Ginekologam sievietes dzīvē vajadzētu būt
uzticības personai. Taču, pirms atrast šo īpašo – savu
ginekologu, meitenei ir jāizdzīvo pirmais pieaugšanas apjukums,
pirmās mēnešreizes, pirmā apjausma par savu seksualitāti un,
protams, pirmais ginekologa apmeklējums. Par pirmā apmeklējuma
niansēm sīkāk stāsta Veselības centru apvienības ginekoloģe
Karlīna Elksne.
Jebkāda pirmā pieredze, jo īpaši pusaudzes vecumā, paliek
atmiņā ilgi un, ja tā bijusi nepatīkama, var ietekmēt svarīgus
ar veselību saistītus lēmumus un izvēles visam mūžam. Pirmajam
ginekologa apmeklējamam nevajadzētu būt emocionāli traumatiskam,
bet gan mierpilnam, nesasteigtam, tādam, kas vairo meitenes
uzticēšanos ārstam un pārliecību par to, ka viņas un ginekologa
sadarbība arī turpmāk būs tikai un vienīgi pozitīva.
“Pat ļoti jaunām meitenēm nav jābaidās apmeklēt
ginekologu. Biežāk gan meitenes līdz 15 gadu vecumam nāk ar
mammu, savukārt, 16 līdz 18 gadus vecas meitenes – arī vienas
pašas. Tas ir iespējams – ja nepilngadīga meitene vēlas, viņa
var pierakstīties pie ginekologa un atnākt uz pieņemšanu
patstāvīgi,” skaidro un iedrošina ginekoloģe Karlīna Elksne.
Izplatītākos iemeslus, kādēļ pusaudzes apmeklē ginekologu,
nosacīti var sadalīt trijās grupās. “Pusaudzes biežāk sūdzas
par izdalījumiem no dzimumorgāniem, niezi vai urīnceļu
infekcijām. Nākamais apmeklējuma iemels ir menstruāciju problēmas
– menstruācijas nav sākušās vai arī menstruālais cikls ir
neregulārs. Un diezgan bieži meitenes meklē ginekologa palīdzību,
ja mēnešreizes ir sāpīgas, ja tās būtiski mazina dzīves
kvalitāti, spējas mācīties, nemaz jau nerunājot par sportošanu.
Katru no šīm trim problēmām ir vērts apskatīt sīkāk, un
noteikti jāpievēršas arī pusaudžu seksuālās dzīves un
kontracepcijas tēmai,” teic Karlīna Elksne.
Par ko liecina izdalījumi?
Izdalījumi no dzimumorgāniem nav tikai seksuāli transmisīvas
slimības (STS) pazīme. Šāda problēma mēdz piemeklēt arī
meitenes, kuras vēl nedzīvo dzimumdzīvi. Ārste skaidro:
“Izdalījumu iemesli visbiežāk ir saistīti ar bakteriālās
mikrofloras pārmaiņām dzimumorgānos. Sievietes, jo sevišķi
jaunas meitenes, ir diezgan mazinformētas par normālo floru makstī
un nezina, ka maksts nav sterila, ka tajā dzīvo labās
laktobaktērijas, kuru galvenais uzdevums ir aizsargāt maksti no
nelabvēlīgajam baktērijām. Tā kā maksts ir orgāns, kas
savienots ar ārējo vidi, nelabvēlīgās baktērijas tajā var
iekļūt, taču, pateicoties laktobaktēriju aizsargspējai,
sliktajām baktērijām tur nevajadzētu veidot kolonijas. Tiklīdz
laktoktēriju daudzums makstī samazinās, sliktās baktērijas sāk
uzdzīvot, un visbiežāk izjauktā līdzsvara dēļ sākas piena
sēne.”
Iemesli, kādēļ mēdz samazināties labo baktēriju daudzums, ir
vairāki, piemēram, antibiotiku lietošana, nepareiza higiēna. “Arī
pārlieku centība apmazgājoties var nodarīt ļaunumu – tā tiek
izmazgātas arī labās baktērijas. Maksti nav ieteicams mazgāt ar
tualetes ziepēm, dušas želeju un pat ar bērnu ziepēm – ne.
Pietiek tikai ar tīru ūdeni un reizi divās dienās vai pāris
reižu nedēļā izmantotu intīmai higiēnai paredzētu līdzekli.
Nomazgātu intīmo zonu noteikti nevajag berzt, bet gan nosusināt,”
skaidro ginekoloģe Karlīna Elksne.
Vēl viens iemels, kādēļ maksts mikroflora var izmainīties, ir
nepiemērota apakšveļa. “Zarnu traktā dzīvojošās baktērijas
tur paveic labu darbu, taču, nonākot dzimumceļos, tās nebūt nav
labas. Tas var notikt gan valkājot stringus, gan arī nepareizi
noslaukoties pēc defekācijas (pareizais virziens – no
dzimumorgāniem uz aizmuguri). Apģērbam, kas ir tieši pie miesas,
vajadzētu būt maigam, elpojošam, kvalitatīvam. Stringi lai paliek
uzvilkšanai īpašā gadījumā, zem īpaša tērpa.”
Dažkārt izdalījumi pēc kāda laika pāriet bez ārstēšanas,
taču, ja tie ir ilgstoši, nepieciešams vērsties pie ārsta.
“Analīzes var paņemt ātri un nesāpīgi, turklāt arī tām
meitenēm, kuras vēl nedzīvo dzimumdzīvi. Protams, šai gadījumā
meitene, iespējams, būs apmulsusi par to, ka ārsts pieskarsies tik
intīmai vietai, tādēļ būtu vēlams, lai mamma to iepriekš ar
meiteni izrunātu. Tālākais jau ir ginekologa profesionalitātes
ziņā,” teic Karlīna Elksne.
Ārstējot piena sēni, svarīga ir arī diēta. Tā kā piena
sēnei garšo saldumi, to lietošana noteikti būtu jāierobežo.
Nesākas mēnešreizes vai cikls ir neregulārs
Visai biezi mammas pie ārsta atved meitas ar sūdzību, ka
joprojām nav sākušās mēnešreizes. “Ja mēnešreizes nesākas
15 gadu vecumā, pie ginekologa patiešām vajadzētu aiziet, taču
tas nebūt nenozīmē, ka meitenei ir kāda veselības problēma.
Menstruāciju sākšanās var būt ģenētiski ieprogrammēta.
Ja meitene nedzīvo dzimumdzīvi, izmeklēšanai ārsts izmantos
ultrasonogrāfijas metodi caur vēderu (abdomināli) un paņems
analīzes hormonālā līmeņa noteikšanai. Tiesa, abdominālā
ultrasonogrāfija nav tik informatīva, kā vaginālā
ultrasonogrāfija,” skaidro ginekoloģe.
Ja menstruācijas meitenei ir sākušās, taču tās ir
neregulāras, ārste iesaka ņemt vērā, ka pirmie divi trīs gadi
ir laiks, kad menstruālais cikls sakārtojas, tādēļ šai laika
posmā par regularitāti nevajadzētu uztraukties. Ir situācijas,
kad cikla noregulēšanai ārsts izlemj nozīmēt hormonālās
kontracepcijas tabletes – mūsdienās tās bieži tiek lietotas
tieši terapijas, ne kontracepcijas nolūkā.
Sāpīgas mēnešreizes
Sāpīgu mēnešreižu gadījumā jaunām meitenēm terapijas
taktikas var būt dažādas – dzīvesveida korekcijas,
simptomātiskā ārstēšana.
“Simptomātiskā ārstēšana šai gadījumā nozīmē pretsāpju
medikamentu lietošanu. Meitenes nereti baidās ik mēnesi dzert
pretsāpju zāles, domājot, ka lieto tās pārāk bieži, taču
viena reize mēnesī – tas nebūt nav bieži. Turklāt sāpju
mazināšana ļauj saglabāt dzīves kvalitāti. Ja bezrecepšu
medikamenti nepalīdz, ginekologs var izrakstīt kādu iedarbīgāku
medikamentu vai pretsāpju svecītes.”
Noteikti būs nepieciešama arī dzīvesveida korekcija. Ir
zinātniski pamatots, ka meitenes, kuras veic regulāras fiziskas
aktivitātes, menstruālās sāpes izjūt retāk. Tātad – biežāk
un vairāk jāsporto.
Jutīga tēma – seksuālā veselība
Karlīna Elksne atzīst, ka jaunietes, kuras nāk pie ārsta runāt
par seksuālo veselību, ir diezgan izglītotas. Parastais gadījums:
pusaudze nesen uzsākusi dzimumdzīvi, izmēģinājusi prezervatīvu
un dodas pie ārsta ar vēlmi saprast, kāda būtu ilgtermiņā
piemērotākā kontracepcija ar augstu efektivitāti. “Šo
jautājumu risināšanai meitenes visbiežāk nāk pie ginekologa
vienas, lai gan dažkārt – arī kopā ar mammu. Ir gadījumi, kad
atnāk meitene un saka, ka mamma sūtīja uz konsultāciju, bet reiz
mamma meitai pat bija jau nopirkusi spirāli. Mēdz būt arī tā, ka
mamma atved meitu, lai noskaidrotu, vai meita dzīvo dzimumdzīvi.
Lai kā mammām gribētos zināt, ārsts šo informāciju nedrīkst
izpaust – tā ir konfidenciāla. Meitenes var nākt pie ginekologa
bez bažām,” apstiprina ārste.
Kāda kontracepcijas metode ir piemērota?
Ja jaunietei ir viens pastāvīgs partneris un arī viņa šim
puisim ir vienīgā partnere, prezervatīvs nav drošākā
kontracepcijas metode. Protams, var uzsākt lietot hormonālās
kontracepcijas tabletes, taču tad nepieciešama pašdisciplīna –
tabletes jāieņem regulāri, vienmēr noteiktā laikā. Iespējams,
labāka izvēle būs mini spirāle, ko var ievietot arī
nedzemdējušai jaunietei, vai implants.
“Mini spirāle ir ļoti maza. To var ērti ievadīt menstruāciju
laikā, kad dzemdes kakls ir dabiski pavēries. Visa procedūra
neaizņem vairāk par 15 minūtēm. Savukārt, implantu – nelielu
plastmasas stienīti – ievada rokā zem ādas, izmantojot lokālo
anestēziju. Šīs abas ir hormonālās kontracepcijas metodes –
ērtas un ar reti sastopamiem blakusefektiem. Abas metodes trīs
gadus spēj nodrošināt pret grūtniecības iestāšanos un to
efektivitātes indekss ir aptuveni 99 procenti.”
Jāņem vērā, ka no seksuāli transmisīvām slimībām gan šīs
metodes nepasargā, tādēļ nebūs piemērotas, bieži manot
seksuālos partnerus, bet gan tikai tad, ja jaunietei ir pastāvīgs
partneris.
STS – arī pusaudzēm
Karlīna Elksne novērojusi, ka izplatītākā seksuāli
transmisīvā slimība jaunām meitenēm ir dzimumorgānu kondiloma
jeb dzimumorgānu kārpas. No tām pilnība nepasargā arī
prezervatīvi, lai gan inficēšanās risku tie samazina.
“Tas nu ir jāpatur prātā, ka cilvēka papilomas vīruss jeb
CPV var izraisīt dzemdes kakla vēzi, bet citi šī vīrusa tipi –
dzimumorgānu kārpas. Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta CPV
vakcīna un tā var meitenes pasargāt. Mammām, kuras uzskata, ka
vakcinēt meitas nav nepieciešams, jāzina, ka dzemdes kakla vēzis
apdraud ne tikai pusmūža sievietes, ar to mēdz saslimt arī
pavisam jaunas sievietes, nedaudz pēc divdesmit. Te gan būtu
lietderīgi atgādināt meitenēm, ka sasniedzot četrpadsmit gadu
vecumu, viņam ir tiesības pašām pieņemt lēmumus par savu
veselību, tātad – arī par vakcināciju,” teic ārste.
Kā sagatavoties pirmajam ginekologa apmeklējumam?
-
Ginekologu vajadzētu izvēlēties rūpīgi, ieklausoties arī
uzticamu personu atsauksmēs. -
Apzināties un pieņemt faktu, ka ginekologs ir ārsts, kurš
apskatīs un pieskaries intīmai zonai. -
Doties pie ārsta brīvā, ērtā apģērbā, labāk –
svārkos, kleitā. -
Apkopot informāciju par menstruācijām: kad bija pēdējo
mēnešreižu pirmā diena; kāds ir mēnešreižu cikls (cik dienu
ir no vienu mēnešreižu pirmās asiņošanas dienas līdz nākamo
mēnešreižu pirmajai dienai)? -
Jau mājās apdomāt un pierakstīt sūdzības un visus
jautājumus, kas jānoskaidro pie ārsta. Bieži vien ārsta
kabinetā no uztraukuma viss aizmirstas. -
Vislabāk pie ginekologa doties dažas dienas pēc
menstruācijām. Taču, ja ir akūtas sūdzības, var iet arī
menstruāciju laikā, jo apskatei ar ultrasonogrāfu mēnešreizes
netraucē.
Savs ginekologs nav obligāti jāatrod ar pirmo ārsta apmeklējuma
reizi. Laika gaitā sieviete pieaug, mainās priekšstati un
vajadzības, tomēr pirmajai pieredzei ir liela nozīme, jo tā
iespaido attieksmi pret savu ķermeni. Jo labāk meitenei izveidojas
kontakts ar ginekologu un jo drošāk viņa jūtas, jo rūpīgāka
būs pret savu veselību visa mūža garumā.
Ko jautāt aptiekā?
Iesaka farmaceite Linda Fevraļeva
Visbiežāk meitenes aptiekā konsultējas ar farmaceitu par
higiēnas līdzekļiem – higiēnas pakešu un tamponu atšķirībām,
kā arī par intīmās zonas mazgāšanas līdzekļiem, jo to klāsts
ir pietiekami plašs. Visi intīmie higiēnas līdzekļi nav vienādi
– ir tādi, kas paredzēti ikdienas lietošanai, un arī tādi,
kas, piemēram, palīdz samazināt kairinājumu, iekaisumu (parasti –
maksts mikrofloras izmaiņu vai infekciju rezultātā), nepatīkamo
aromātu menstruāciju laikā. Ikdienas lietošanai paredzēti
intīmās mazgāšanas līdzekļi saglabā veselīgu intīmās zonās
pH līmeni, taču tos nevajadzētu lietot vairākas reizes dienā.
Bieži farmaceitam lūdz padomu par medikamentiem piena sēnītes
ārstēšanai. Tad nepieciešama ilgāka saruna ar farmaceitu un
vissvarīgākais – jānoskaidro, vai meitene bijusi pie ginekologa,
lai apstiprinātu šo diagnozi, jo nereti jaunās meitenes
informāciju iegūst internetā, nevis pie ārsta. Lai arī piena
sēnītes ārstēšanai aptiekā ir nopērkami bezrecepšu
medikamenti vaginālo kapsulu vai krēma veidā, parasti farmaceits
nesteidz tos ieteikt, pirms meitene konsultējas ar ginekologu.
Aptiekā ir pieejami labo baktēriju preparāti vaginālo kapsulu
vai iekšķīgi lietojamu kapsulu formā. Svarīgi atcerēties, ka
vaginālās kapsulas savu darbību sāk ātrāk, bet iekšķīgi
lietojamās baktērijas līdz intīmai zonai nonāks pēc aptuveni
10-14 dienām. Šos preparātus būtu ieteicams iegādāties līdz ar
antibiotiku lietošanas uzsākšanu, ja ārsts tās ir nozīmējis.
Antibiotiku lietošanas blakusefektu – maksts dabiskās mikrofloras
līdzsvara zudumu – ne vienmēr var pamanīt uzreiz, simptomi
nereti parādās pēc vairākām nedēļām.
Lai atvieglotu mēnešreižu izraisītās sāpes, aptiekā var
iegādāties pretsāpju medikamentus. Biežāk šādam nolūkam
uzvēlas ibuprofēnu vai drotaverīnu saturošas tabletes. Pirmo
reizi menstruāciju sāpju mazināšanai ieteicams iegādāties
mazāku zāļu iepakojumu, lai izvērtētu medikamenta efektivitāti,
jo īstās zāles menstruālo sāpju mazināšanai ir jāpiemeklē
individuāli.
