Šobrīd gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs
notiek aktuāla diskusija par Oksfordas universitātes un farmācijas kompānijas
“AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 efektivitāti un drošumu vecuma grupā virs
65 gadiem. Diskusijai un izteiktajiem viedokļiem ir jāseko pa dienām, jo
vakcīnas efektivitātes noliedzēji pēdējās dienās sāk mainīt savu sākotnējo
negatīvo nostāju.
Atskatoties un papētot iemeslus un avotus, kā
sākās šīs šaubas, nonākam pie 2021. gada 29. janvāra, kad Eiropas Zāļu aģentūra
ieteica apstiprināt “AstraZeneca” vakcīnu. Tajā pat dienā Francijas prezidents
E. Makrons nāca klajā ar publisku apgalvojumu, ka vakcīna ir “gandrīz
neiedarbīga” (“quasi-ineffective”) un rezultāti nav iedrošinoši
cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.
Šāds paziņojums balstījās uz mazo šajā vecuma
diapazonā iekļauto pētījuma grupu. “AstraZeneca” vakcīnas izstrādātāji iekļāva
660 cilvēkus vecumā virs 65 gadiem, no tiem 2 saslima, un 450 cilvēkus vecumā virs
70 gadiem.
Lielbritānijas valdība un valsts zāļu
regulators pilnīgi noraidīja šādu apgalvojumu un tam nepiekrita.
Tomēr neticība tika iesēta, un šī ziņa
Eiropas valstu vidū izplatījās ar gaismas ātrumu. Ļoti daudzas valstis,
ieskaitot Franciju, Vāciju, Austriju u.c., nerekomendēja vakcīnu senioriem.
Minētās valstis vakcīnu ieteica jaunākiem par 65 gadiem, Polija – jaunākiem par
60 gadiem, Itālija – līdz 55 gadu vecumam.
Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu
aģentūra, kā arī Latvijas Imunizācijas valsts padome, balstoties uz pētījumiem,
secināja, ka vakcīnai ir sagaidāms efekts arī pēc 65 gadu vecuma. Imūnās
atbildes pētījumos iedarbību novēroja visās pieaugušo vecuma grupās. Nebija
aprakstīti smagi infekcijas gadījumi un hospitalizācijas nepieciešamība. Nav
pamata liegt vakcīnas pieejamību šiem cilvēkiem, jo vakcīnas sagaidāmais
ieguvums ir lielāks nekā slimības radītais risks.
Dažas dienas vēlāk, 2021. gada 5. februārī,
Oksfordas universitātes zinātnieki publicēja situācijas skaidrojumu, kādēļ
daudzas Eiropas valstis atsakās no “AstraZeneca” vakcīnas. Zinātnieki skaidroja,
ka nevēlēšanās “AstraZeneca” vakcīnas izmantot gados vecākiem cilvēkiem pamatā ir
bažas par tās efektivitāti. Tajā pašā laikā vakcīnas efektivitāte netiek
apšaubīta, bet bažas ir, ka nav pietiekami demonstrēta šajā vecuma grupā, tādēļ
tās vairāk ir ētiska rakstura, nevis zinātniski pamatotas.
Tagad, marta sākumā, daudzas valstis jau
pārskata attieksmi pret “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu gados vecākiem
cilvēkiem. Vadošie speciālisti atzīsti, ka īsti nesaprot, kā šāda situācija
varēja rasties. Tā ir bijusi pārpratumu un nepārbaudītas informācijas
reproducēšana.
2021. gada 22. februārī tika publicēti dati
no Lielbritānijas, kur vakcinēti 500 000
iedzīvotāju. Ir publicēti dati, kas apliecina vakcīnas efektivitāti vecuma
grupā virs 70 gadiem. Inficēto un mirušo skaits ir ievērojami samazinājies.
Skotijā četru nedēļu laikā pēc pirmās “Pfizer-BioNTech” vakcīnas hospitalizācijas skaits samazinājās par 85%, pēc “AstraZeneca” – līdz 94%.
Skotijas Sabiedrības Veselības pārstāvis Dr.
J. Murejs (Dr Josie Murray) šos rezultātus novērtēja kā izcilas ziņas un
apliecināja, ka vakcīna strādā.
Pētījumā aktualizējās jautājums par intervālu
starp abām vakcīnas devām. Tas ir noteikts no 4 līdz 12 nedēļām. Zinātnieki
skaidro, ka vakcīnas efektivitāte pieaug līdz ar intervāla pieaugumu. Latvijā
pieņemts, ka intervāls starp devām ir 9
– 12 nedēļas.
Kā šie fakti mainīja attieksmi?
Vācijā, kura bija viena no ES valstīm, kas
apšaubīja vakcīnas efektivitāti gados vecākiem cilvēkiem, viedoklis veidojās
pēc šāda scenārija:
– Vācijas
ekonomikas laikrakstā “Handelsblatt” janvārī bija publikācija, ka vakcīnas
efektivitāte senioriem ir tikai 8%, atsaucoties uz anonīmu valsts avotu.
– Vācijas
kanclere A. Merkele intervijā “Frankfurter Allgemeine Zeitung” teica, ka viņa ir tajā vecuma grupā, kurai “AstraZeneca” vakcīnu nerekomendē. Tas tika interpretēts kā vakcīnas noliegums.
– Balstoties
uz iepriekš minētajām Lielbritānijas publikācijām, Vācijas galvenais imunologs
profesors K. Vatzls (Carsten Watzl) mudināja valsti mainīt uzskatus un sākt
vakcinēt ar ‘AstraZeneca” vakcīnu arī seniorus.
– Vācijas
vakcinācijas komitejas (Stiko) vadītājs T. Mertens solīja, ka pavisam drīz tiks pārskatīts
iepriekšējais lēmums un Vācijā “AstraZeneca” vakcīnu lietos arī vecākiem par 65
gadiem. Viņš skaidroja, ka Stiko nekad nebija kritizējuši vakcīnas
efektivitāti, tikai nepietiekamu datu daudzumu par senioru vecuma grupu. Viņš
pieļauj, ka “kaut kas nogāja greizi”.
Arī Francijas prezidents E. Makrons ir gatavs pārskatīt pirms kāda laika sacīto par
vakcīnas zemo efektivitāti senioriem. Francijas veselības ministrs O. Verāns (Olivier Veran) apliecināja, ka
vakcīna ir efektīva un Francija mainīs attieksmi un kursu.
Kanādā pašlaik notiek karstas diskusijas par
vakcīnas efektivitāti šajā vecuma grupā. Ir divi viedokļi. Pret vakcināciju
senioriem iestājas Kanādas Nacionālā imunizācijas konsultatīvā komiteja
(“National Advisory Committee on Immunizations” – NACI). NACI neapstrīd vakcīnas
efektivitāti, tikai nerekomendē, sakarā ar ierobežotu informāciju par
efektivitāti tieši šajā vecuma grupā.
Pretējs viedoklis ir “Health Canada”, kuri
tieši otrādi – rekomendē izmantot senioriem un oficiāli to paziņoja 2021. gada
26. februārī. Kanādas infektologi ir pārsteigti par šādiem diametrāli pretējiem
lēmumiem un nesaprot, kādēļ NACI nevērtē Lielbritānijas pieredzi, kur vakcīna
tiek plaši pielietota. Sacītais, ka nav pietiekami daudz datu, tiek
pielīdzināts uzskatam, ka vakcīna nav efektīva, tādēļ ārsti lūdz ātrāk nonākt
pie vienota viedokļa.
Šveice ir paziņojusi, ka nepārskatīs savu
iepriekšējo lēmumu.
Amerikas Savienotās Valstis jautājuma
izskatīšanu pārceļ līdz aprīlim, jo šobrīd ir pieejamas citas vakcīnas un nav
tāda nepieciešamība lietot “AstraZeneca” vakcīnu.
Noslēgumā atkārtošu iepriekš teikto, ka
Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu aģentūra un Latvijas Imunizācijas
valsts padome, balstoties uz pētījumiem, secināja, ka “AstraZeneca” vakcīnai
sagaidāms efekts arī cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, tāpēc arī vakcīna ir
rekomendēta visiem pieaugušajiem virs 18 gadu vecuma. Vakcīnas radītais
ieguvums ir būtiski lielāks nekā slimības radītais risks.
