Lai arī dabā viss plaukst un zaļo, nereti pavasara mēneši nāk
roku rokā ar spēku izsīkumu, miegainumu, dažādu saslimšanu saasināšanos,
vīrusa infekcijām un citām nebūšanām, kurām iemesls ir viens – tumšajā
ziemas periodā organisms ir novājināts, turklāt mūsu platuma grādos
augušie, rudens sezonā ievāktie dārzeņi zaudējuši vitamīnu
koncentrāciju, tāpēc ar tiem visu vajadzīgo veselībai vairs neuzņemt.
Kuri ir tie vitamīni, kurus pavasarī noteikti būtu jāuzņem, lai
pavasaris nāktu ne tikai ar prieku, bet arī labu pašsajūtu, un kur tos
smelties?
Cilvēka organisms gandrīz visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas
uzņem ar uzturu. Protams, visvieglāk to izdarīt vasarā, kad svaigi
dārzeņi pieejami tikko no dobes, taču pat tad ne vienmēr izdodas
organismu apgādāt ar visu tam nepieciešamo. Lai ar pārtiku mēs saņemtu
visus nepieciešamos vitamīnus, būtu ik dienu jāapēd 1,5 līdz 2 kg
dārzeņu, ogu, augļu un zaļumu, ko lielākā daļa cilvēku pavisam noteikti
neizdara. Pavasarī, līdz ar vitamīnu un minerālvielu izsīkumu, krītas
organisma aizsargspējas, pavājinās imunitāte un piemeklē spēku izsīkums.
Kādi signāli liecina par vitamīnu trūkumu?
Ja organismam trūkst vitamīni un minerālvielas, tad pirmā par to
signalizē āda. Tā kļūst bāla, viegli pelēcīga un zaudē elastību. Nereti
lūpas un smaganas kļūst sāpīgas un var pat asiņot (Vai ieplaisājuši lūpu
kaktiņi jums ir pazīstama problēma? Vai varbūt smaganu asiņošana zobu
tīrīšanas laikā?). Ja ir pazemināta organisma imunitāte, ir lielāks
risks inficēties ar ādas infekcijas slimībām, piemēram, var parādīties
kārpas, iespēja saslimt ar ādas sēnīšu infekciju, ka arī saasinās
dermatīts.
Vitamīnu trūkums var paildzināt pavasara miegainību, neļaujot organismam
ātri pielāgoties jaunajam ritmam, kad dienas kļūst garākas un gaišākas.
Līdz ar nogurumu, organisms ir uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem, bet
atlabšana pēc slimošanas var būt lēnāka kā ierasts.
Uzmanība noteikti jāpievērš arī matu un nagu veselībai – vai tie nekļūst nedzīvi, pelēcīgi un nesāk viegli lūzt.
Kuri vitamīni visbiežāk pietrūkst pavasara sezonā?
Pavisam droši varam apgalvot, ka mūsu klimatiskajos apstākļos,
praktiski visiem ir D vitamīna deficīts. D vitamīnam piemīt hormonālas funkcijas un tas nodrošina
arī vairākas svarīgas organisma funkcijas, piemēram, regulē kalcija
vielmaiņu un palīdz stiprināt kaulus. D vitamīnam ir būtiska ietekme uz
imūnsistēmu, tas piedalās organisma aizsardzībā pret dažādām
infekcijām, turklāt tas ir vitāli nepieciešams grūtniecēm, barojošām
māmiņām, kā arī zīdaiņu un mazu bērnu veselīgai attīstībai.
Tāpat pavasarī vajadzētu parūpēties par to, lai pietiekamā daudzumā
tiktu uzņemti A, C, E un B grupas vitamīni. „Par B1 vitamīna trūkumu var
liecināt tādi simptomi kā viegla nogurdināmība, muskulatūras vājums un
kognitīvi traucējumu, tāpēc B grupas vitamīnu pastiprināta uzņemšana
būtu labs ierocis cīņā ar pavasara nogurumu.
Pavasara mēnešos mūsu platuma grādos strauji pieaug ultravioletā
starojuma (UVS) intensitāte, bet ādas aizsargspējas pret UVS ziemas
tumšajos mēnešos ir krietni mazinājušās, tāpēc noteikti vajadzētu uzņemt
papildus antioksidantus, īpaši vitamīnu E, kas cīnās ar saules UV
radiācijas negatīvajām sekām un palīdz mazināt brīvo radikāļu negatīvo
ietekmi. Dabā E vitamīns ir sastopams riekstos, veselos graudos,
treknajās zivīs, bet “Silvanols” izstrādājis uztura bagātinātāju
“Aterosan” – Omega-3 un E vitamīna nodrošināšanai. Arī C vitamīnam kā
antioksidantam, ir liela loma cīņā ar UV radiācijas negatīvajām sekām,
un tas piedalās ādas kolagēna sintēzē.
Ko darīt, lai vitamīnu netrūktu?
Pirmkārt, visu gadu jāēd daudzveidīga un sabalansēta pārtika, lai
uzņemtu visas organismam nepieciešamās vielas – tad vitamīnu deficīts
visticamāk nemaz nebūs jāpiedzīvo,” norāda „Silvanols” eksperte. „Taču,
ja organismam kādas vielas vai vitamīni trūkst, jāņem talkā dabīgi
uztura bagātinātāji – tie organiskā uzsūksies krietni labāk par
sintētiskajiem vitamīniem, jo iegūti no augu valsts un ir cilvēka
organismam tuvāki un pieņemamāki.
Lietojiet uzturā daudz zaļumu! Tie ir ne tikai lielisks vitamīnu avots,
kas spēcinās organismu pavasarī (īpaši daudz tajos būs C un B grupas
vitamīnu), bet tie satur arī fitoncīdus,ēteriskās eļļas un karotīnu.
Ēdiet salātus, gatavojiet smūtijus, zaļos kokteiļus, uzkodiet dīgstus un
izaudzējiet pirmos lociņus uz palodzes!
Šķiet, vispopulārākais vitamīns ir C vitamīns jeb askorbīnskābe, kas ir
lielisks imunitātes stiprinātājs un vērtīgs antioksidants. Tā kā tas ir nestabils un ūdenī šķīstošs, vislabāk C
vitamīnu uzņemt, ēdot svaigus dārzeņus un ogas. Pavasarī ir pēdējais
laiks atcerēties par saldētavas ogu krājumiem un uzņemt C vitamīnu, kas
ir lieliski saglabājies saldētajās ogās. Daudz C vitamīna ir arī
dzērvenēs, upenēs, mežrozīšu augļos, kivi, spinātos un Briseles
kāpostos.
Ziemā, kad saules leņķis ir ap 33 grādiem, D vitamīna sintēze praktiski
nenotiek, bet vasarā tai traucē apģērbs, pretapdegumu krēmu lietošana,
atmosfēras piesārņojuma līmenis un virkne citu faktoru, tāpēc, pat
ikdienā ēdot treknas zivis, mūsu platuma grādos ir teju neiespējami
saņemt pietiekamu D vitamīna daudzumu. Īpaši svarīgs
D vitamīns ir bērnu pilnvērtīgai attīstībai, tāpēc „Silvanols” ir
radījis uztura bagātinātāju īpaši bērniem – „Kindersil”, kas nodrošina
nepieciešamo D vitamīna devu bērniem un to var lietot visu gadu.
Kā pareizi lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus
Mūsdienās vitamīni un uztura bagātinātāji pieejami ļoti dažādās formās,
lai katrs varētu izvēlēties sev vistīkamāko un ērtāko – tabletes,
kapsulas, sīrupi, pulveri, pilieni un pat mutē izsmidzināmi uztura
bagātinātāji. Tāds ir, piemēram, “Silvanols” jaunākais produkts
„Imuvital Spray” normālas imūnsistēmas darbībai ar plūškoku, cinku un C
vitamīnu. Iepūšot to mutē zem mēles, aktīvās vielas ātrāk uzsūcas un
nonāk asinsritē.
Pirms jebkuru vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanas noteikti
jāizlasa pievienotā anotācija vai informācija uz iepakojuma, lai
noteiktu pareizās un vispiemērotākās uztura bagātinātāja devas gan sev,
gan bērniem. Tas, ko bieži cilvēki
aizmirst ievērot – vitamīnus vislabāk lietot ēšanas laikā vai uzreiz pēc
tās. Tam ir ļoti racionāls iemesls – virkne vitamīnu, piemēram, A, D, E
un K, šķīst taukos, tāpēc ēdiens, īpaši trekns, veicinās to uzsūkšanos.
Turklāt ēdiens pasargās no iespējamas kuņģa gļotādas kairināšanas.
Ja vitamīni jālieto vienreiz dienā, vislabāk tos lietot no rīta, lai
organisms tos mērķtiecīgi izmantotu. Tikai atcerieties – kafija un
gāzēti dzērieni neļaus vitamīniem pilnvērtīgi uzsūkties. Tāpat
jāuzmanās, lietojot dzelzi saturošus preparātus, – tos neiesaka lietot
kopā ar piena produktiem, jo tie kavē dzelzs uzsūkšanos.
