Ieilgusī pandēmija ar daudziem ierobežojumiem un neskaidrība
par tuvāko nākotni var radīt dažādas mentālās veselības
problēmas, tostarp stresu, miega traucējumus un trauksmi. Kad būtu
jāsāk pievērst uzmanība šiem traucējumiem un kā tos pārvarēt,
skaidro farmaceite Zane Melberga.
Stress
Koronavīrusa pandēmija ar tās daudzajiem ierobežojumiem un
nākotnes neskaidrību daudziem rada stresu. Nogurums, vājums,
aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums,
saslimšanas sajūta, elpošanas grūtības ir galvenās pazīmes,
kas pieaugušam cilvēkam signalizē par pārlieku augstu stresu.
Viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir pārslodze, kas daudzās
ģimenēs var būt raksturīga tieši šajā Covid-19 pandēmijas
laikā. Darbs un mācības, pienākumi ģimenē, bērnu
dienaskārtības organizēšana – tas viss ir jāpaveic, taču ļoti
svarīga ir laika plānošana. Tomēr jāatļauj sev nebūt
perfektiem, jo tiekšanās nevainojami izdarīt visu paša spēkiem
agri vai vēlu noved pie paaugstināta stresa.
Vēl viens izplatīts stresa cēlonis ir realitātes neatbilstība
cilvēka vēlmēm. Turklāt cilvēku spējas tikt galā ar vienu un
to pašu situāciju ir dažādas – kas vienam nesagādā grūtības,
citam izrādās liels stresa avots.
Lai mazinātu stresu, katram jāatrod tā novadīšanas veids.
Vienam tās būs fiziskās aktivitātes, kas veicina laimes hormona
jeb endorfīna izdalīšanos, citam – meditācija vai garas
pastaigas svaigā gaisā, nomierinoša mūzika un kontakts ar dabu un
dzīvniekiem. Pavasaris ir lieliski piemērots garām pastaigām
dabā, kad krāšņās dabas ainavas priecēs aci un “dziedēs”
satraukto prātu, turklāt svaigais gaiss nāks par labu veselībai
un garastāvoklim.
Farmaceite skaidro, ka organisms kļūst stresa uzņēmīgāks arī
tad, ja organismā trūkst magnija, tādēļ to ieteicams lietot
ikdienā, nevis tad, kad jau esam pakļauti stresam. Viena no
pirmajām pazīmēm, kas norāda uz magnija trūkumu, ir muskuļu
sasprindzinājums, krampji un spazmas, kā arī var būt ilgstoša
nelabuma sajūta, galvassāpes vai pat migrēna, nepārtraukts
nogurums, iekšējs nemiers, ilgstoši slikts garastāvoklis un miega
traucējumi. Ikviens no šiem simptomiem var liecināt par šīs
minerālvielas nepietiekamību organismā. Lai pārliecinātos par
magnija trūkumu organismā, ieteicams veikt analīzes. Magniju
daļēji iespējams uzņemt arī ar uzturu. Tas atrodams pilngraudu
maizē un pilngraudu putrās, tāpat arī visos zaļajos augos un
dārzeņos – lapu salātos, spinātos, kāpostos, kartupeļos,
pākšaugos, riekstos un sēklās, zivīs un gaļā, žāvētos
augļos, banānos, avokado, kā arī piena produktos.
Savukārt, ja ir sasniegts augsts stresa līmenis, tad talkā var
nākt arī augu valsts līdzekļi, kuriem ir nomierinoša,
garastāvokļa stabilizējoša darbība, piemēram, baldriāns, kuram
ir izteikta sedatīva darbība, arī pasiflora, melisa, apiņi,
vīgrieze, mātere un kumelīte nomierinās un pozitīvi ietekmēs
garastāvokli, taču, lai atrastu sev piemērotāko līdzekli,
ieteicams vērsties aptiekā un konsultēties ar farmaceitu, kas
katram piemeklēs atbilstošāko.
Miega traucējumi
Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs
garastāvoklis ir tikai dažas no sekām, kas var rasties pat no
vienas negulētas nakts. Miega traucējumi bieži ir psiholoģiska
stresa izraisīti – tās, iespējams, ir bailes par saviem
tuviniekiem, liela atbildība darbā, uztraukums par kādu gaidāmu
notikumu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka tieši šobrīd, Covid-19
laikā, arvien vairāk iedzīvotāju piedzīvo miega traucējumus.
Lai no tā izvairītos, jāpievērš uzmanība ne tikai pietiekamam
miega stundu skaitam, bet arī miega kvalitātei, kas nodrošina
cilvēka fizisko un psihoemocionālo labsajūtu. Kvalitatīvs miegs
palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību un vielmaiņu, savukārt
pietiekams miega daudzums rada priekšnosacījumus produktīvai
dienai un labām koncentrēšanās spējām dienas gaitā. Tāpat arī
miegs ir būtiska komponente uzkrātās informācijas apstrādei un
atmiņas nostiprināšanai un tās formēšanai, kā arī tam, ka
vajadzīgā informācija tiek novirzīta ilgtermiņa atmiņā, bet
nevajadzīgā tiek izdzēsta.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu miegu katru dienu, svarīgi
pārskatīt savus ikdienas paradumus. Fiziskas aktivitātes, svaigs
gaiss, sabalansēts uzturs un spēja relaksēties ir galvenie labas
pašsajūtas stūrakmeņi. Ja ar to nepietiek, pirms gulētiešanas
var izmēģināt kādu no aptiekā nopērkamajiem līdzekļiem, kuru
sastāvā ir melatonīns, kas palīdzēs iemigt un atvieglos
nepatīkamās izjūtas, ko izraisa izjaukts dabīgais diennakts
ritms. Ja priekšroku dodat augu valsts līdzekļiem, ieteicams
vaicāt farmaceitam pēc apiņus un melisu saturošiem līdzekļiem.
Apiņiem piemīt nomierinoša iedarbība, tie veicina ciešu un
veselīgu miegu, savukārt ārstniecības melisa palīdz
atslābināties un uzturēt labu garastāvokli, veicina garīgu un
fizisku labsajūtu.
Trauksme
Trauksme ir organisma reakcija uz reālu vai iedomātu bīstamu
situāciju, kas rada paātrinātu elpošanu un sirdsdarbību, sāpes
jebkurā ķermeņa daļā, paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes
un diskomfortu vēderā. Trauksmes bioloģiskais uzdevums ir cilvēku
pasargāt, taču, ja stresu izraisošās problēmas netiek
atrisinātas, trauksme var kļūt hroniska un veselībai bīstama. Tā
var rasties no gadiem ilgas spriedzes ģimenē, mobinga skolā vai
darbā un citu ilgstošu stresu raisošu situāciju ietekmē. Arī
koronavīrusa pandēmija, kuras rezultātā daļa cilvēku zaudējuši
darbu, tādējādi ierobežojot finansiālo brīvību, bet daļai
radījusi saspīlētas attiecības ģimenē, ievērojami ietekmē
cilvēka psihoemocionālo stāvokli un kopējo stresa līmeni.
Ilgstoša trauksme ir ļoti kaitīga veselībai – tā izmaina visu
organisma darbību un kļūst par autonomu slimību, kuru visbiežāk
neatpazīst un neārstē. Tāpat no hroniskas trauksmes cilvēks cieš
psiholoģiski – attīstās neirozes, panika, veģetatīvā
distonija, depresija un citi veselības traucējumi.
Trauksmes vai panikas lēkmju gadījumā ieteicams vērsties pie
speciālistiem – jo ātrāk trauksme un panika tiek ārstēta, jo
rezultāts būs labāks. Ja cilvēks vēršas pēc palīdzības pie
psihoterapeita pēc pirmās panikas lēkmes, bieži ir iespējams
palīdzēt jau dažu mēnešu laikā.
