Aptuveni pusei – 51% – bērnu un jaunu
cilvēku bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs
vai vairāk nedēļas saglabājas dažādas veselības problēmas, secināts
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pētījumā.
Tajā atklājies, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 34% bērnu sūdzējās par
rīta nogurumu, neskatoties uz pietiekamu miega ilgumu, 34% – par
ieilgušu nespēku, 30% – par periodiskām galvassāpēm, bet vēl 19% – par
ožas un garšas izmaiņām.
Savukārt pasaules pieredze rādot, ka brīžos, kad pandēmija sasniedz
savu kulmināciju, apmēram 0,1% bērnu pat pēc viegli pārslimota Covid-19
saskaras ar nopietniem imūnās sistēmas regulācijas traucējumiem ar
izteiktu organisma iekaisuma reakciju vairākās orgānu sistēmās un nereti
ietekmi arī sirds veselību. Šis iekaisuma fenomens ir saistīta ar paša
organisma īpatnībām, kuras vēl tiek pētītas visā pasaulē.
Covid-19 rada arī psiholoģiskas grūtības gan bērniem, gan pusaudžiem –
teju trešdaļai jeb 27% bērnu un pusaudžu pētījumā tika novērotas
nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības.
Bērniem un pusaudžiem sešu līdz 18 gadu vecumā saslimšanas laikā
pieauga trauksmes līmenis, nomāktība, noslēgšanās sevī, kā arī attiecību
grūtības, bet maziem bērniem – pusotra līdz piecu gadu vecumā –
novērotas gulēšanas grūtības un agresīva uzvedība.
Turklāt arī periodā pēc saslimšanas 16% bērnu daļa no simptomiem
saglabājās, proti, lielākiem bērniem – nomāktība un trauksme, bet
mazākiem – agresīva uzvedība.
Slimnīcā skaidro, ka daļa no šīm reakcijām ir saistītas ar ģimenēs
esošo stresu un tā sekām. To apliecina arī aktuālie pētījumi, kas norāda
– jo augstāks vecāku stress, jo izteiktākas ir bērnu grūtības.
Bērnu slimnīcas klīniskā psiholoģe Līga Būtnāre atzīmēja, ka
pandēmija ir nesusi daudz izmaiņas ģimeņu un arī bērnu ikdienā. “Mēs
redzam, ka pilnvērtīgai bērnu atlabšanai svarīgi ir pamanīt arī
psiholoģiskos, ne tikai fizioloģiskos aspektus, un, savlaicīgi pievēršot
uzmanību arī šim mūsu veselības aspektam, ir iespējams palīdzēt gan
mazajiem pacientiem, gan viņu ģimenēm,” stāstīja Būtnāre.
Esošie novērojumi par kognitīvajiem traucējumiem pieaugušajiem pēc
pārslimošanas ar Covid-19, piemēram, hronisks nogurums, mudināja
slimnīcu pievērst papildu uzmanību šai problēmai arī bērnu vidū.
Vadoties pēc slimnīcā secinātā, 16% bērnu saglabājas sūdzības par
kognitīva rakstura grūtībām periodā pēc atveseļošanās. Tās izpaužas kā
grūtības koncentrēt uzmanību, iegaumēt, apgūt jaunu mācību vielu un
noturēt darba tempu.
“Nepieciešams turpināt pētījumus un noskaidrot, cik būtiskas un
noturīgas ir šīs grūtības, kā arī to saistību ar emocionālajiem
traucējumiem un grūtībām adaptēties pie attālinātās mācīšanās,” norāda
Būtnāre.
Pētījums par Covid-19 ilgtermiņa ietekmi uz bērnu veselību ir daļa no
Rīgas Stradiņa universitātes vadītā projekta “Covid-19 epidēmijas
ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā;
veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”.
Tā laikā vairāku nozaru pētnieki analizēja piecus lielus tematus –
veselības aprūpes nepārtrauktība, psihiskā veselība un psiholoģiskā
noturība, seksuālā un reproduktīvā veselība, gados vecāku iedzīvotāju
veselība un bērnu veselība.
Bērnu slimnīcas pediatri iesaistījās ar savu kompetenci vienā no šīm
tēmām, detalizētāk analizējot Covid-19 ietekmi uz bērnu veselību.
