Tuvojoties vasarai, kad laiks sāk palikt siltāks un
gaišāks, arvien vairāk iedzīvotāju interesējas par dažādām diētām svara
samazināšanai. Svarīgi atcerēties, ka stingru diētu ievērošana, kas balstīta
uz badošanos, ļoti lielu uzņemto kaloriju samazināšanu, atsevišķu uzturvielu
izslēgšanu no ēdienkartes vai vienveidīgu produktu lietošanu uzturā, ir ne
tikai nevēlama, bet arī bīstama veselībai. Vairāk par to, kāpēc pavasaris nav
piemērots laiks diētām, un nosacījumiem, kas jāievēro pirms diētas uzsākšanas,
stāsta farmaceite Līga Cīrule.
Aptuveni 60 % Latvijas iedzīvoju ir
liekais svars un aptaukošanās*, un tas var būt galvenais iemesls dažādu diētu
meklēšanai. Taču svarīgi atcerēties, ka, lai uzturētu sevi formā, svarīgs ir ne
tikai uzturs, bet arī fiziskās aktivitātes. Ja tomēr nolemts par labu diētai,
jāpārliecinās, ka ar tās palīdzību organisms saņems visas tam nepieciešamās
uzturvielas (taukus, ogļhidrātus, olbaltumvielas un šķiedrvielas), kā arī
vitamīnus, minerālvielas un enerģiju (kilokalorijas), jo tikai tā organisms
spēs funkcionēt.
Pēc ziemas organisms ir novājināts
Rudens un ziemas periods ir
saspringts laiks mūsu organismam, jo tiek uzņemts daudz mazāk saules gaismas,
kas palīdz sintezēt D vitamīnu. Savukārt D vitamīns atbildīgs par daudzām
nozīmīgām organisma funkcijām, piemēram, imunitātes nodrošināšanu un laimes
hormona serotonīna veidošanu. Tāpat rudenī un ziemā cilvēki vairāk slimo ar
respiratoriskajiem vīrusiem, kas novājina organismu, kā arī šajā periodā mazāk
pieejami mūsu platuma grādos augušie dārzeņi, augļi, ogas, kas bagāti ar
dažādiem vitamīniem un minerālvielām. Tieši tāpēc pavasaris ir laiks, kad jo
īpaši jāpiedomā par pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu, lai palīdzētu
organismam atgūt spēkus. Pavasarī ēdienkartē vēlams iekļaut dīgstus (redīsu,
saulespuķu, krešu, kāpostu u.c.), jaunos zaļumus (dilles, lociņus, pētersīļus),
spinātus, skābenes, salātus, pieneņu lapas, pirmos redīsus un burkānus. Tāpat
tas ir īstais laiks, lai atbrīvotu saldētavu no iepriekšējā gada krājumiem,
piemēram, saldētajām ogām.
Pareiza ēdienreižu plānošana
Pirmais no uztura noteikumiem ir
pareiza ēdienreižu plānošana – brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī
veselīgas uzkodas starp ēdienreizēm, piemēram, kāds auglis, dārzenis, rieksti
vai ogas. Galvenajās ēdienreizēs jāiekļauj ogļhidrātus saturoši produkti kā
auzu pārslas, griķi, rupjmaize, dārzeņi, makaroni (vislabāk pilngraudu),
olbaltumvielas saturošie produkti – olas,
kefīrs, biezpiens, piens, zivis –, zivju produkti, liesa gaļa, kvinoja, sojas
pupiņas un dārzeņi kā spināti, tomāti, gurķi, burkāni, bietes, zaļumi, rukola,
lapu salāti, kāposti un kabači. Tauki pietiekamā daudzumā tiks uzņemti jau ar
minētajiem produktiem un to gatavošanas procesā, tāpēc svarīgi nepārspīlēt un,
piemēram, atkārtoti sildot ēdienu, taukvielas neizmantot. Būtiski ir
ēdienreizes dažādot un ieturēt tādu porciju lielumu, kas nerada pārēšanās
sajūtu.
Pietiekama šķidruma uzņemšana
Otrais pamatnoteikums ir nesaldināta
šķidruma, piemēram, ūdens uzņemšana pietiekamā daudzumā. Atkarībā no
dzīvesveida, ēdienkartes sastāva un citiem faktoriem jāuzņem pusotrs līdz trīs
litri dienā. Viens no rādītājiem, kas palīdz sekot līdzi, vai šķidrums tiek
uzņemt pietiekami, ir urīna krāsa un smarža – ja urīns ir tumšs un ar
nepatīkamu smaku, ūdens ikdienā tiek uzņemts par maz. Tāpat par nepietiekamu
šķidruma uzņemšanu var liecināt arī sausas lūpas un āda. Cilvēkiem ar hroniskām
nieru slimībām svarīgi konsultēties ar ārstu par vajadzīgo šķidruma daudzuma
uzņemšanu.
Individuāls uztura plāns un fiziskās aktivitātes
Cilvēkiem, kuri vēlas samazināt
svaru, pirms tam noteikti ieteicams konsultēties ar sertificētiem speciālistiem
par individuāli pielāgotu uztura plānu. Tāpat speciālisti spēs konsultēt arī
par to, kādas fiziskas aktivitātes būtu vēlams izvēlēties, vai ieteiks
speciālistu, kurš sastādīs plānu fizisko aktivitāšu veikšanai. Viena no vienkāršākajām
fiziskām aktivitātēm, kuru var izvēlēties lielākā daļa cilvēku, ir pastaigas –
10 000 soļu katru dienu, kas atbilst aptuveni sešiem līdz septiņniem
kilometriem. Cilvēkiem, kuri ikdienā šādu attālumu neveic, jāsecina, ka viņu dzīvesveids ir mazkustīgs.
Pret diētām jāizturas ļoti
atbildīgi, jo nepareizs uzturs var negatīvi ietekmēt vēdera izeju, imunitāti,
pašsajūtu un dzīvesprieku. Ilgstoši nepareizu uzturu var saistīt pat ar tādām
nopietnām saslimšanām kā ļaundabīgie audzēji, sirds un asinsvadu slimības, otrā
tipa diabēts un osteoporoze.
