Ir
pamats uzskatīt, ka pulmonālās arteriālās hipertensijas (PAH)
pacientiem ir ļoti ierobežotas iespējas izpildīt fiziskas
aktivitātes, jo slimībai raksturīgi tādi izteikti simptomi kā
elpas trūkums, aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes
krūtīs. Tomēr svarīgi ir saprast – arī PAH pacientiem ir
nepieciešamas piemērotas fiziskas aktivitātes, lai uzlabotu
pašsajūtu. Un rehabilitācijai ir ļoti liela nozīme slimības
vadībā, dzīvildzes pagarināšanā un dzīves kvalitātes
uzlabošanā.
Nav
standarta
PAH pacienta, katram pacientam nepieciešama īpaša pieeja. Šobrīd
vienīgais speciālists, kas uzsācis specializēšanos PAH pacientu
rehabilitācijā, ir fizioterapeite Līna Butāne no PSKUS Fizikālās
medicīnas un rehabilitācijas centra. Viņa mūs iepazīstināja ar
to, kāpēc šiem pacientiem ir nepieciešama īpaša aprūpe.
Vai
visi PAH pacienti var nodarboties ar fiziskām aktivitātēm?
Ja
pacientam tikko ir uzstādīta diagnoze, un ārsti ir noteikuši
specifisku medikamentu terapiju, tad līdz nākamajai ārstu
kontrolei pacientam vajadzētu atturēties no lielas fiziskas
piepūles, kas, iespējams, ir notikusi iepriekš saistībā ar
ikdienas aktivitātēm. Pacients līdz medikamentu iedarbībai
skaitās dekompensētā stāvoklī. Bet kopumā pilnīgi visiem PAH
pacientiem ir ieteiktas fiziskas aktivitātes savu spēju robežās.
To var palīdzēt izvērtēt ārsts un fizioterapeits. Kā
palīglīdzekļi ir nepieciešami oksimetrs, kas mēra skābekļa
saturāciju asinīs, un pulsometrs, lai pacients var kontrolēt pats
savu veselības stāvokli.
Cik
liela nozīme ir fiziskām aktivitātēm PAH pacienta dzīvē? Vai
fiziskas aktivitātes var uzlabot pašsajūtu un mazināt slimības
simptomus?
Mazkustīgums
agri vai vēlu izraisīs veselības problēmas. Cilvēkam ir
nepieciešama kustība jebkuru saslimšanu gadījumā. Piemēram, arī
intensīvajā terapijā, līdzko pacientam ir stabili rādītāji,
atbilstoši viņa spējām, viņš tiek maksimāli ātri aktivizēts.
Regulāras,
piemērotas fiziskās nodarbes noteikti var uzlabot PAH pacientu
pašsajūtu, tomēr simptomu mazināšanai ir nepieciešama ārsta
kontrolēta medikamentoza terapija.
Kādas
aktivitātes būtu ieteicamas PAH pacientiem, lai palielinātu
fizisko izturību?
Dažas
ieteicamās nodarbes – pastaigas gan pa līdzenu, gan kalnainu
virsmu, elpošanas vingrojumi, stiepšanās vingrojumi, arī joga,
spēka vingrojumi ar minimālu svaru konkrētām muskuļu grupām,
riteņbraukšana ar minimālu slodzi.
Nav
vēlama augstas intensitātes ilgstoša slodze, vai jebkuras
aktivitātes, kas kaut kādā mērā izraisa diskomfortu un elpas
trūkumu.
Zināms,
ka PAH pacientiem ir aizdusa, ģīboņi, nogurums. Kā tas ietekmē
viņu fiziskās spējas? Vai aktivitātes var veikt par spīti
simptomiem?
Tiklīdz
rodas jebkurš šāds simptoms, pacientam ir jāpārtrauc darīt to,
ko viņš darīja un obligāti jāatpūšas. PAH pacienti nereti
sastapsies ar attiecīgām sajūtām, tomēr, ja pacientiem būs
pulsometri un oksimetri, kā arī pacients, regulāri nodarbojoties
ar fiziskām aktivitātēm, būs savas spējas un varēšanu
iepazinis, tad šādas situācijas būs retākas.
Kāpēc
ir svarīgi ar katru PAH pacientu strādāt individuāli un pielāgot
fiziskos vingrojumus?
Katrs
cilvēks ir individuāls gan fiziskā, gan emocionālā ziņā.
Fizioterapija jebkurā gadījumā sākotnēji cilvēku izvērtē
individuāli. PAH pacientiem ir īpaši būtiski izvērtēt fiziskās
spējas, emocionālo stāvokli, dzīves kvalitāti, jo tas var ļoti
atšķirties gan pa PAH diagnožu grupām, gan vecuma grupām, gan
atkarībā no slimības ilguma un specifikas, un, protams,
individuālajiem faktoriem – ikdienas, vēlmēm un mērķiem.
Kāpēc
ir svarīgi, lai PAH pacientiem būtu centrs, kur varētu veikt
rehabilitāciju un fizioterapiju?
Šāds
centrs ir nepieciešams, lai gan pacienti, gan speciālisti varētu
kvalitatīvāk strādāt un sadarboties. Gan pacienti, gan ģimenes
ārsti zinātu, kur vērsties pēc palīdzības šādas specifiskas
saslimšanas gadījumā. Savukārt speciālistiem būtu vieglāk
izvērtēt un darboties ar pacientiem dinamikā.
Kāda
ir citu valstu pieredze šajā jomā?
Attiecībā
uz fizioterapiju, pasaulē vēl arvien tiek veikti pētījumi, lai
noskaidrotu, kādas tieši fiziskās aktivitātes ir visatbilstošākās
PH pacientiem.
Vai
rehabilitācija un fizioterapija PAH pacientam varētu būt vienlīdz
laba kā zāles?
PAH
pacientiem obligāti sākotnēji ir nepieciešama medikamentoza
terapija, šajā gadījumā paralēles ar fiziskām aktivitātēm
nevar vilkt. Tomēr kā neatņemama sastāvdaļa pašsajūtas,
fizisko spēju, dzīves kvalitātes uzlabošanai ir regulārām un
atbilstošām kustībām, lai palielinātu slodzes spēju.
Vai
ir vispārēji ieteikumi, ko varam sniegt visiem PAH pacientiem
sakarā ar fiziskām nodarbēm?
Vispārēji
ieteikumi pirms aktivitātēm – konsultēšanās ar speciālistiem,
darboties sākt lēnām un pakāpeniski, nedrīkst vienlaikus veikt
vingrojumus gan ķermeņa augšdaļai, gan apakšdaļai, jāizvairās
no vingrojumiem, kad rokas ir virs galvas, aktivitāšu laikā
nedrīkst aizturēt elpu, nepārslogot sevi, atrast piemērotu
kompāniju, ar ko kopā nodarboties. Jāpievērš uzmanība laika
apstākļiem, jāpārtrauc nodarbība, ja jūtas slikti, oksimetra
rādījumiem jābūt virs 85%, pulsometra rādītāji nedrīkst
pārsniegt 100x/min. Galvenais fizisko nodarbju faktors ir
regularitāte un piesardzība.
