Covid-19 ierobežojumu laikā
iedzīvotājiem ievērojami palielinājies stresa līmenis, kā
rezultātā arī ikgadējā pavasara noguruma izpausmes lielai daļai
cilvēku ir vēl izteiktākas. Nespēks, miega traucējumi, konstanta
noguruma sajūta – tie ir tikai daži no visbiežāk sastopamajiem
simptomiem. Savukārt, ja novērojami arī muskuļu krampji un
tirpoņa, iespējams, ka cilvēka organismā ir magnija deficīts.
Magnijs ir viena no organismam svarīgākajām vielām – tas
rūpējas par sirds, nervu, nieru un muskuļu veselību, piemēram,
stiprina kaulus un regulē vielmaiņu. Kādos gadījumos magniju
nepieciešams uzņemt papildus, kā arī, kāpēc tas jo īpaši
nepieciešams pēc garās ziemas, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Kāpēc magnija loma organismā ir tik
svarīga?
Magnijs ir ceturtā visvairāk
sastopamā minerālviela cilvēka organismā un tas ir otrs biežākais
šūnu iekšienē esošais elements pēc kālija. Magnijam ir svarīga
loma gan normālā šūnu funkcionēšanā un dalīšanās procesā,
gan arī enerģētiskajā vielmaiņā, jo magnijs piedalās
adenozīntrifosfāta fosforilācijas procesos. Vienkārši sakot –
tās ir ķīmiskas reakcijas, kas nodrošina organismu ar enerģiju,
kā arī dažādu bioloģiski aktīvu vielu darbības nodrošināšanā.
Aptuveni puse no kopējā magnija
daudzuma atrodas kaulos, līdz pat vienai ceturtdaļai – muskuļos,
bet gandrīz viss pārējais magnija daudzums ir lokalizēts citu
ķermeņa šūnu iekšienē. Līdz ar to tam ir liela nozīme normālā
nervu un muskuļu funkcionēšanā, sirds ritma uzturēšanā,
imunitātes veicināšanā, kā arī kaulu un zobu attīstībā un
stipruma nodrošināšanā. Ārpus šūnām esošais magnijs rūpējas
galvenokārt par nervu un muskuļu darbību.
Covid-19 ierobežojumu laikā
ievērojami palielinājies stresa līmenis gan darbā, gan mājās,
tādēļ šajā laikā jo īpaši nepieciešams piedomāt, vai
organismam nav magnija trūkums. Magnijs nomierina nervu sistēmu un
ietekmē sāpju regulāciju, jo bloķē šūnas receptoros jonu
kanālus, pa kuriem šūnā ieplūst pārlieku daudz kalcija jonu,
kas padara to jutīgāku vai pat izraisa šūnas bojāeju. Rezultātā,
ja magnija trūkst – organisms kļūst stresa uzņēmīgāks.
Kas liecina par magnija deficītu?
Magnija deficīts ir diezgan
grūti konstatējams, to visbiežāk var pamanīt pēc simptomiem,
nevis pēc izmeklējumu rezultātiem, jo magnija organismā ir ļoti
maz un tas atrodas šūnās, tāpēc, lai iegūtu analīzes, ir
jāpaņem eritrocīti, jāsaskalda un jānosaka, cik tur ir magnija.
Viena no pirmajām
pazīmēm, kas norāda uz šīs svarīgās minerālvielas trūkumu,
ir muskuļu sasprindzinājums, krampji un spazmas. Tāpat ilgstoša
nelabuma sajūta, galvassāpes vai pat migrēna, nepārtraukts
nogurums, iekšējs nemiers, ilgstoši slikts garastāvoklis un miega
traucējumi var liecināt par šīs minerālvielas nepietiekamību
organismā.
Magnija deficīts spēj
izraisīt spēcīgus reiboņus un līdzsvara izjūtas traucējumus.
Parasti sajūtas ir ilglaicīgas un pakāpeniski kļūst izteiktākas.
Viens no brīdinājuma signāliem, kas liecina par to, ka traucēta
nervu un muskuļu darbība, ir tirpoņa un nejutīgums kādā no
ķermeņa daļām.
Magnija sabiedrotais – B
vitamīns
Aptiekās nopērkams magnijs,
kas bieži vien ir kopā ar vitamīnu B6, jo arī tas labvēlīgi
ietekmē nervu sistēmas darbību. Taču, lai tā normāli
funkcionētu, tikpat vajadzīgs ir vitamīns B1 un arī B12, kuru
parasti saista tikai ar tā ieguldījumu asins šūnu veidošanā.
Vitamīni B1 un B6 nodrošina impulsu pārvadi, tāpēc tos nozīmē,
ja ir kādi pārvades sistēmas traucējumi. Piemēram, cilvēkiem,
kam ir cukura diabēts, traucē tirpšana pirkstos.
Cik daudz magnija
nepieciešams uzņemt?
Nepieciešamība pēc magnija
katram cilvēkam ir atšķirīga. Jāpiebilst, ka organisma tieksme
pēc magnija ir īpaši paaugstināta stresa periodos, intensīvu
sportisko aktivitāšu laikā, strādājot fizisku darbu, ja ir sirds
aritmija, cukura diabēts, sievietēm grūtniecības un bērna
zīdīšanas periodā, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Magniju
ieteicams uzņemt arī bērniem – tas nepieciešams viņu
fiziskajai, garīgajai un emocionālajai veselībai.
Magniju daļēji iespējams
uzņemt arī ar uzturu. Tas atrodams pilngraudu maizē un pilngraudu
putrās – it īpaši auzu, prosas, griķu, brūno rīsu un
kviešu. Tāpat arī visos zaļajos augos un dārzeņos – lapu
salātos, spinātos, kāpostos, kartupeļos, pākšaugos, riekstos un
sēklās, zivīs un gaļā, žāvētos augļos, banānos, avokado, kā
arī piena produktos. Farmaceite norāda, ka magnija uzsūkšanos
kavē liels tauku daudzums uzturā, tāpat arī produkti, kas satur
daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu, kā arī alkohols.
Pasaules veselības
organizācijas rekomendējamā pieļaujamā magnija diennakts deva ir
300 mg diennaktī. Aptiekās magnijs ir pieejams gan tablešu formā,
gan pulveru veidā. Pulveri ir mutē berami un arī tādi, kas
jāatšķaida ar ūdeni. Magnijs nopērkams arī šķidrā veidā
ampulās – tad tas jālieto, sajaucot ar sulu. Šo magniju vieglāk
iedot maziem bērniem, bet par to iepriekš konsultējoties ar ārstu.
Visātrāk organismā uzsūcas pulverveida un šķidrā formā
esošais magnijs. Pirms magnija lietošanas ieteicams konsultēties
ar farmaceitu, lai piemeklētu atbilstošu devu atkarībā no
konkrētajām sūdzībām. Savukārt, ja ikdienā tiks lietota pārāk
liela magnija deva – tas var izraisīt caureju, vemšanu un
sāpes vēderā.
Farmaceite atgādina, ka
jebkuri uztura bagātinātāji, gan vitamīnu kompleksi, gan magnijs,
jālieto vismaz dažus mēnešus. No viena iepakojuma rezultāts
nebūs tik izteikts, jo magnijam ir jāuzkrājas organismā, lai
efekts būtu paliekošs un ilgstošs.
