Mūsdienu
dzīvesveida iespaidā cilvēki bieži vien aizmirst parūpēties par
sevi – kāds darbs vienmēr ir steidzamāks vai svarīgākas ir
rūpes par līdzcilvēkiem. Taču rūpes par sevi ir nozīmīgas ne
tikai paša labsajūtas nodrošināšanai –
tās ir arī labas veselības pamatā. Kā ikdienas steigā atrast
laiku sev, lai justos labi gan garīgi, gan fiziski, skaidro
farmaceite Anna Kivleniece.
Katram ir savi iemesli, kādēļ ikdienā neatrodas laiks sev.
Citi uzskata, ka rūpes par sevi ir egoistiskas, jo ir nepieciešams
parūpēties par līdzcilvēkiem, citi pārāk noslogo sevi, jo vēlas
izdarīt vairāk. Taču ikvienam – neatkarīgi no dzimuma un
vecuma – rūpes par sevi ir viens no labas veselības stūrakmeņiem.
Nav nepieciešams krasi mainīt savus paradumus, pietiks vien ar
pāris, it kā visiem labi zināmu, darbību iekļaušanu savā
ikdienā, lai justos daudz labāk.
Katram dienas posmam savs rituāls
#1 Rīta rituāls
Pamošanās ir svarīgs dienas sākuma posms, tāpēc tam
nepieciešams veltīt pietiekami daudz laika, lai nesteidzīgi
sagatavotu sevi dienai. Uzreiz pēc pamošanās vēlams izstaipīties,
tā sagatavojot muskuļus gaidāmajai darba dienai, savukārt
gremošanas sistēmu vēlams pamodināt ar glāzi ūdens, kurai var
pievienot nedaudz citrona. Možumu lieliski dod arī kontrastduša no
rīta – tā stiprina asinsvadus un norūda ķermeni. Pusstundu pēc
pamošanās var ieturēt brokastis – vēlams izvēlēties
ogļhidrātiem, šķiedrvielām bagātu maltīti, jo tā sniegs no
rīta tik nepieciešamo enerģiju.
#2 Dienas laikā
Arī dienas laikā, esot darbā, ir svarīgi neaizmirst par sevi.
Svarīgi uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens – ap 30 ml uz kilogramu
svara, tas jādara pakāpeniski – dienas laikā pa glāzei.
Pusdienot nesteidzīgi un pats galvenais – vienlaikus nedarot citus
darbus. Sēdoša darba darītājiem jāizstaipās, jāizkustas un
jāatpūtina acis – ideāli, ja iespējams ieturēt nelielu pauzi
ik pēc 45 minūšu saspringta darba darīšanas.
#3 Vakara rituāls
Ja no rīta svarīgi ir sagatavoties dienai, tad vakarā pats
galvenais – pakāpeniski sagatavot ķermeni un prātu miegam, jo
tieši miega laikā tas atpūšas un atjauno spēkus. Lai miegs būtu
kvalitatīvs, nedrīkst ēst vismaz divas stundas pirms gulētiešanas
un jāizvairās no televizora vai viedierīču lietošanas – tā
vietā labāk izvēlēties grāmatas lasīšanu vai sarunas ar
tuvajiem. Arī sportošana pirms miega nav vēlama, jo tā var
apgrūtināt iemigšanu.
Atrast savu motivāciju fiziskām aktivitātēm
Lai uzlabotu fizisko un arī garšīgo pašsajūtu nav
nepieciešams pārpūlēties, pietiek vien ar 20 minūšu garu
pastaigu svaigā gaisā. Atrašanos svaigā gaisā noteikti der
apvienot arī ar kādu sportisku aktivitāti, piemēram, nūjošanu
vai riteņbraukšanu, lai uzlabotu fizisko sagatavotību. Ja tomēr
ir grūti ikdienā atrast motivāciju, tad atgādinājumam
izkustēties var izmantot kādu no dažādajām telefonu aplikācijām,
kurās var ievadīt mērķus atbilstoši savām iespējām. Fiziskās
aktivitātes ir vitāli svarīgas organismam, taču jāuzmanās no
biežākā klupšanas akmens – sevis mocīšanas – jāatrod
tādas aktivitātes, kas patiešām aizrauj un ilgtermiņā ir viegli
apvienojamas ar ikdienas darbiem.
Vaļasprieks ne tikai stresa mazināšanai, bet arī imunitātes
stiprināšanai
Pievēršanās kādam hobijam palīdz mazināt stresu, uzlabo
garastāvokli, attīsta kognitīvās spējas, kā arī stiprina
imunitāti, jo organisma spējas cīnīties ar saslimšanām ir cieši
saistītas ar psihisko un emocionālo stāvokli. Vaļasprieks ļauj
atslēgties no darba un ar to saistītajām problēmām. Lai
vaļasprieku attīstītu ilgtermiņā un nenoliktu to malā, vēlams
iesaistīt arī ģimeni un draugus. Tiešām svarīgi katram atrast
savu veidu kā “atslēgties” – vienam tas būs kāds sporta
veids, citam ceļošana, kolekcionēšana vai grāmatu lasīšana.
Vienas noteiktas formulas šeit nav.
Vispārējā veselības pārbaude vismaz reizi gadā
Lai pašsajūta būtu laba un veselība stipra, ikvienam reizi
gadā nepieciešams veikt vispārējo veselības pārbaudi pie
ģimenes ārsta, kurā ietilpst – svara, garuma, asinsspiediena un
pulsa kontrole, kā arī asinsanalīžu veikšana. Ļoti svarīgi
sekot līdzi D vitamīna līmenim asinīs, jo Latvijas iedzīvotājiem
visbiežāk novērots tā deficīts.
Papildus, atkarībā no vecuma ieteicams
veikt citas padziļinātās profilaktiskās pārbaudes –
holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs, redzes pārbaudi
un citas pārbaudes, kurām norīkojis ģimenes ārsts. Svarīgi arī
neaizmirst par valsts piedāvātajiem bezmaksas vēža skrīningiem –
dzemdes kakla vēža diagnostika vienreiz trīs gados vecumā no 25
līdz 70 gadiem, slēpto asiņu izmeklējums sievietēm un vīriešiem
no 50 gadiem vienreiz gadā un mamogrāfiju sievietēm no 50 līdz 69
gadiem, kas jāveic vienu reizi divos gados.
