Lai
gan dzelzi varam uzņemt
ar pārtiku, dzelzs anēmija liecina, ka organismā tā trūkst, ir
jāuzsāk terapija un jāatrod iemesls, kādēļ dzelzs anēmija ir
radusies.
“Dzelzs
anēmijas
cēloņi var būt dažādi, piemēram, asins zudums, gremošanas
orgānu slimības un traucēta dzelzs uzsūkšanās, vienveidīgs,
uzturs, kas nenodrošina organismu ar pietiekamu dzelzs daudzumu,”
teic ginekoloģe
Karlīna
Elksne.
Kādēļ
par viena mikroelementa trūkumu būtu jāceļ trauksme? Jo dzelzs
pilda organismam ļoti svarīgas funkcijas:
-
piedalās
skābekļa transportēšanā uz šūnām; -
hemoglobīna
un eritrocītu veidošanā; -
iesaistās
neironu signālu pārraidē uz mērķu šūnām; -
piedalās
kolagēna sintēzē; -
ir
viens no svarīgiem
elementiem imūnās sistēmas funkcionēšanā; -
piedalās
daudzos šūnu augšanas un enerģijas ražošanas procesos; -
dzelzs
ir enzīmu
sastāvdaļa.
Kā
izpaužas dzelzs deficīts?
Pirmie
signāli
par dzelzs deficītu ir nespēks, reiboņi, ģīboņi, taču dzelzs
deficīta simptomus var arī nejust. Sevišķi, ja, piemēram, dzelzs
anēmija attīstās sievietei, turklāt ilgstošā laika posmā –
organisms mēdz adaptēties un simptomu nav. Nereti dzelzs trūkuma
fakts noskaidrojas vien tad, kad tiek veiktas laboratoriskās
analīzes un dzelzs līmenis sasniedzis anēmijas rādītāju.
Dzelzs
anēmijas
gadījumā ikdienas darbus veikt kļūst daudz grūtāk, rodas
miegainība, vājinās koncentrēšanās spēja, var pievienoties
galvassāpes, sirdsklauves un fiziskas piepūles laikā var rasties
aizdusa. Ārējās pazīmes – bāla sejas āda, ādas sausums,
jēlums mutes kaktiņos, sāpes mēles galā, trausli nagi,
pastiprināta matu izkrišana. Dažkārt dzelzs anēmija var izraisīt
vēlmi pēc neparastām garšām.
Riska grupas
“Tā
kā dzelzs anēmiju var veicināt dažādi faktori, arī riska grupu
uzskaitījums ir visai plašs. Vērtējot pēc dzimuma, biežāk
dzelzs anēmiju konstatē sievietēm, tostarp tā var piemeklēt arī,
piemēram, profesionālas dejotājas, vingrotājas. Nereti dzelzs
deficīts novērojams gados vecākiem cilvēkiem. Neatkarīgi no
dzimuma un vecuma dzelzs anēmija mēdz izveidoties pēc operācijām,
traumām, strauja asins zuduma,” skaidro ārste.
Lūk,
sešas tipiskās riska grupas!
Sievietes
ar spēcīgu
menstruālo asiņošanu, dzemdes miomu
Tā
ir iekārtot sievietes organisms – reproduktīvajā vecumā katru
mēnesi (izņemot grūtniecības laiku) notiek menstruācija –
dzemdes gļotādas funkcionālā slāņa atdalīšanās un izvadīšana
no organisma kopā ar asinīm. Iemesliem kas var izraisīt spēcīgāku
menstruālo asiņošanu ir dzemdes mioma, endometrija hiperplāzija
un endometrija polips. Ja asiņošana regulāri ir apjomīga, var
izrādīties, ka krities dzelzs līmenis asinīs.
Grūtnieces
un barojošas māmiņās
Grūtniecības
un bērna barošanas ar krūti laika ir jāseko līdzi dzelzs līmenim
asinīs. Taču dzelzi nav nepieciešams papildus lietot katrai
grūtniecei, bet tikai tai, kuras organismā dzelzs patiešām trūkst
un to apstiprina analīžu rezultāti. Tāda gadījumā ir jāuzsāk
anēmijas terapija. Bet citādi papildu dzelzi grūtniecēm pat
neiesaka, jo, to lietojot, novērotas biežas blakusparādības,
piemēram, gremošanas sistēmas problēmas (slikta dūša,
aizcietējumi), arī zobu iekrāsošanās.
Zīdaiņi
Zīdaiņiem,
kuriem ir iedzimta mazasinība, vēlāk var attīstīties dzelzs
deficīts. Par anēmiju var liecināt ēstgribas trūkums, sausa āda,
bieža slimošana, niķīgums. Dzelzs anēmijas risks ir lielāks, ja
bērns ir dzimis priekšlaicīgi, arī tad, ja laikus netiek uzsākta
atbilstoša mazuļa piebarošana. Anēmiju var veicināt arī pārāk
liels piena produktu daudzums ikdienas ēdienkartē, jo kalcijs, ko
satur piena produkti, traucē dzelzs uzsūkšanos. Protams, būtu
jānoskaidro, vai zīdaiņa dzelzs anēmiju neizraisa kāda
gremošanas sistēmas slimība, piemēram, celiakija.
Strauji
augoši bērni
un pusaudži
Visstraujāk
bērni aug pirmajos dzīves gados un pusaudžu vecumā. Izpētīts,
ka pirmajos dzīves gados uz vienu kilogramu ķermeņa svara
bērnam vajag teju sešas reizes vairāk dzelzs nekā pieaugušam
cilvēkam. Meitenēm pusaudzēm asiņošana var būt apjomīgāka, jo
organisma hormonāla regulācija vēl nav stabilizējusies. Dzelzs
rezerves organismā var strauji izsīkt, tādēļ dzelzs līmenim
asinīs būtu jāseko līdzi.
Veģetārieši,
vegāni, svaigēdāji
Tā
kā šajā gadījumā ēdienkartes ir specifiskas, ir jāpārdomā,
kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tostarp dzelzi. Īpaši,
jāuzmanās izvēlētās dietas uzsākšanas posmā, kad organisms
pārkārtojas un pielāgojas. Parasti dzelzs uzņemšanu panāk,
aizstājot gaļu ar citiem dzelzi saturošiem produktiem, kā arī
papildus uzņemot dzelzi ar uztura bagātinātājiem vai ārsta
nozīmētiem medikamentiem.
Cilvēki
ar slimībām, kam raksturīga kavēta dzelzs uzsūkšanās organismā
Piemēram,
cilvēkiem, kuri sirgst ar čūlaino kolītu vai citu kuņģa un
zarnu trakta slimību, novērojama nepietiekama dzelzs uzsūkšanās
organismā. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi sekot līdzi
veselības stāvoklim un dzelzs līmenim organismā.
Kā
dzelzi apēst?
Dzelzi
satur gaļa,
aknas, zivis (tuncis, lasis), dārzeņi (piemēram, kāposti,
brokoļi, paprika, saldie kartupeļi), pākšaugi, spināti, zemenes,
ērkšķogas, granātāboli, žāvēti augļi, ķirbju sēklas un
pilngraudu produkti. Starp citu, tieši ēdot gaļu un zivis, dzelzs
organismā uzsūcas vislabāk. Tāpat tā uzsūkšanos uzlabo C
vitamīns, tāpēc dzelzi var lietot kopā ar svaigi spiestu
apelsīnu, greipfrūtu vai dzērveņu sulu. Karlīna Elksne atgādina:
“Jāņem vērā, ka dzelzs uzsūkšanos kavē kalciju saturošie
piena produkti, arī soja, kafija un tēja, turklāt, ne tikai melnā,
bet arī zaļā un zāļu tēja.”
Kā
pareizi lietot dzelzs preparātus?
Vispirms,
protams, jāizvēlas
veselīgu, daudzveidīgu ikdienas uzturu un jāseko ārsta
noteiktajai dzelzs anēmijas terapijai.
Farmaceits
Vadims Brižaņs sīkāk paskaidro par dzelzs preparātu lietošanu:
“Ja nepieciešams papildināt dzelzs rezerves organismā, pieejami
virkne dzelzs preparātu, kas ļauj veiksmīgāk kāpināt dzelzs
rādītājus asinīs un uzturēt tos normālā līmenī. Visefektīvāk
tas notiek ar iekšķīgi lietojamiem dzelzs preparātiem, kas satur
gan divvērtīgo (Fe2+),
gan trīsvērtīgo (Fe3+)
dzelzi. Tiesa, pirms uztura bagātinātāja vai medikamenta iegādes,
ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Izvēlētā vai nepieciešamā
līdzekļa efektivitāte ir atkarīga gan no sastāva un devas, gan
no tā, vai tas ir piemērots konkrētam lietotājam, vai ir saderīgs
ar citiem tobrīd lietotajiem medikamentiem vai uztura
bagātinātājiem. Dzelzs preparāta pareiza lietošana ir izšķiroši
svarīga laba rezultāta sasniegšanā. Dzelzs preparāti jālieto
starp ēdienreizēm (vienu stundu pirms vai divas stundas pēc),
paturot prāta, ka to brīdi nedrīkst apvienot ar tējas vai kafijas
pauzi.”
