Slimību
profilakses un kontroles centrs (SPKC) šī gada vidū aizsāka
valsts organizētu informatīvu kampaņu “Rūpes par veselību ir
ģimenes laime!” par skrīninga jautājumiem. Savā ikdienas
pieredzē par skrīninga programmu un pacientiem dalās ģimenes
ārsts un terapeits Ainis Dzalbs, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās
universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts
ķirurģijas nodaļas vadītājs un Latvijas Onkologu asociācijas
vadītājs Jānis Eglītis.
Pacientu
aktivitāte aizvien zema
SPKC
kampaņa “Rūpes par veselību ir ģimenes laime!” tiek
organizēta ar mērķi informēt iedzīvotājus par valsts organizēto
skrīningu krūts, dzemdes kakla un zarnu jeb kolorektālā vēža
savlaicīgai atklāšanai. Neraugoties uz valsts sniegtajām
iespējām, cilvēku aktivitāte ir vērtējama kā zema. Uz
uzaicinājuma vēstulēm dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanai,
ko sievietes saņem no 25 gadu vecuma, un krūts vēža
izmeklējumiem, ko sievietes saņem no 50 gadu vecuma, atsaucas
aptuveni trešā daļa uzaicināto. Tikmēr kolorektālā vēža
skrīninga aktivitāte ir jo īpaši zema, jo uzaicinājuma vēstules
netiek izsūtītas – par pārbaudes veikšanu pacientam jājautā
savam ģimenes ārstam, vai tā jāveic pēc ģimenes ārsta
ieteikuma.
“Onkoloģijas
diagnostika ir ļoti sarežģīts process. Vislabākie ārstēšanas
rezultāti ir tieši slimības pirmajā stadijā, tomēr šajā
stadijā patoloģiskas izmaiņas ir visgrūtāk fiksējamas. Lai gan
ikvienam ģimenes ārstam ir zināmas iespējamās pacientu sūdzības
un izmaiņas asins analīzēs, kas var liecināt par onkoloģiskām
saslimšanām, tomēr realitāte ir daudz sarežģītāka, jo brīdī,
kad noteikti izmeklējumi uzrāda izmaiņas, slimība jau nopietni
attīstījusies,” stāsta ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Viņš
uzskata, ka ģimenes ārsta priekšrocība slimību diagnozē ir
ilgtermiņa attiecības, kuras tiek veidotas ar pacientu. Protams,
pacientiem ir jābūt atklātiem, atbildot uz jautājumiem par savu
pašsajūtu.
Onkologs
Jānis Eglītis atklāj, ka lielākā daļa pacientu pie viņa
ierodas jau ar iepriekšējos izmeklējumos uzrādītām aizdomām.
Itin bieži audzēji agrīni tiek diagnosticēti nejauši – veicot
citus izmeklējumus. Tāpēc speciālists uzsver, ka ļoti būtiski
reizi gadā ir veikt veselības pārbaudes – gan pilnu asinsainu,
gan radioloģiskos izmeklējumus.
Dr.
Eglītis stāsta, ka pēdējos desmit gados jaunatklāto diagnožu
skaits gadā ir teju nemainīgs – ik gadu ļaundabīgu audzēju
diagnosticē aptuveni 11 000 pacientu. Aplūkojot skrīninga
programmas rezultātus, iezīmējas tendence, ka tieši to pacientu
vidū, kuri skrīningu veic regulāri, pieaug mazo audzēju (līdz 1
cm) atklāšanas gadījumi. Aizvien biežāk tiek atklāti arī
audzēji 1. un 2. stadijā, tādējādi iezīmējot pozitīvu
tendenci. Tomēr sieviešu aktivitātei savas veselības kontrolē
noteikti vajadzētu būt lielākai.
Abi
ārsti savā praksē saskaras ar pacientiem, kurus no pārbaudēm
attur nevēlēšanās uzzināt sliktas ziņas. Tomēr dr.Eglītis
paskaidro, ka reālajā situācijā, negatīvu slimība tiek
diagnosticēta ļoti mazam skaitam pacientu: “Reāli no 1000
pārbaudītām sievietēm aptuveni 10% ir aizdomīgu gadījumu. No
tiem vidēji 60% veicam papildu izmeklējumus – atkārtotu
mamogrāfijas vai sonoskopijas izmeklējumu. Vidēji 20 pacientēm
nepieciešams veikt atklāto veidojumu biopsiju. Rezultātā no 1000
izmeklētām sievietēm ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni
5-7 gadījumos. Savukārt pārējās, kuras izmantos uzaicinājumu,
saņems pozitīvu ziņu un varēs līdz nākamajam uzaicinājumam
dzīvot mierīgi.”
“Cenšamies
pacientus motivēt un atgādināt par nepieciešamību veikt
skrīninga izmeklējumus. Bieži vien pacients ierodas, lai runātu
par iesnām, bet, ja redzu, ka sen nav veikts neviens no
izmeklējumiem, konsultācijas lielāko daļu pavadām,
koncentrējoties uz profilaktisko darbu,” saka A. Dzalbs. Viņš
atklāj, ka pacientu interese par kolorektālā vēža skrīningu ir
ļoti zema. Viņš stāsta, ka visbiežāk pacienti tiek uzrunāti
individuāli, izskaidrojot testa būtību. Tomēr nereti skrīninga
komplekts pacientam tiek izsniegts, taču tests netiek veikts un
pacients to nenodod analīzēm.
Svarīgs
izglītojošais darbs
Dr.
Dzalbs pauž viedokli, ka motivēt cilvēkus aktīvāk izmantot
piedāvātās iespējas veikt skrīninga pārbaudes ir grūti ne
tikai ar uzaicinājuma vēstulēm, bet arī konsultāciju laikā.
Domājams, ka cilvēki šos uzaicinājumus uztvertu nopietnāk, ja
sabiedrība būtu vairāk izglītota gan par pašām slimībām, gan
skrīninga norisi.
Dr.
Eglītis piekrīt viedoklim, ka svarīgs ir tieši izglītošanas
darbs: “Valstīs, kur skrīninga programmas tiek organizētas jau
30 gadus, ir vērojama ļoti augsta cilvēku atsaucība. Cilvēki ir
sapratuši, ka veselības pārbaudes ir investīcija pašu veselībā,
labsajūtā un labklājībā. Turklāt būtiski ir saprast, ka agri
diagnosticētam audzējam visbiežāk nav vajadzīgas pat zāles, bet
pietiek ar vienkāršām medicīniskām manipulācijām.”
“Liekais
svars, mazkustīgums, nepareizi ēšanas paradumi – šie un citi
dzīvesveida elementi ietekmē onkoloģisko slimību attīstību. Arī
krūts, kolorektālā un citu vēža formu veidošanos var ietekmēt
ieradumu maiņa. Citu valstu pieredze rāda, ka ļoti būtisku lomu
spēlē arī vidusskolnieku un jaunu cilvēku izglītošana, jo šai
sabiedrības grupai ir samērā viegli mainīt savus paradumus,”
domās dalās dr.Eglītis. Viņš uzskata, ka jau skolas laikā būtu
jāinformē arī par regulāras paškontroles nepieciešamību.
Turklāt ir valstis, kurās aktīvi tiek organizēta pašizmeklēšanās
apmācība, kura ilgtermiņā sniedz labus rezultātus visās vecumu
grupās.
