Šobrīd Latvijā vērojami norovīrusu infekcijas uzliesmojumi
vairākās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to
informē SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas dati
liecina, ka laika posmā no gada sākuma līdz maija vidum, tika
reģistrēti 35 akūtas zarnu infekcijas grupveida saslimšanas
gadījumi (2 un vairāk gadījumi) ar 316 saslimušajiem
organizētajos kolektīvos, t.sk. bērnudārzos 31, ārstniecības
iestādēs 3 un viens uzliesmojums sociālā aprūpes centrā.
Norovīrusu infekcija tika noteikta 29 uzliesmojumos, 3 bija
rotavīrusu grupveida saslimšanas gadījumi, divos uzliesmojumos
izraisītājs nav noteikts, jo izmeklēšana turpinās, un vienā –
konstatētas vairākas vīrusu infekcijas.
Norovīrusu
saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā un
visbiežāk
šos uzliesmojumus novēro organizētos jeb nosacīti slēgtos
kolektīvos (bērnudārzos, skolās, veselības aprūpes iestādēs
u.c.).
SPKC speciālisti norāda, ka norovīrusu infekcija ir akūta
vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna
vemšana, sāpes vēderā, neliela ķermeņa temperatūras
paaugstināšanās, slikta dūša. Norovīrusu daudzums, kas spēj
inficēt cilvēku ir niecīgs, tāpēc slimība ir ļoti “lipīga”.
Slimība 70 % gadījumu sākas ar vemšanu (biežāk izteikts
bērniem), bet pieaugušajiem – ar caureju. Inkubācijas periods
(laiks no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajām pazīmēm)
ir no 10-12 stundām līdz 4 dienām (parasti 24 – 48 stundas) pēc
inficēšanās. Slimība ilgst 2-3 dienas. Slimība ir bīstama
zīdaiņiem, maziem bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu
izteiktas organisma atūdeņošanās dēļ.
Norovīrusu infekcijas avots ir slims cilvēks. Visbiežāk
norovīruss izplatās tieša kontakta ceļā no personas uz personu
vai ar piesārņotu koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti
inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kuru
gatavošanas laikā piesārņojis slims pārtikas apritē iesaistīts
darbinieks (arī persona, kurai slimība norit bez simptomiem vai
vieglā formā). Tā kā vīruss izdalās arī ar atvemtām masām,
iespējama to atrašanās mutes dobumā, kā rezultātā atsevišķos
gadījumos nav izslēgta vīrusa izplatīšanās pa gaisu ar
mikroskopiskām siekalu daļiņām tuvā kontaktā.
Norovīrusi ir izturīgi apkārtējā vidē un tie spēj izdzīvot
ilgstošu laiku uz dažādām virsmām, tādējādi arī apkārtējā
vide var kalpot kā avots jauniem saslimšanas gadījumiem.
Imunitāte pret norovīrusu nav ilgstoša un iespējama atkārtota
inficēšanās.
Novērojot
norovīrusa izplatību, SPKC speciālisti atgādina par profilakses
pasākumiem, lai pasargātu
sevi no norovīrusu infekcijas un mazinātu infekcijas izplatīšanos.
Ļoti svarīgi ievērot personīgo higiēnu, ka arī citus
profilakses pasākumus:
-
bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes
dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo izraisītāji intensīvi
izplatās arī ar rokām; -
pareizi mazgāt rokas pirms un pēc tualetes izmantošanas,
kā arī pirms ēdiena gatavošanas; -
mācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus, citus
priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji; -
nelietot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus u.c.;
-
cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi,
nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu,
transportēšanu, realizēšanu; -
slimie bērni nedrīkst apmeklēt bērnu kolektīvus.
SPKC speciālisti vērš uzmanību, ka ļoti liela nozīme ir
atbildīgo personu pareizai rīcībai uzliesmojumu gadījumos
izglītības iestādēs.
Ieteikumi
bērnu izglītības iestādē, ja reģistrēts akūtas zarnu
infekcijas gadījums:
https://www.spkc.gov.lv/lv/ieteikumi-skolam-ja-registrets-akutas-zarnu-infekcijas-1-gadijums
Papildu
informācija ar norovīrusu infekciju:
https://www.spkc.gov.lv/lv/citas-infekcijas-slimibas#norovirusu-infekcija
