir
jau hronoloģiski senāk ieviestas. Tas, kas šobrīd notiek,
liecina, ka tendence ir pozitīva un sievietes riska grupā izmanto
valsts apmaksāto krūšu pārbaudi – mamogrāfiju.
Pēdējos
gados situācija tiešām mainās un uzlabojas, jo pieaug tieši I un
II stadijas īpatsvars, kā rezultātā mazinās III un IV
stadijas apmēri, kas nozīmē, ka šobrīd pie ārsta novēloti
griežas tikai katra trešā sieviete! Šeit gan iemesli ir ļoti
dažādi – bieži vien sievietes neiet pie ārsta, pat ja viņas
jūt, ka kaut kas nav labi, kā arī klibo sadarbība ar ģimenes
ārstiem. Tas, uz ko šobrīd aicinu ģimenes ārstus – ja
sievietes pašas aktīvi neiet pie ārsta, rūpīgāk sekot līdzi un
aicināt sievietes veikt pārbaudes vai apskatīt tās pašiem.
Iespējams, šī situācija mainītos un krūts vēzi būtu iespējams
atklāt savlaicīgi!
Diemžēl
mēs līdz galam nezinām, kāpēc krūts vēzis veidojas. Mēs
zinām, ka smēķēšana veicina plaušu vēzi, ka papilomas
vīrusa infekcija veicina dzemdes kakla vēzi, taču ļoti daudz
citu audzēju gadījumos mums ir tikai nojausma, pētījumu dati, kas
parāda, ka pastāv kaut kādas sakarības starp, piemēram,
hormonu lietošanu un krūts vēzi, bet 100 % mēs nevaram izteikt
šādu apgalvojumu. Tādēļ man nav konkrētu padomu, kā
nesaslimt, man ir padomi, kā NEIELAIST slimību, un tā galvenokārt
ir regulāra krūšu pārbaude!
Lai
slimību neielaistu, pirmkārt, ja sieviete ir tajā vecuma grupā,
kad uz viņu attiecas skrīnings, lūdzu, ejiet un līdzi paņemiet
Nacionālā veselības dienesta atsūtīto uzaicinājuma
vēstuli, jo katrai sievietei vēstulē ir individuālais kods. Jau
tālāk ar šo kodu sieviete, atkarībā no skrīninga
mamogrāfijas atrades, var pretendēt uz ātru piekļuvi pie
speciālista papildizmeklējumu veikšanai.
Pat,
ja krūts vēzis ir diagnosticēts, mīļās sievietes,
nepadodieties un nesalīdziniet sevi ar citām pacientēm! Viena
diagnoze var noritēt pilnīgi atšķirīgi – būs audzēji, kuri
terapijai padosies ļoti labi, bet būs arī tādi, kas tai padosies
sliktāk. To prognozēt iepriekš diemžēl nav iespējams, jo tas
var dinamiski mainīties arī terapijas gaitā.
Ja
agrāk vēzis bija tabu tēma, kura vārdu baidījās pat izrunāt,
cilvēkiem tika stāstīts, ka tā ir slikta slimība, nesmukas
šūniņas u.tml., tad šodien mēs vēlamies runāt atklātu
valodu, jo cilvēkam ir jāzina, cik izplatīta tā ir, kādi ir šīs
slimības bioloģiskie rādītāji un citi faktori.
Ja
cilvēks saprot, kāpēc viņš cieš, viņš parasti ir labāk
motivēts nekā, ja viņam vienkārši pasaka – tā vajag un viss!
Uzskatu,
ka ārstam ir jābūt ne tikai vēlmei, bet arī laikam, lai izrunātu
ar pacientēm visus jautājumus, pat ja pacientes ir nobijušās,
satraukušās, bēdīgas vai nomāktas, radot cerību uz veiksmīgu
ārstēšanās procesu, jo medicīna progesē! Un kas var būt
labāks, kā sniegt iespēju bērnam, pateicoties medicīnas
attīstībai, uzdāvināt mammu, kaut uz gadu! Ir vērtības, ko mēs
naudas izteiksmē nevaram novērtēt, un šī ir viena no tām!
Mani
priecē tas, ka Latvijā aizvien vairāk plašsaziņas līdzekļos
parādās pozitīvie stāsti. Bija laiks, kad sievietes par to
runāja ļoti nelabprāt un runāja tikai tad, kad viņas bija
pilnīgi veselas un bailes, ka slimība vairs nekad
neatgriezīsies – pārgājušas. Tā ir ārkārtīgi liela
sevis pārkāpšana, sevis
pārlaušana, lai par to sāktu runāt. Priecē, ka šis ledus
palēnām tiek lauzts un ka par to parūpējušās sievietes,
kuras nebaidās rādīt piemēru un iedrošināt citas sievietes
iedvesmojot. Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka negatīva informācija
nekad nemotivēs pozitīvā virzienā, savukārt pozitīva
informācija vienmēr motivēs!
Tamdēļ,
mīļās dāmas, vēzis ir ļoti labi ārstējama slimība,
ārstēšanas iespējas ir ļoti plašas, ja nepalīdzēs viena
metode, palīdzēs cita – medikamentoza terapija vai citas metodes.
Šī izmeklēšana, ja esat skrīninga vecumā, ir vitāli
nepieciešama! Ja Jūs neesat skrīninga vecumā, tas nenozīmē, ka
šajā vecumā neslimo, lūdzu, pašas veiciet krūšu
pašpārbaudi un laiku pa laika pajautājiet savam ģimenes
ārstam, ginekologam, vai Jums nevajag veikt kādu papildu
izmeklējumu!
Es
nevaru dot padomu, kā nesaslimt, jo vienkārši šādu ideju nav un
pagaidām daudz kas ir miglā tīts! Taču varu apgalvot, ka regulāra
krūšu pārbaude ir drošības garants – pat ja šis audzējs
attīstīsies, to atklāsim savlaicīgi un varēsim ārstēt!
Dace
Baltiņa ir viena no izglītojoši informatīvās brošūras
“Saki vēzim – Nē!” autorēm.
Ar
brošūru iespējams iepazīties jebkurā bibliotēkā Latvijā.
Brošūras
elektronisko versiju iespējams aplūkot un lejupielādēt:
www.onko.lv
