Lai izprastu Covid-19 izplatības kopējo ainu un spētu attiecīgi
sagatavoties turpmākajām trīs nedēļām, ir nepieciešams veicināt agrīnās
konstatēšanas iespējas, tostarp stiprinot ģimenes ārstu iesaisti, šādu
nostāju aģentūrai LETA pauda Pasaules veselības organizācijas (PVO)
Eiropas reģionālā direktora īpašais pārstāvis Latvijā Mišels Tirēns.
Vienlaikus, eksperta ieskatā, ir būtiski nodrošināt attiecīgu
atalgojumu ģimenes ārstiem, lai saglabātu viņu motivētību, jo tieši
ģimenes ārsti ir tie, kuri var palīdzēt izsekot, testēt un mazināt
Covid-19 izplatību vietējā līmenī, nepieļaujot, ka jaunais koronavīruss
nonāk līdz slimnīcām.
Pēc Tirēna domām, tieši ģimenes ārstu loma Covid-19 izplatības mazināšanā varētu būt pat svarīgāka nekā slimnīcās strādājošo.
Viņš tostarp norāda, ka ģimenes ārsti arī var sadarboties ar mācību iestādēm un palīdzēt skolu ārstniecības personām.
“Netestējot un nezinot, cik cilvēku ir inficējušies, – viss tiek
atstāts mediķu rokās,” sacīja Tirēns, skaidrojot, ka tas notika
februārī, kad, vēl nezinot neko par šo vīrusu, tika uzsākta slimnīcu
resursu stiprināšana. “Bet šādi cīnīties ar pandēmiju nav iespējams,”
uzsver eksperts un piebilst, ka tas ir jādara jau pirms slimnīcām.
Tagad ir zināms, ka ar Covid-19 ir jācīnās, testējot, atklājot un
izolējot inficēšanās gadījumus. Tādējādi ir iespējams ne tikai uzzināt,
cik ir inficējušies, bet arī prognozēt, kas notiks pēc aptuveni trīs
līdz četrām nedēļām, un attiecīgi sagatavoties, apgalvo PVO pārstāvis.
Raugoties ilgtermiņā, Tirēns atzīmēja, ka Covid-19 pandēmija vairs
nesagādās problēmas tad, kad tās dēļ ieviestie epidemioloģiskās drošības
pasākumi tiks pilnībā integrēti ikdienas dzīvē. Tomēr, pēc eksperta
domām, tam būtu nepieciešamas krasas izmaiņas sabiedrībā. “Pandēmija
joprojām pastāvēs, bet tā tiks kontrolēta līdzīgi kā gripas gadījumā,”
prognozē Tirēns.
Pēc PVO pārstāvja paustā, kopš Covid-19 parādīšanās var novērot, ka
cilvēki arvien mazāk izvēlas paspiest roku, kad sasveicinās, kā arī
vairāk apsver nepieciešamību izmantot sabiedrisko transportu.
Viņa ieskatā, tostarp būtu jāņem vērā, ka Rietumu sabiedrībā ir
būtiski redzēt cilvēku sejas. “Arī iepriekš ikdienā mēs nelietojām
maskas, tāpēc cilvēkiem ir nepieciešams iemesls tās valkāt, jo tās nav
pārāk ērtas – tajās ir karsti un caur tām var būt grūti elpot,”
skaidroja Tirēns. Tajā pašā laikā, citviet pasaulē, piemēram, Āzijā,
cilvēki jau iepriekš valkāja maskas, tāpēc Rietumos būs nepieciešams
ilgāks laiks, lai pierastu pie šīs normas, atzīmē eksperts.
“Bet tai būtu jābūt drīzāk paša cilvēka iniciatīvai, intuitīvi
sajūtot, ka tas ir nepieciešams, piemēram, ceļojot sabiedriskajā
transportā,” sacīja Tirēns. Pat neseni pētījumi liecina, ka
sabiedriskajā transportā inficēšanās risks ir īpaši augsts, jo sevišķi
gadījumos, kad ceļotāji ilglaicīgi atrodas viens otram blakus, sacīja
PVO pārstāvis.
Jau ziņots, ka, diskutējot par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu
augusta vidū, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) argumentēja, ka
ierobežojumi būtu jāatvieglo, jo jau patlaban ir vērojamas iezīmes tam,
ka iedzīvotāji arvien mazāk ievēro noteiktos ierobežojumus. “Mēs
nedrīkstam veicināt spīta veidošanos,” piebilda ministre.
