Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 1,4 miljardu pieaugušo
veselību apdraud fizisku vingrinājumu trūkums. Tas attiecas uz teju visiem
biroja darbiniekiem Latvijā, jo tie, kuri, veicot darba pienākumus, sēž vismaz
sešas stundas, ir sēdoša darba darītāji un, sēžot ilgas stundas, ķermenī netiek
nodrošināta pilnvērtīga asinscirkulācija u. c., ar laiku radot
neatgriezeniskus veselības traucējumus. Rīgas
Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes asistente un fizioterapeite Daiga
Pulmane iesaka ikvienam sēdoša darba darītājam vismaz reizi stundā
piecas minūtes pavingrot. Video viņa pastāsta, kāpēc
ir jāvingro, un nodemonstrē vairākus vienkāršus vingrinājumus, ko var veikt,
sēžot un stāvot pie sava darba galda.
RSU Rehabilitācijas fakultātes Rehabilitācijas katedras asistentes un
fizioterapeites Daigas Pulmanes padoms, kāpēc
un kā vingrot, redzams video.
Sēdoša darba darītājiem, kuriem
muskuļi ilgstoši ir saspringtā stāvoklī un tiek saspiesti mugurkaula skriemeļi,
var rasties izmaiņas mugurkaulā, veidoties kakla, krūšu un jostas daļas
izmaiņas skriemeļos, kā arī parādīties galvassāpes un citi veselības
traucējumi.
Ilgstoši skatoties vienā punktā,
t. i., dokumentos vai monitorā,
tiek noslogota arī redzes muskulatūra, līdz ar to rodas ne tikai galvassāpes,
bet arī sāpes kaklā, plecos un rokās visā to garumā. “Datora monitoram vienmēr
jābūt novietotam darbiniekam tieši pretī, lai nesavērptos mugurkaulā ap savu
asi, un noteikti reizi stundā būtu jāpaskatās monitoram pāri tālumā,” skaidro
fizioterapeite.
Ja ir vienveidīgs darbs ar
datorpeli, tiek noslogoti arī pirksti un plaukstas locītava, un dienas beigās
locītava var sāpēt, kā arī ir tirpt pēc darba un visu nakti.
Ilgstoši sēžot, tiek saspiests
iegurnis un cirkšņi, līdz ar to tiek traucēta asinscirkulācija uz kājām un tiek
noslogota jostas un iegurņa daļa. “Arī muskulatūra ir disbalansā – kājas
ir saliektas gūžās 90 grādu leņķī, vēdera muskulatūra ir atslābusi, bet tajā
pašā laikā, lai noturētu ķermeni taisni, jostas daļas muskulatūra ir
saspringusi,” stāsta RSU asistente Daiga Pulmane. “Kad muskuļi nogurst, sākam
ieņemt nepareizas, šķības pozas, kur viena iegurņa daļa ir augšā, otra –
lejā, līdz ar to izmainās stāvoklis mugurkaulā. Ja šāda poza ir ilgstoši, tad
var būt muskuļu disbalanss un rodas sāpes muguras jostas daļā.”
Kad sēžot tiek ieņemta sakumpusi
poza, tiek saspiestas plaušas un diafragma, līdz ar to tiek traucēta elpošanas
funkcija un organismam pietrūkst skābekļa.
Kā liecina viss iepriekš
minētais, ilga sēdēšana nav labvēlīga organismam, tādēļ ik pa brīdim ir
jāizstiepjas, jāpieceļas, jāpastaigā vai jāpavingro. “Un, kad būsiet
izpildījuši vienkāršos vingrojumus, ko es demonstrēju un kas no jūsu dienas
aizņems tikai dažas minūtes, iesaku piecelties un aiziet izdzert glāzi ūdens,”
smaidot nobeigumā piebilst fizioterapeite.
