Latvijā
daudziem cilvēkiem organismā pietrūkst dzelzs, un tas var veicināt
saslimšanu – dzelzs deficīta anēmiju. Kādi
tam ir iemesli? skaidro
speciālisti – vecmāte Astrīda Millere un uztura speciāliste
Tatjana Tepo.
“Iemeslus
mēs varam novērot jau skolās,” pauž vecmāte
Astrīda Millere, uzsverot, ka šai problēmai būtu jāpievērš
lielāka uzmanība gan katram individuāli, gan valsts veselības
aprūpes līmenī. “Palūkojieties, kā bērni skolā ēd! Pat tie
bērni, kuri ēd skolas pusdienas, to dara lielā steigā, jo
pusdienām paredzētais laiks parasti ir ļoti īss. Otra lieta –
stundu sarakstā pēc pusdienām bieži ir sporta stunda, un pēc tam
bērniem sāp vēders. Un tad nav jābrīnās, ka skolās ļoti
lielai daļai skolēnu ir gastrīts vai cita veida gremošanas
sistēmas saslimšanas. Savukārt, ja gremošanas sistēma nedarbojas
kā nākas, ir ļoti liela iespēja, ka tiks ietekmēta mikroelementa
dzelzs uzsūkšanās organismā.”
Lai
nodrošinātu organismu ar visām tam nepieciešamajām vielām, tai
skaitā dzelzi, pats svarīgākais ir lietot sabalansētu,
pilnvērtīgu uzturu. Ar uzturu dzelzi vislabāk var uzņemt,
lietojot kvalitatīvus gaļas produktus (putnu, liellopu gaļu,
aknas). Gaļa satur divvērtīgo dzelzi, kas visātrāk uzsūcas,
proti, organisms divvērtīgo dzelzi spēj visefektīvāk izmantot.
Dzelzi
satur arī – pupas, brokoļi, bietes, žāvēti augļi, dilles,
spināti un citi zaļumi, taču dabas produkti lielākoties satur
trīsvērtīgo dzelzi, organisms to nespēj tik pilnvērtīgi
izmantot, tāpēc, lietojot uzturā tikai dabas produktus, ir ļoti
grūti organismu nodrošināt ar nepieciešamo dzelzs daudzumu.
Vecmāte
pauž viedokli: “Ja cilvēkam ir veselīga gremošanas sistēma
un viņš pilnvērtīgi
ēd, var sevi pilnībā nodrošināt ar visām nepieciešamajām
uzturvielām, tai skaitā dzelzi. Diemžēl, šādu cilvēku ir ļoti
maz. Tādēļ apzinoties, ka ikdienā ēd nepilnvērtīgi, maz lieto
vai gandrīz vispār nelieto produktus, kas satur dzelzi, šo
deficītu var kompensēt, bagātinot ikdienas uzturu ar dzelzs
uztura bagātinātāju.
Uztura
speciāliste Tatjana Tepo dod savus ieteikumus: ”Ja cilvēks ir
nolēmis savu ikdienas uzturu papildināt ar dzelzs uztura
bagātinātāju, svarīgākais ir parūpēties, lai tas labi
uzsūktos organismā (ja tas slikti uzsūksies, no tā nebūs lielas
jēgas), kā arī vēlams izvēlēties tādu dzelzs uztura
bagātinātāju, kas nerada nepatīkamas blakus parādības. Tam
vajadzētu būt dabīgam, bez pievienotiem konservantiem un
krāsvielām. Daudz vērtīgāki ir dzelzs uztura bagātinātāji,
kas satur ne tikai dzelzi, bet arī citas vielas, piemēram, augu
ekstraktus, kas veicina dzelzs uzsūkšanos, uzlabo gremošanas
sistēmas darbību un veicina fermentu sekrēciju. Uztura
speciāliste arī norāda : “Mēdz būt, ka, lietojot dzelzs uztura
bagātinātāju, ir vēdersāpes un aizcietējums. Tas parasti ir
tad, ja dzelzs no uztura bagātinātāja labi neuzsūcas un zarnu
traktā veidojas dzelzs savienojumi. Lai izvairītos no šādām
blakus parādībām, uztura speciāliste iesaka izvēlēties uztura
bagātinātāju, kura sastāvā ir dzelzs glikonāts, jo šis dzelzs
savienojums labi uzsūcas organismā. Vēl organismam labi piemērots
ir uztura bagātinātājs ar aktīvo vielu kombināciju – dzelzs
glikonātu, C vitamīnu un B grupas vitamīnu, jo tad organisms spēj
no tā pilnvērtīgi uzņemt un izmantot mikroelementus un
vitamīnus, kā arī veicina
jaunu asinsšūnu – eritrocītu veidošanos.
Vecmāte
Astrīda Millere atklāj pazīmes, kas varētu liecināt, ka dzelzs
trūkums organismā jau ir kritisks vai pārtapis saslimšanā
dzelzs deficīta anēmijā. Cilvēks
regulāri jūtas noguris, viņam ir muskuļu vājums, slikta
pašsajūta, nervozitāte. Dzelzs deficīta anēmijas gadījumā var
būt tāds nogurums, ka gribas tikai gulēt un neko nedarīt.
Visbiežāk bērniem mēdz būt urīna nesaturēšana, smejoties vai
raudot vai brīžos, kad ir lielāka slodze, kā ar naktīs. Par
dzelzs deficīta anēmiju var liecināt tad, ja pastiprināt izkrīt
mati, lūst nagi, mēdz būt ģīboņi, plaisā mutes kaktiņi, arī
tad, ja ir neizskaidrojamas ēšanas kaprīzes, gribas kaut ko
neparastu, pat neēdamas lietas, piemēram, ēst krītu, mālus,
sūkāt ledu u.c.
Dzelzs
deficīta anēmijas gadījumā bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm
mēdz būt “nemierīgo kāju” sindroms, tas var izpausties
un traucēt, cilvēkam esot miera stāvoklī vai iemiegot.
Vecmāte
arī
novērojusi – cilvēkam, kam jau ir hroniska dzelzs deficīta
anēmija, mēdz būt, ka skābekļa
trūkuma dēļ vairs nespēj adekvāti novērtēt savu pašsajūtu.
Cilvēks
pie
tās ir pieradis un uzskata, ka tā
arī ir jājūtas, lai arī jau vizuāli ir redzams, ka viņš
ir izsīcis,
bāls, bez spēka un hroniski noguris. Tad mēdz būt, ka
speciālists brīdina un iesaka rīkoties, lai uzlabotu stāvokli.
Taču cilvēks apgalvo, ka jūtas
labi, nevēlas ticēt ārsta teiktajam. Šādā stāvoklī biežāk
nonāk cilvēki, kas aizraujas ar dažādām nepārdomātām diētām,
ir iestāstījuši sev, ka ēd pilnvērtīgi un tam arī tic. Diemžēl
vecmātes praksē ir bijušas arī šādas topošās un jaunās
māmiņas.
Nekādā
gadījumā gan nevajadzētu pašiem nodarboties ar minējumiem par
to, vai dzelzs organismā ir pietiekami. Ikvienam cilvēkam gan
bērnam, gan pieaugušajam ik pa laikam būtu ieteicams par to
pārliecināties, veicot asins analīzes un noskaidrojot, vai asinīs
ir pietiekams hemoglobīna, ferritīna, vitamīna B12
un
folijskābes līmenis.
