Ikdiena
ar urīna nesaturēšanas problēmām var būt gan fiziski, gan
emocionāli apgrūtinoša. Maldīgs ir uzskats, ka šī problēma
skar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus, jo pāraktīvs urīnpūslis
var būt arī jaunu cilvēku un
pat mazu bērnu kaite.
Kādi ir pāraktīva urīnpūšļa simptomi un cēloņi un kā ar šo
slimību cīnīties, skaidro uroloģe Inese Celmiņa.
Kādi
ir simptomi?
Pāraktīvam
urīnpūslim raksturīga bieža, ļoti steidzama jeb neatliekama
vēlme urinēt, kā arī neatliekama urīna nesaturēšana, kad
cilvēks nepaspēj aizskriet līdz labierīcībām un notiek
patvaļīga urīna noplūde. Pāraktīva urīnpūšļa gadījumā
urīna noplūde nav saistīta ar fizisku slodzi, klepošanu,
smiešanos, kā tas ir slodzes urīna nesaturēšanas gadījumā.
Tiesa gan, pacientu vienlaikus var piemeklēt abi urīna
nesaturēšanas veidi – katra nesaturēšanas veida cēloņi ir
dažādi, tāpēc arī ārstēšana atšķiras.
Zinot
pārāk aktīva urīnpūšļa simptomus, var ātrāk apzināties
problēmas nopietnību un vērsties pie speciālista, lai uzsāktu
ārstēšanu. Jāņem vērā, ka laika gaitā simptomi var mainīties,
kas nereti apgrūtina problēmas identificēšanu.
Kādi
ir cēloņi?
Ja
urīnpūslis ir vesels, signāli smadzenēm ļauj saprast, kad
urīnpūslis piepildās un kad ir nepieciešams apmeklēt
labierīcības. Savukārt pāraktīva urīnpūšļa gadījumā tas tā
diemžēl
nenotiek – cilvēks izjūt pēkšņu un steidzamu vēlmi urinēt,
un tas var notikt pat tad, kad urīnpūslis ir pustukšs. Jāatzīmē,
ka šī slimība mēdz būt kā simptoms arī citām nopietnām
veselības problēmām – piemēram, centrālās un perifērās
nervu sistēmas slimībām, uroloģiskām vai ginekoloģiskām
onkoloģiskām saslimšanām, cukura diabētam, tāpēc ieteicams pie
ārsta vērsties savlaicīgi, lai noskaidrotu patiesos urīnpūšļa
pāraktivitātes iemeslus.
Visbiežāk sastopamie
cēloņi, kas var izraisīt pāraktīva urīnpūšļa simptomus:
-
mugurkaula
jostas-krustu daļas deformācijas; -
urīnceļu
infekcijas; -
hormonālas
izmaiņas; -
emocionāls
stress, veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi; -
cukura
diabēts; -
citu
medikamentu radītas blakusparādības; -
slimības,
kas ietekmē galvas vai muguras smadzenes, piemēram, insults vai
multiplā skleroze, parkinsonisms.
Pāraktīvā
urīnpūšļa sindroma attīstības
risks palielinās līdz ar vecumu, bet to nevarētu raksturot kā
ierastu un normālu novecošanas sastāvdaļu, jo mūsdienās ar šo
slimību saskaras arvien jaunāki cilvēki.
Kā
ārstēt?
Ir
pieejami vairāki veidi, kas palīdz mazināt pāraktīva urīnpūšļa
simptomus.
Medikamenti
(antimuskarīna preparāti),
kurus lieto pāraktīva urīnpūšļa gadījumā, koncentrējas uz
simptomu mazināšanu. Tā arī ir visbiežāk izmantotā ārstēšanas
metode, ko sievietēm bieži kombinē ar lokāli lietojamiem
medikamentiem (fitoestrogēni, estrogēni) un medikamentiem, kas
iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu (dienas trankvilizatori un
anksiolītiķi), nereti pat antidepresantiem.
Psihoterapija
bieži nepieciešama kā līdzeklis, lai radikāli atrisinātu
pāraktīva urīnpūšļa problēmu pacientiem, kuriem slimības
galvenais cēlonis ir psihogēnas dabas.
Fizioterapija
(atgriezeniskās saites metode) tiek piedāvāta pacientiem, kuriem
tradicionāla medikamentozā ārstēšana nedod gaidāmo efektu.
Metodes pamatā ir pacienta apmācība kontrolēt savus starpenes
pamatnes dziļos muskuļus, tādejādi iemācoties kontrolēt un
mazināt neatliekamās urīna nesaturēšanas epizodes. Jāsaka gan,
ka ar fizioterapiju vien nekad nesasniegsim tik labus rezultātus kā
ar specifiskas medikamentozas terapijas palīdzību.
Botulotoksīna
injekcijas – invazīva
ārstēšanas metode, kad medikaments tiek ievadīts tieši urīnpūšļa
muskulī. Ļoti dārga un īslaicīgu efektu dodoša metode, ko
izmanto gadījumos, kad neviena no iepriekš minētajām ārstēšanas
metodēm nedod uzlabojumu.
Sociālās
iniciatīvas “Pāraktīvs urīnpūslis – vai tā ir norma?”
mērķis ir izglītot Latvijas iedzīvotājus par urīna
nesaturēšanas problemātiku, mazināt sabiedrībā valdošos
aizspriedumus, kā arī aicināt laikus vērsties pēc palīdzības
pie speciālista, lai saņemtu atbilstošu ārstēšanu un uzlabotu
dzīves kvalitāti. Iniciatīvas laikā jau vairākus gadus tiek
rīkotas arī speciālistu bezmaksas konsultācijas reģionos, uz
kurām pieteikties tiek aicināts ikviens iedzīvotājs, īpaši
sievietes.
