Pacienti kļūst aizvien izglītotāki
Onkoloģiju
izmeklējumu jomā pieaug ārstu kvalifikācija, un arī paši
pacienti kļūst aizvien izglītotāki, galvenokārt, pateicoties
mūsdienu tehnoloģijām, kas ļauj atrast dažādu informāciju.
Pateicoties mūsdienu aparatūrai, izmeklēšanas iespējas uzlabojas
arī no tehniskā aspekta, taču varētu vēlēties lielāku
izmeklējumu finansējumu.
Slimības
pārmantojam vai radām paši?
Kas
tad ir lielākie onkoloģiju izraisītāji? Daļā gadījumu slimības
tiek pārmantotas ģenētiski no iepriekšējām paaudzēm, attiecīgi
pats cilvēks neko nespēj ietekmēt, taču lielākoties tieši mūsu
izvēlētais dzīvesveids noved pie saslimšanām.
Atceros
savu bērnību ar īstām konfektēm “Gotiņa”, ledenēm, īstu
un dabisku saldējumu, un citiem produktiem. Diemžēl mūsdienās
piedzīvojām posmu, kad tiecamies pēc dažādiem importētajiem
produktiem, par kuru sastāvu un izcelsmi bija zināms visai maz. Par
laimi, šis posms ir noiets, un atkal atgriežamies pie izpratnes par
to, ka labāks tomēr ir tas produkts, kas ražots vai audzēts pašu
mājās. Produkts, kas radīts šajā vidē, ir daudz draudzīgāks
mūsu organismam. Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku
lielveikalos pievērš uzmanību produktu izcelsmei, ziedo laiku, lai
iegūtu vairāk informācijas, pirms iegādāties un lietot kādu
produktu.
Smēķējam
paši un piespiežam citus
Protams,
nekvalitatīva pārtika ir tikai viena no lietām, ar ko nodarām
pāri savai veselībai, piemēram, smēķēšana. Tendences liecina,
ka smēķētāju skaits ir ļoti liels, turklāt šie cilvēki jau
kaitē ne tikai savai, bet arī apkārtējo veselībai. Mēs tērējām
savu naudu, lai gūtu nosacītu baudu, kas patiesībā jau sev vairs
nav bauda, bet gan kaitīgs ieradums, kas saindē visu mums apkārt,
piespiedu kārtā liekot to elpot arī cilvēkiem mums apkārt.
Pie
lielveikalu ieejām, kur no vienas puses ir maza brīdinājuma zīme,
ka nedrīkst smēķēt 10 m no ieejas, stāv arī lielās urnas jeb,
kā es tās saucu, lielie pelnutrauki, pie kurām gandrīz
vienmēr kāds smēķē. Un katram smēķētājam iet garām
neskaitāmi cilvēki, tostarp arī mazi bērni. Uz saviem
aizrādījumiem par to, ka tur nedrīkst smēķēt, esmu saņēmis
komentāru – ja jau tur nevarētu smēķēt, nebūtu izvietotas
šādas urnas! Un sava taisnība tajā ir, apkārt tiek veidota tāda
vide, kas mudina turpināt šo kaitīgo ieradumu. Jā, gaisu, ko
ikdienā elpojam, bojā arī mašīnu izplūdes gāzes, rūpnīcas,
ražotnes u.tml., bet tā ir urbanizācija, bez tās mūsdienās
neiztikt. Taču smēķēšana ir pilnīgi kas cits.
Visas
slimības rodas no stresa, vienīgi veneriskās – no izpriecām
Ja
rūpīgi sekojat līdzi tam, ko ēdat, un nesmēķējat, ir vērts
aizdomāties arī par citiem aspektiem, kas ietekmē mūsu veselību,
piemēram, stress. Vienmēr atceros joku, ko studiju laikā
pastāstīja kāds profesors, proti, ka visas slimības rodas no
stresa, vienīgi veneriskās – no izpriecām. Ja studiju gados man
šķita, kā gan tā var teikt, tad, gadiem ejot, esmu novērojis, ka
dažreiz cilvēki, kuri nerūpējas par savu veselību, piemēram,
pat tādi bezpajumtnieki, kuri lieto alkoholu, slimo daudz retāk
nekā labi situēti cilvēki, kuru ikdiena ir pilna ar stresu un
pārdzīvojumiem. Tas arī ir pierādījums teicienam, ka visas
slimības rodas no nerviem.
Reizi
gadā iziet “tehnisko apskati” pie ārsta
Mēs
nekur nevaram aizbēgt no mūsdienu sabiedrības un apkārtējās
vides urbanizācijas – no plastmasas, no automašīnu izplūdes
gāzēm, no rūpniecības klātbūtnes pilsētās, taču mēs varam
izvairīties no mazkustīga dzīvesveida, vairāk staigāt kājām,
šķirot atkritumus un nesmēķēt. Vēl viena lieta, ar ko daļa
sabiedrības dara pāri savai veselībai, ir solāriji un pārlieku
liela aizraušanās ar sauļošanos, tādejādi riskējot saslimt ar
ādas vēzi (melanomu). Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo
ir sākusies vasaras sezona, kas diemžēl nozīmē arī ādas vēža
“ražošanu”.
Mūsdienās
vissvarīgākais ir informācija, tāpēc ir labi, ja ar katru
produktu varam iepazīties tuvāk, rūpīgi izlasīt visu
informāciju, kas pieejama. Viss atkarīgs no katra paša vēlēšanās,
kaut vai, piemēram, reizi gadā iziet “tehnisko apskati” pie
ārsta. Svarīgi arī neļauties liekam satraukumam un pesimismam –
raugoties uz to, kas šobrīd notiek masu medijos, reizēm gribot
labu, piemēram, lai sabiedrība vairāk uzmanības pievērstu
veselībai, krāsas tiek pārlieku sabiezinātas, kas var izsaukt
pretēju rezultātu – iedzīt depresijā un radīt lieku
satraukumu.
