Latvijā katru gadu dzemdes kakla vēzis tiek atklāts aptuveni
250 sievietēm, un tā ir trešā biežāk sastopamā onkoloģiskā
slimība sievietēm līdz 45 gadu vecumam, kuru > 99 % gadījumu
izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Kopš 2010. gada meitenes
no 12 līdz 18 gadu vecumam var saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un
ir cerības, ka nākotnē vakcinācijas aptvere Latvijā sasniegs
tādus apmērus, kad saslimstība ar dzemdes kakla vēzi un citām
CPV izraisītām onkoloģiskām slimībām būtiski samazināsies, kā
to jau tagad pierāda citu valstu pieredze. Ginekoloģe un
kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina ir pārliecināta, ka
vakcinācija pret CPV var glābt daudzas dzīvības, tajā skaitā –
vīriešu.
Kas ir CPV vīruss, kāda ir tā būtība? Kopš kura laika šis
vīruss ir zināms pasaulē?
Hipotēzi par to, ka cilvēku papilomas
vīrusam ir liela loma dzemdes kakla vēža attīstībā, 1976. gadā
pirmo reizi izteica virusologs profesors Haralds Curhauzens. 80. gadu
sākumā profesors ar kolēģiem atklāja vīrusa augsta riska
onkogēnos 16. un 18. tipus. Par šo atklājumu 2009. gadā profesors
ar kolēģiem saņēma Nobela prēmiju medicīnā.
Vīruss pēc izmēriem ir ļoti neliels, bet „gudrs”.
Inficējoties ar šo vīrusu, sākotnēji ne sieviete, ne vīrietis
nejutīs nekādus simptomus vai būtiskas izmaiņas organismā.
Vīruss var iekļūt šūnās caur dzimumkontakta laikā radušos
mikroplaisiņu dzimumorgānos. Līdz pirmajām šūnu pārmaiņām
var paiet vairāki gadi, un cilvēks var nezināt, ka ir inficējies
ar šo vīrusu. Vairumā gadījumu vīrusa infekcija ir
pašlimitējoša, kas nozīmē, ka tas vienkārši izzūd no šūnas,
būtiski to neietekmējot. Visbiežāk ir sastopamas vieglas pakāpes
šūnu izmaiņas, un, vīrusam no šūnas izzūdot, arī pati šūna
atgriežas sākotnējā stāvoklī, visbiežāk 6–24 mēnešu
laikā. Kāpēc vienai sievietei attīstīsies šūnu izmaiņas, bet
citai ne? Liela loma ir riska faktoriem. Smēķēšana un
pastiprināta alkohola lietošana ir nopietns riska faktors orāla
un/vai ģenitāla CPV persistencei jeb ilgstošai klātbūtnei šūnā,
un tas arī ir galvenais riska faktors priekšvēža izmaiņu un vēža
attīstībai. Riska grupā ir arī pacientes ar novājinātu imūno
sistēmu, piemēram, pacientes, kuras blakusslimību dēļ lieto
imunitāti nomācošus medikamentus. Protams, risku inficēties ar
CPV palielina arī seksuālā uzvedība, t.i., vairāki
dzimumpartneri dzīves laikā. Tiesa gan, pieredze rāda, ka dažreiz
pietiek ar vienu dzimumaktu un vienu partneri mūžā, lai inficētos,
ja šim partnerim tajā brīdī ir aktīva CPV infekcija. Monogāmās
attiecībās (viens partneris mūža laikā) vīruss netiek atrasts.
Vai ar CPV var inficēties un kļūt par tā nēsātāju,
vienlaikus nesaslimstot?
Jā, tā arī var būt. Mēs katrs varam būt inficēti ar šo
vīrusu. Ir pierādīts, ka 80% seksuāli aktīvu sieviešu kaut
reizi dzīves laikā ir inficējušās ar CPV, un 40% no viņām
inficēšanās ir notikusi tieši pirmo divu gadu laikā pēc
dzimumdzīves sākšanas. ~20% gadījumu attīstās dzemdes kakla
priekšvēža slimība jeb CIN (cervikāla intraepiteliāla
neoplāzija). Tomēr lielākā daļa inficēto nezina, ka ir jebkad
ar šo vīrusu inficējušies vai ir tā nēsātāji. Ja runā par
dzemdes kakla vēzi, kas ir biežākā slimība, ko izraisa CPV, tas
mūsdienās ir pilnībā novēršams.
Kopš 2009. gada Latvijā katra sieviete vecumā no 25 līdz 70
gadiem tiek aicināta veikt dzemdes kakla vēža skrīninga analīzi.
Tā ir uztriepe no dzemdes kakla gļotādas, kas ļauj izvērtēt
materiālā esošās šūnas mikroskopiski. Pašlaik esošajās
vadlīnijās rekomendēts sievieti, kurai konstatētas mikroskopiskas
šūnu izmaiņas, aicināt atkārtoti vērsties pie ginekologa CPV
vīrusa analīzes veikšanai vai augstākas pakāpes šūnu izmaiņu
gadījumā veikt kolposkopiju, kas ir detalizēta dzemdes kakla,
maksts un vulvas apskate palielinājumā.
Aktīva CPV infekcija ir nozīmīgs marķieris, lai izvērtētu,
vai pacientei ir nepieciešama tālāka izmeklēšana, t.i.,
kolposkopijas veikšana. Kolposkopijas laikā ir iespēja izvērtēt
reālo šūnu izmaiņu pakāpi un attiecīgi rīkoties. Ja tiek
konstatētas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, tad mēs iesakām
atkārtot analīzes un kolposkopiju pēc 6–12 mēnešiem atkarībā
no bojājuma izmēriem, lokalizācijas utt. Šajos gadījumos tiek
rekomendēta novērošanas taktika, jo >70% gadījumu šīs
izmaiņas izzūd divu gadu laikā.
Vidēji smagas un smagas pakāpes šūnu izmaiņu gadījumā
parasti tiek rekomendēta ārstēšana – bojājuma izgriešana, kas
atbrīvo sievieti no saslimšanas 95–97% gadījumu. Ārstēšana
lielākoties tiek veikta lokālā anestēzijā ambulatorās
pieņemšanas laikā, un pēc šādas ārstēšanas sieviete var
turpināt savas dienas gaitas kā plānots. Pašlaik šī ir vienīgā
iespēja atbrīvoties no vidēji smagas vai smagas pakāpes šūnu
bojājuma, jo specifisku medikamentu šādu gadījumu ārstēšanai
nav.
Jau 10 gadus mums ir pieejama CPV vakcīna. Kā tā darbojas? Kāda
ir vakcinācijas politika un kalendārs?
CPV vakcīna bērnu vakcinācijas kalendārā pirmo reizi tika
iekļauta 2010. gadā, kad tika sākta 12–15 gadus vecu meiteņu
vakcinācija. Vēlāk vakcinēto meiteņu grupa tika paplašināta
līdz 18 gadu vecumam. Līdz 2020. gada 1. janvārim valstī bija
pieejama divvalentā vakcīna, kas aizsargā pret visagresīvākajiem,
biežāk sastopamajiem onkogēnajiem vīrusa tipiem – 16. un 18.
tipu. Sākotnēji bija vērojama sabiedrības pretestība, cilvēki
uzskatīja, ka vakcīna nav pietiekami izpētīta, jo tā ir jauna,
bet tā nebija taisnība. Jau 1990. gadā pirmo reizi laboratorijā
tika sintezētas vīrusam līdzīgās daļiņas, pēc kā arī tika
iegūta atļauja sākt pašas vakcīnas izstrādi. Sākot no 2006.
gada, vakcīna ir ieviesta vakcinācijas kalendāros lielākajā daļā
Eiropas, ASV un Austrālijā. Mēs varam lepoties, jo Latvija ir to
valstu vidū, kas savas jaunietes vakcinē ar vislabāko, kas šobrīd
ir pieejams, – deviņvalento vakcīnu. Šīs vakcīnas sastāvā ir
mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas izveido
organismā antivielas pret septiņiem augsta riska onkogēniem CPV
tipiem un diviem zema riska onkogēniem CPV tipiem, kuri visbiežāk
veicina dzimumorgānu papilomu jeb kārpu veidošanos. CPV izraisītās
papilomas nav ļaundabīgas, bet tā var būt ļoti nepatīkama
problēma, kura nomāc gados jaunus pacientus, jo dzimumorgānu
rajonā pastiprināti veidojas kārpiņas jeb papilomas, kas var
vizuāli izmainīt dzimumorgānus, radīt nepatīkamus simptomus
pacientiem un ārstēšana var būt apgrūtinoša, jo papilomu
veidošanās mēdz atkārtoties.
Tas nozīmē, ka tagad vakcinētie jaunieši ir aizsargātāki
pret CPV nekā tie, kuri tika vakcinēti pirms 10 gadiem?
Vakcinējoties ar deviņvalento vakcīnu pirms dzimumdzīves
sākšanas, efektivitāte var sasniegt pat 90%, divvalentās vakcīnas
efektivitāte ir ap 70%. Jāpiebilst, ka neviena no CPV vakcīnām
nav tā sauktā „dzīvā vakcīna”, kā jau iepriekš minēju,
tās pamatā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas,
kas, nokļūstot organismā, sekmīgi veicina antivielu veidošanos
pret konkrētiem CPV tipiem. Blaknes pēc vakcīnas saņemšanas var
būt sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, nespēks,
galvassāpes, kas spontāni izzūd dažu dienu laikā. Ir iespējama
arī alerģiska reakcija pret vakcīnā esošām vielām, bet
Pasaules Veselības organizācijas pētījuma dati liecina, ka tāda
var būt 1,7 gadījumos uz miljonu devu. Vakcīna ir ļoti daudz
pētīta, un dati liecina, ka tā tiešām ir efektīva. Piemēram,
Austrālijā, kur vakcināciju sāka 2006. gadā, tagad uz 100 000
sieviešu ir septiņi dzemdes kakla vēža gadījumi, Eiropā vidēji
– 13, bet Latvijā tikmēr – 25. Šī vakcīna ir mūsu bērnu
iespēja nākotnē aizmirst par tādu slimību kā dzemdes kakla
vēzis.
Tās meitenes, kas pirmās tika vakcinētas valsts apmaksātajā
programmā, tagad ir pieaugušas sievietes. Vai mēs varam jau runāt
par vakcīnas efektivitāti Latvijā?
2010. gadā, kad CPV vakcīna tika iekļauta valsts apmaksāto
vakcīnu sarakstā, lielākā daļa vakcinējamo meiteņu bija 12
gadus vecas, un vakcinācijas aptvere pirmajos gados bija nedaudz
virs 50%, bet 2016. gadā nokritās zem 50%, tāpēc tuvāko gadu
laikā ievērojams uzlabojums attiecībā uz saslimšanas biežumu
tikai vakcinācijas dēļ nav gaidāms. Diemžēl joprojām ir
novērojama sabiedrības pretestība, kas nopietni ietekmē
vakcinācijas aptveri. Ja mēs skatāmies pagājušā gada datus, tad
vakcinācijas aptvere meitenēm no 12 līdz 18 gadiem ir nedaudz
augusi, bet ne pietiekami, lai varētu runāt par pozitīvu ietekmi
uz saslimstības mazināšanos tuvā nākotnē. Gribu ticēt, ka
nākamo 7–10 gadu laikā mēs redzēsim labākus rezultātus
attiecībā uz saslimstību.
Ir nepamatots pieņēmums, ka ar CPV inficējas tikai sievietes.
Ar CPV var inficēties arī vīrieši, un CPV infekcija vīriešiem
var veicināt mutes/rīkles dobuma, anālā kanāla un dzimumlocekļa
vēzi. Bieži ir dzirdēts, ka vakcīnu sauc par dzemdes kakla vēža
vakcīnu, kas nav tiesa. Tā ir vakcīna pret dažādām CPV
izraisītām saslimšanām gan vīriešiem, gan sievietēm. Pētījumi
ir pierādījuši, ka, vakcīnu saņemot kaut vienam no partneriem,
samazinās vīrusa transmisija jeb pārnešana. Liela daļa Eiropas,
Austrālija, ASV un Lielbritānija vakcinē arī zēnus. Tas ir
droši, efektīvi un ļoti ieteicami. Diemžēl Latvijā mums
pagaidām nav valsts apmaksātas CPV vakcinācijas zēniem, bet
cerams, ka tas drīz mainīsies.
Tiem, kas ir vecāki par 18 gadiem, vakcīnas izmaksas jāsedz no
saviem līdzekļiem. Personām līdz 15 gadu vecumam iesaka divu devu
vakcinācijas shēmu, pēc 15 gadu vecuma tiek rekomendētas trīs
devas. Arī 55 gadu vecumā neviens neliedz vakcinēties, bet
efektivitāte var būt zemāka nekā personām, kuras saņēmušas
vakcīnu pirms dzimumdzīves sākšanas.
Kā pašlaik, Covid-19 laikā, notiek vakcinācija pret CPV
vīrusu?
Visbiežāk ģimenes ārsti, viņu medmāsas vai ārstu palīgi
informē konkrētas vecuma grupas pacientes vai viņu vecākus, ka ir
pienācis laiks vakcinēties pret CPV, izskaidrojot vakcīnas drošumu
un nozīmīgumu. Arī lielākie vakcinācijas kabineti un privātās
iestādes piedāvā šādu pakalpojumu.
Vai CPV vīruss sastopams arī pavisam maziem bērniem?
Bērns ar šo vīrusu retos gadījumos var inficēties no mātes
dzemdību laikā, kurai grūtniecības laikā, īpaši trešajā
trimestrī, ir bijušas dzimumorgānu papilomas. Tomēr nevajadzētu
celt paniku un uzskatīt, ka šādas patoloģijas dēļ nedrīkst
dzemdēt pa dabiskiem dzemdību ceļiem. Tā nav, dzemdēt drīkst.
Inficēšanās notiek reti, un bērniem sastopamas ir tikai
labdabīgas izpausmes, piemēram, papilomas mutes/rīkles dobumā,
biežāk balsenē. Bet arī šajā gadījumā uzsvars jāliek uz
vakcināciju, jo sievietei, kura ir vakcinēta pret CPV tipiem, kas
var izraisīt dzimumorgānu papilomas, šāds risks ir ļoti zems.
Dzimumorgānu kārpas var ārstēt gan medikamentozi, gan operatīvi,
piemēram, kārpas izgriež, lokāli atsāpinot, vai pacienti no tām
atbrīvo, izmantojot krioterapiju.
Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds
Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fondu mums izdevās
nodibināt pagājušā gada augustā. Fonda galvenais mērķis ir
izskaust dzemdes kakla vēzi, kā to ir rekomendējusi arī Pasaules
Veselības organizācija. Ar fonda palīdzību plānojam izglītot
jomas speciālistus un vēlāk arī sabiedrību, jo, tikai visiem
kopā strādājot, mums ir cerība sasniegt mērķi.
Viens no fonda uzdevumiem ir vēl vairāk uzlabot pacientu aprūpes
kvalitāti, tas attiecas ne tikai uz dzemdes kakla vēža skrīninga
pilnveidošanu, bet arī uz citoloģijas jomu, datu apstrādi,
pakalpojumu pieejamību, kas ir ļoti svarīgs posms, lai sievietes
nenokļūst līdz dzemdes kakla vēža diagnozei. Labā ziņa ir tā,
ka jebkurā no dzemdes kakla priekšvēža posmiem ir iespēja
apturēt tālāku slimības attīstību ar vienkāršām ārstēšanas
metodēm. Ir svarīgi, lai mums ir ne tikai izglītoti speciālisti,
bet arī zinoša sabiedrība. Bieži ir situācijas, kad jauna
meitene atnāk uz vizīti, lai iegūtu informāciju par CPV vakcīnu,
jo mamma ir pateikusi: nē, tādu vakcīnu tu nesaņemsi, jo… un
tad seko kāds no ne visai argumentētiem iemesliem. Te jāatgādina,
ka cilvēks par savu vakcināciju ir lemtspējīgs no 14 gadu vecuma,
nav jāprasa mammas atļauja – to nosaka Pacientu likuma 13. panta
2. punkts.
Mūsu darbs ir panākt, lai šaubas par vakcīnas drošumu un
efektivitāti sabiedrībā tiktu kliedētas uz visiem laikiem, kā
tas ir, piemēram, Austrālijā, kur jauniešu vakcinācijas aptvere
valstī ir virs 85%. Vakcinācija ir primārā profilakse cīņā ar
dzemdes kakla vēzi. Sekundārā profilakse, bet ne mazāk svarīga,
ir dzemdes kakla vēža skrīnings. Tāpēc aicinu ikvienu sievieti
atsaukties Nacionālā veselības dienesta aicinājumam un vērsties
pie ginekologa vai ģimenes ārsta, lai veiktu analīzi.
