Cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, vēlāk bieži tiek
novērotas dažādas veselības problēmas, tai skaitā daudziem ir
neiroloģiskas kaites, kas var izpausties kā galvas reiboņi un atmiņas
traucējumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste
infektoloģijā, profesore Ludmila Vīksna.
Saskaņā ar viņas teikto, daudziem pacientiem pēc viena vai dažiem
mēnešiem veselības problēmas pāriet, bet pietiekami daudziem nopietnās
sekas var turpināties ilgstoši.
Cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, tiekot novēroti arī dažādu orgānu, tai skaitā nieru un aknu, bojājumi.
Vīksna atzina, ka līdzīgas sekas var būt arī pēc gripas un citu
slimību pārslimošanas, tomēr Covid-19 pacientiem tās esot novērojamas
biežāk.
“Diezgan droši jau es to varu apgalvot, ka cilvēkiem, kuri ir
pārslimojuši Covid-19, ir daudz dažādu seku, parādību, kuras noteikti ar
laiku gulsies uz veselības aprūpi,” rezumēja speciāliste.
Covid-19 lielo izplatību ir stimulējusi pati sabiedrība ar savu
rīcību, līdz ar to arī atbildība par pašreizējo situāciju ir jāuzņemas
sabiedrībai.
Viņa skaidroja, ka vīruss kopš gada sākuma “praktiski nav mainījies”,
kā arī nav mainījušies tā izplatības ceļi. “Līdz ar to viss, kas
notiek, notiek tāpēc, ka mēs neievērojam tos noteikumus un likumus,
kurus mēs postulējam. Faktiski šī izplatība ir mūsu pašu – visu cilvēku
kopā – stimulēta,” vērtēja speciāliste.
Viņa atzina, ka infektologus visvairāk uztrauc smagi slimo Covid-19
pacientu skaita pieaugums, jo tieši šai pacientu daļai inficēšanās var
beigties letāli.
Runājot par gaidāmo vakcināciju pret Covid-19, Vīksna atzina, ka tai
būs jāsagatavojas ļoti nopietni, galvenokārt tāpēc, ka vakcīnas
jāuzglabā un jātransportē ļoti zemā temperatūrā, pretējā gadījumā tās
var zaudēt savu efektivitāti.
Lūgta komentēt prasību 1.-4.klašu skolēniem no nākamā gada mācību
stundās lietot sejas maskas, Vīksne atzina, atbildēja, ka stingri
noteikta viedokļa šajā jautājumā viņai nav. No vienas puses speciāliste
pauda bažas par to, ka bērni šajā vecumā ar maskām varētu apieties
neadekvāti, bet no otras puses viņa norādīja, ka masku valkāšana varētu
jaunos cilvēkus radināt pie kārtības. “Ja tā maska ir pieaugušo
klātbūtnē, varbūt tas būtu arī labi,” viņa minēja.
Kā ziņots, valdība otrdien lēma, ka Latvijā 1.-4.klašu skolēniem,
tāpat kā skolotājiem, mācību stundās un ārpus tām no 2021.gada 4.janvāra
būs jālieto sejas maskas. Maskas bērni varēs nelietot īpašos gadījumos,
ja tas saistīts ar veselības stāvokli.
Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka sejas masku nēsāšana
gan pedagogiem, gan skolēniem ir efektīvs risinājums Covid-19
infekcijas samazināšanai.
Tikmēr iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” trešdien aptuveni septiņu
stundu laikā tika savākti nepieciešamie 10 000 parakstu par aicinājumu
atcelt prasību sākumskolēniem skolās lietot sejas maskas.
