Pacientu
vēlme pašiem uzstādīt diagnozi un pašrocīgi sākt lietot medikamentus,
balstoties uz populārākām diagnozēm – prostatu vīriešiem vai cistītu
sievietēm, noved pie ielaistām slimībām un atkarības no zālēm. „80% ar
uroloģiju saistītu saslimšanu problemātiku abiem dzimumiem var
raksturot ar sekojošu diagnozi – funkcionālie traucējumi. Papildus –
vīriešiem diemžēl tas ir ielaists prostatas vēzis, kad ārsts vairs
izārstēt slimību nevar”, norāda AS „Veselības centru apvienības” (VCA)
poliklīnikas „Jugla” ārsts – urologs Māris Jakubovskis.
Ārkārtīgi
liela nozīme, vai vīrietis nonāk urologa kabinetā, ir sievietei, jo
viņas galvenokārt ir tās, kas rūpējas par vīriešu veselību un veic
pierakstu pie ārsta. Prostatas vēža riska grupa ir, sākot no 45 gadiem,
kad ultrasonogrāfijas pārbaudes būtu jāveic divas reizes gadā, jo
prostatas vēzim nav simptomu, kas par to varētu liecināt. Izmeklējums ir
vienīgais veids, kā noteikt saslimšanu. Diemžēl, jo gados jaunāks ir
slimnieks, jo prostatas vēzis progresē agresīvāk. Ja slimība tiek
konstēta solīdā vecumā, pacients ar to var nodzīvot pat 15 gadus.
„Vispārējā vīriešu attieksme pret ārsta apmeklējumiem rezultējas to
dzīves ilgumā, kas ir krietni īsāks kā sievietēm. Nav jēgas intensīvam
sporta kluba apmeklējumam, ja vīrietis kaut reizi gadā nedodas pārbaudē
pie urologa vai neveic vispārējo veselības pārbaudi”, skaidro A/S
„Veselības centru apvienības” poliklīnikas „Jugla” ārsts – urologs Māris
Jakubovskis.
Galvenās
sūdzības, ar kurām pie ārsta atnāk vīrietis, ir urinēšanas problēmas,
bet sievietēm – urīna nesaturēšana. Veicot dziļākus izmeklējumus, 80%
gadījumu vīriešiem tā nav prostatas problēma, bet gan funkcionāli
traucējumi. Līdzīga aina ir sieviešu pusē – tik ļoti daudzināto cistītu
var konstatēt tikai 20% gadījumu. Abiem dzimumiem ir raksturīgi
funkcionālie traucējumi, piemēram, sievietēm tās ir izmaiņas iegurnī vai
slēdzējmuskuļu novājināta darbība. Māris Jakubovskis uzskata, ka
pacientam pašam ir jābūt vēlēšanās risināt problēmu ne vien ar
ķirurģiskiem un medikamentoziem līdzekļiem, bet arī ar vingrojumiem, kas
sniedz labus rezultātus un tiem nav potenciālas komplikācijas, kādas
tās var būt pēc operācijas.
Gan
sievietēm, gan vīriešiem uroloģiskas problēmas iet roku rokā ar
psiholoģiskām, kuras diemžēl nevar izārstēt ārsts – urologs. Ikdienā,
veicot urodinamikas izmeklējumus, kas ir galvenais instruments apakšējo
urīnceļu funkcijas izvērtēšanai, pacients var izrādīties fizioloģiski
vesels, taču psiholoģiskie faktori ir pamats uroloģiskām problēmām. „Ir
svarīgi atcerēties, ka zāļu lietošana bez nopietniem izmeklējumiem, bet
ar pašuzstādītām diagnozēm, var apturēt simptomus uz 3 – 4 mēnešiem,
taču saslimšanas cēlonis nebūs novērsts. Ir jābūt uzmanīgiem ar
blakusefektiem, kas parādās ilgākā laika posmā lietojot it kā nekaitīgas
zāles. Var gadīties, ka organisms pie tām pierod un vairs bez tām
turpmāk neiztikt”, brīdina Māris Jakubovskis.
Veselības
centru apvienības poliklīnikā „Jugla” ir pieejams jauns urīnceļu
saslimšanas izmekējums urodinamika, kas objektīvi palīdzēs pierādīt
apakšējā urīntrakta disfunkciju, un noteikt atbilstošāko ārstēšanas
metodi.
