Pastāv
maldīgs uzskats, ka koronārā
sirds slimība
biežāk skar vīriešus. Šī uzskata dēļ sievietes mazāk pievērš
uzmanību sirds veselībai un retāk apmeklē kardiologu, riskējot
saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Patiesībā sirds un
asinsvadu slimības, tai skaitā miokarda infarkts, ir galvenais
nāves cēlonis pasaulē. Ik gadu vairāk nekā 8,6 miljoni sieviešu
pasaulē mirst no sirds un asinsvadu slimībām
– tas ir vairāk nekā sievietes mirst no onkoloģiskajām
slimībām, kā arī citām saslimšanām.
Sirds
un asinsvadu slimību risks gan vīriešiem, gan sievietēm pieaug
līdz ar vecumu, ko saista gan ar riska faktoru skaita pieaugumu
(paaugstināts
asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, mazkustīgums
u.c.),
gan ar dažādu nelabvēlīgu iekšējo un ārējo faktoru ilgstošu
ietekmi uz vielmaiņu,
kas veicina audu novecošanos, asinsvadu sieniņu bojāšanos un
asinsvadu aterosklerotiskas pārmaiņas.
Ir
dažādi sirds un asinsvadu riska faktori – tādi, kurus varam
mainīt, un tādi, kurus ietekmēt nevaram. Ietekmējamie
riska faktori ir:
-
smēķēšana,
-
paaugstināts
asinsspiediens (virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg)), -
dislipidēmija
jeb paaugstināts holesterīna līmenis asinīs:-
kopējā
holesterīna līmenis asinīs
virs 5 mmol/l; -
zema
blīvuma lipoproteīnu holesterīna
līmenis asinīs
(ZBLH)
virs 3 mmol/l ar piebildi, ka ārsti ZBLH vērtē katram cilvēkam
individuāli atkarībā no sirds
un asinsvadu slimību
riska, jo normas var atšķirties (holesterīna kaitīgumu ietekmē
ne tikai tā līmenis, bet daudz citu faktoru un slimību: vecums,
smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens,
ģenētiska nosliece, pasliktināta nieru funkcija), -
paaugstināts
triglicerīdu līmenis asinīs (TG) – virs 1,7 mmol/l, -
pazemināts
augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna
līmenis asinīs
(ABLH) – zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm;
-
-
palielināts
svars jeb ķermeņa masas indekss (ĶMI), ko aprēķina, izmantojot
formulu: ĶMI = svars (kg): augums (m)2;
ĶMI 25 – 29,9 nozīmē lieku ķermeņa masu, ĶMI >30 nozīmē
aptaukošanos, -
aptaukošanās
– vidukļa apkārtmērs vīriešiem >102 cm, sievietēm >88
cm, -
neveselīgs
un nesabalansēts uzturs, -
mazkustīgs
dzīvesveids, -
cukura
diabēts, -
glikozes
tolerances traucējumi, -
hroniska
nieru slimība.
Neietekmējamie
riska faktori
ir vecums, dzimums, etniskā piederība, sociālekonomiskais statuss,
nelabvēlīga iedzimtība, agrīni sirds un asinsvadu saslimšanas
gadījumi ģimenes anamnēzē (vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm
līdz 65 gadu vecumam), iepriekš bijusi vai esoša sirds un
asinsvadu slimība.
Riska
faktori, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības risku
sievietēm ir cukura diabēts (gan
1. tipa, gan 2. tipa diabēts jebkurā vecumā), smēķēšana,
paaugstināts asinsspiediens, zema blīvuma lipoproteīnu
holesterīna līmenis asinīs (īpaši sāk paaugstināties pēc
menopauzes), triglicerīdu līmenis asinīs (sievietēm ir augstāks
nekā vīriešiem jebkurā vecumā, turklāt līdz ar vecumu un
svara pieaugumu gan triglicerīdu, gan kopējā holesterīna līmenim
ir tendence paaugstināties).
Smēķēšana
kopā
ar orālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu būtiski
paaugstina trombožu risku,
tāpēc 10 reizes
paaugstinās
sirds un asinsvadu slimību risks. Pārtraucot smēķēt, risks 2
gadu laikā samazinās par 50%.
Infarkta
un insulta attīstību veicina ateroskleroze jeb asinsvadu
aizkaļķošanās.
Plīstot aterosklerotiskajai plātnītei, var veidoties trombs, kas
nosprosto kādu dzīvībai svarīgu asinsvadu, izraisot infarktu vai
insultu.
Ateroskleroze vīriešiem un sievietēm attīstās līdzīgi,
tomēr vecums, kad tas notiek, un organisma
reakcija
uz ārstēšanu abiem dzimumiem atšķiras.
Atereosklerotiskais
process
sievietēm
pirms menopauzes ir mazāk izteikts nekā vīriešiem līdzīgā
vecumā, tādējādi miokarda infarkta risks sievietes piemeklē
vēlāk. Savukārt pēc
menopauzes
sievietēm
aterosklerozes attīstība kļūst izteiktāka nekā vīriešiem,
līdz ar to palielinās infarkta un insulta risks. Sieviešu
dzimumhormons estrogēns paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu
holesterīnu.
Estrogēna
veidošanās ir visaugstākā reproduktīvajā vecumā, tādēļ
līdz menopauzei sievietes ir vairāk pasargātas no koronārās
sirds slimības.
Estrogēnam piemīt
sirds asinsvadus aizsargājošs efekts, tāpēc agrīnai hormonālai
aizstājējterapijai līdz 40 gadu vecumam ir liela nozīme arī
sirds un asinsvadu
veselības
uzturēšanā. Menopauzē
ateroskleroze
progresē
un plašāk skar sirds asinsvadus, sasniedzot maksimumu 80 – 90
gadu vecumā, kad apmēram 35% visu sirds asinsvadu daļas ir
aizkaļķojušās.
Infarkta
un insulta
riska nobīde sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir
aptuveni 10 gadi,
proti, 50 gadus vecam vīrietim ir līdzīgs
infarkta
un insulta
risks kā 60 gadus vecai sievietei. Vīriešus
parasti pirmais piemeklē infarkts, bet sievietes – insults.
Sievietēm
ar koronāru sirds slimību tās iznākumi ir mazāk labvēlīgi
nekā vīriešiem. Statistika liecina, ka sievietes mirst 16%
gadījumu, bet vīrieši 11% gadījumu. Savukārt sievietei,
kurai jau ir bijis miokarda infarkts, sevišķi, ja ir arī cukura
diabēts,
sirds un asinsvadu slimību (insulta vai infarkta) risks ir 2
reizes lielāks nekā vīrietim šajā pašā situācijā.
Ja
vīriešiem sirds
un asinsvadu slimību simptomi
ir sāpes un diskomforts krūtīs, kas var izstarot uz kreiso roku
vai abām rokām un žokli, un elpas trūkums, tad sievietēm biežāk
ir sāpes
vēdera augšdaļā, sāpes starp
lāpstiņām, neraksturīgs nogurums, vājums, miega traucējumi,
sirdsklauves, smaguma sajūta rokās. Biežāk sastopamas arī
blakusslimības: cukura diabēts,
arteriāla hipertensija, sirds mazspēja, insults, līdz ar to
novēro vairāk komplikāciju sirds un asinsvadu slimībām.
Sievietēm
ar cukura diabētu jāpievērš vēl lielāka uzmanība sirds un
asinsvadu veselībai, jo cilvēkiem
ar cukura diabētu ir 2 līdz 4 reizes lielāks risks saslimt ar
sirds un asinsvadu slimībām,
turklāt diabēta ietekme uz šo slimību attīstību sievietēm ir
daudz lielāka nekā vīriešiem. Saslimstot ar cukura diabētu,
sievietēm tiek neitralizēts tā sauktais kardiovaskulāro veselību
“aizsargājošais faktors”, kas visdrīzāk ir saistīts ar
estrogēnu labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.
Joprojām nav pierādīts, kāpēc sirds slimības sievietēm ar
cukura diabētu attīstās ātrāk un to izpausmes ir smagākas, bet
pastāv hipotēzes, ka tas ir saistīts ar izjauktu hormonu
līdzsvaru. Dažos pētījumos konstatēts, ka sievietēm ar cukura
diabētu ir zemāks estrogēnu un augstāks testosterona līmenis
asinīs.
Ko
varam darīt?
Galvenais
mērķis būtu novērst sirds un asinsvadu slimību riska faktorus!
Nesmēķēt, būt fiziski aktīvām, izvēlēties sabalansētas
maltītes, izskaužot no ēdienkartes treknus, neveselīgus
produktus, regulāri mērīt asinsspiedienu, holesterīna līmeni
asinīs, savlaicīgi vērsties pie
ārsta un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus un
apzinīgi lietot ārsta izrakstītos medikamentus.
Pamatu pamats
sirds un asinsvadu veselībai ir pārdomāts uzturs, fiziskas
aktivitātes un atteikšanās no smēķēšanas. Turklāt – tas
šobrīd ir modē! Lai izdodas!
