“Cilvēka
imūnsistēma ir kā smalki noausts zirnekļa tīkls. Tajā iekrītot
kādai lietus lasītei, zirnekļa tīkls sasvārstās, taču neplīst.
Tieši tāpat funkcionē vesela cilvēka imunitāte, dažādu faktoru
ietekmē tā var sašūpoties, bet pēc tam dabiski līdzsvarojas.
Savukārt, ja imunitātes funkcijas nedarbojas kā nākas, tā sāk
svērties uz vienu vai otru pusi,” skaidro Imunoloģijas
klīnikas
sertificēta
imunoloģe – dermatoloģe Natālija Gerula.
Par
imunitātes problēmām aizdomas var rasties tad, ja organismam ir
slikta aizsardzība pret infekcijām. Nereti cilvēki pie imunologa
nonāk pēc ārstējošā ārsta, piemēram, ginekologa, dermatologa
vai okulista ieteikuma. Situācijas mēdz būt dažādas, var būt
tā, ka cilvēkam ir kāda pamatsaslimšana, piemēram, psoriāze,
un, neizskaidrojamu iemeslu dēļ, rodas vēl kādas problēmas –
cita veida ādas izsitumi, augoņi u.c. Tad ārsts var ieteikt
vērsties pie imunologa. Var būt arī tā, ka ārstējošajam ārstam
rodas aizdomas par kādu autoimūnu saslimšanu, (šīs slimības
parasti rodas, ja infekcijas vai ilgstoša iekaisuma rezultātā
mainās organisma šūnas), un viņš iesaka cilvēkam konsultēties
ar imunologu.
Kā
arī pie imunologa cilvēki itin bieži nonāk arī tad, ja nav
iespējams noteikt slimības cēloni.
Imunologs
ir speciālists, kurš individuāli izvērtē cilvēka imūnsistēmu,
ņemot vērā dažādus faktorus – ģenētiku, dzīves laikā
pārslimotās slimības, pārdzīvoto stresu. Lai vēl pilnīgāk
izvērtētu imunitāti, ieteicams veikt smalku izmeklējumu –
imunogrammu. Ar tās palīdzību tiek analizētas izmaiņas
imūnsistēmas šūnās un to struktūrā, un šādā veidā ir
iespējams gūt vispilnīgāko atbildi – kāpēc organisms vairs
nespēj aizsargāties pret infekcijām.
Klīniskajā
imunoloģijā
izšķir primāro imūndeficītu, tas ir sastopams salīdzinoši
reti, pamatā tās ir tā dēvētās retās slimības, kas ir
ģenētiskas, rada ļoti nopietnus imūnsistēmas bojājumus, šādos
gadījumos parasti ir nepieciešama sarežģīta un pastāvīga
ārstēšana. Daudz biežāk ir sastopamas sekundārā imūndeficīta
saslimšanas, piemēram, tās var būt dažādas autoimūnas slimības
– reimatoīdais artrīts, sarkanā plakanēde,
psoriāze,
onkoloģiskās saslimšanas u.c. Iegūta sekundārā imūndeficīta
saslimšana ir arī HIV infekcija.
Natālija
Gerula uzsver: “Cilvēkam ir jāsaprot – ja ir slimība, kurai
pamatā ir sekundārais imūndeficīts, imunologs pamatslimību
neārstēs, bet, papildus ārstējošā ārsta nozīmētajai
terapijai, varēs ieteikt imunitāti stabilizējošu terapiju. Tad
organismam būs vieglāk uzveikt slimību.”
Ļoti
bieži ir tā – cilvēks ir pārliecināts, ka viņam ir novājināta
imunitāte. Taču patiesībā imunitāte nav vāja, tā vienkārši
nepareizi funkcionē, un tad ir nepieciešams to līdzsvarot.
Turklāt jāņem vērā, ka imunitāte var būt ne tikai novājināta,
tā var būt arī pārāk aktīva, un arī tā rezultātā var
rasties dažādas veselības problēmas.
“Tāpēc
es ieteiktu cilvēkiem būt piesardzīgiem – bez ārsta ieteikuma
nelietot imunitāti stimulējošus preparātus,” uzsver Natālija
Gerula.
Ja
cilvēka organisms ir vesels un spēcīgs, imunitāte darbojas
līdzsvaroti, lietojot imunitāti stiprinošus preparātus,
veselībai, visticamāk, netiks kaitēts. Taču, ja cilvēkam jau ir
kādas saslimšanas, piemēram, cukura dibēts vai reimatoīdais
artrīts, bez ārsta izvērtējuma lietojot imunitāti stiprinošus
preparātus, veselības stāvokli var vēl vairāk pasliktināt.”
Tas,
ka Latvijā ir pieejams speciālists – imunologs, ir mūsu valsts
priekšrocība, jo daudzās citās valstīs šādu speciālistu nemaz
nav. “Pie mūsu imunologiem ārstējas arī cilvēki no
Krievijas, Amerikas, Zviedrijas, piemēram, konsultējas onkoloģisku
saslimšanu gadījumā. Turklāt, papildus onkoloģiskās slimības
pamatārstēšanai, imunologs, atkarībā no diagnozes, var ieteikt
imunitāti balansējošu
terapiju,
piemēram, viroterapiju vai baltā āmuļa terapiju, kas ir ļoti
populāra Vācijā, taču Latvijā par to cilvēki vēl ir
salīdzinoši maz informēti,” skaidro
Imunoloģijas klīnikas imunoloģe
– dermatoloģe Natālija Gerula.
Daudzās
attīstītās pasaules valstīs turpretim pacientu ārstēšana
notiek šablonizēti – ārsts ievada datorā slimības simptomus,
datorprogramma izskaitļo diagnozi un ārstēšanas shēmu.
Latvijā
vairumam speciālistu imunoloģija ir kā apakšspecialitāte, tā,
piemēram, Imunoloģijas klīnikā
ir
pieejams imunologs – dermatologs, kas palīdz risināt ar ādas
imunitāti saistītas problēmas, imunologs – pediatrs, kas
specializējies bērnu
ārstēšanā,
imunologs – onkologs, kā arī speciālists, kas konsultē sieviešu
veselības un auglības veicināšanas jautājumos, un bērnu ārsts.
