Visā pasaulē arvien
aktuālāka kļūst taukaino aknu problēma. Šo vārdu savienojumu
dzirdam arvien biežāk, taču ko tas nozīmē un kas to izraisa? Ko
varam darīt savu aknu veselības labā? Konsultē Rīgas Austrumu
klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas
Infektoloģijas centrs” Aknu slimību nodaļas vadītāja,
infektoloģe un hepatoloģe Ieva Tolmane un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas ir taukainās
aknas?
Kā skaidro
hepatoloģe, viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc aknas iekaist,
ir taukainas aknas jeb steatoze. Tas nozīmē, ka aknu šūnās –
hepatocītos – sakrājušies tauku pilieniņi. Sākumā taukainas
aknas cilvēks nekādi nejūt. Varbūt kādreiz ir nespecifiskas
pazīmes – nogurums, nespēks, smaguma sajūta vai smelgšana
vēdera augšējā labajā kvadrātā, jo, izgulsnējoties taukiem,
aknas palielinās. Dažreiz ir apetītes zudums. Taukainas aknas
pašas par sevi vēl nav liela kaite. Bet – taukaudi nav inerts
veidojums, tie izdala hormonus un veicina iekaisumu. Tātad daļai
cilvēku – vidēji 20 % – attīstās taukainu aknu iekaisums jeb
steatohepatīts, un tas vairs nav labi. Daļai steatohepatīts
progresē un ar laiku aknu šūniņu vietā saaug saistaudi un
veidojas fibroze, kas jau ir ceļš uz aknu cirozi, neatgriezeniskām
pārmaiņām aknās. Proti, aknu audi tiek aizstāti ar saistaudiem
un vairs nefunkcionē. Līdz ar to aknas savu darbu pilda
nepilnvērtīgi – neražo, neatindē, neattīra, nemetabolizē. Arī
aknu vēža risks tad ir lielāks.
Kā diagnosticēt?
Ja aknas sākušas
aptaukoties, ciroze var attīstīties 15-20 gadu laikā. Latvijā nav
precīzas uzskaites, bet, visticamāk, dati neatšķiras no
Rietumeiropas valstīm – tur epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka
taukaino aknu slimība jeb steatoze sastopama 20–30 % iedzīvotāju.
Konstatēt slimību ir ļoti vienkārši – veic vēdera orgānu
ultrasonoskopiju. Pasaulē steatohepatīts jeb ar taukainām aknām
saistīts hepatīts šobrīd ieņem vadošo vietu aknu
transplantācijas iemeslu rindā.
To, vai ir tikai taukainas aknas vai jau
pievienojies aknu iekaisums, var konstatēt
ar asinsanalīzēm – jāpārbauda ALAT, ASAT un jāveic
ultrasonoskopija. Ja šo analīžu rādītāji ir lielāki par normu,
tad jau var sākt domāt par aknu iekaisumu.
Aknu veselības
radītājs – ALAT
Kā skaidro Ieva
Tolmane, abi fermenti – ALAT un ASAT –, ko nosaka asins analīzē,
liecina par šūnu bojāeju: „Taču ALAT brīdina, ka iet bojā
konkrēti aknu šūnas, bet ASAT nav tik specifisks rādītājs –
tas var liecināt par šūnu bojājumiem arī ārpus aknām,
piemēram, muskuļos. Tāpēc faktiski aknu veselības sakarā
svarīgs ir tieši ALAT rādītājs. Tas ir ferments, kuram jābūt
hepatocītā – aknu šūna pati to ražo. Bet, ja aknu šūna ir
iekaisusi, tās apvalka caurlaidība palielinās un ferments, kam
būtu jāatrodas aknu šūnā, iziet ārā asinīs. Ja ALAT daudzums
analīzēs palielinās, visticamāk, aknās ir iekaisīgas izmaiņas.”
Taču problēma ir tāda, ka paaugstināto ALAT cilvēks nekādi
nejūt un pat nenojauš, ka organismā sācies hronisks aknu
bojājums. Veicot parastas asinsanalīzes, ALAT automātiski
nenosaka, tāpēc šis rādītājs ik pa laikam būtu profilaktiski
jāpārbauda katram. „Ja analīzes veiktas un viss bijis kārtībā,
tās var atkārtot pēc pāris gadiem. Savukārt, ja ALAT radītājs
ir nedaudz izmainīts, pēc nedēļas vai divām analīzi vajadzētu
atkārtot. Iespējams, ALAT paaugstinājusi kāda īstermiņa epizode
– glāze alkohola, kāds nesen lietots medikaments… Ja nākamajā
reizē rādītājs atgriezies normas robežās, viss kārtībā.
Taču, ja arī otrreiz un trešoreiz ALAT ir paaugstināts, tad gan
jāmeklē iemesls. Iesākumā var vērsties pie ģimenes ārsta. Būtu
labi veikt vēdera ultrasonogrāfiju un asinsanalīzes, nosakot, vai
nav B un C hepatīta. Ja izmeklējumos parādās novirzes no normas
un atklājas taukainā hepatoze, vajadzētu konsultēties ar
hepatologu, lai noskaidrotu, cik liels ir slimības tālākas
attīstības risks. Reizēm nepieciešama arī aknu biopsija, kas
palīdz diagnozi apstiprināt šūnu līmenī. Biopsiju veic, ja pēc
pirmajiem izmeklējumiem radušās aizdomas, ka varētu būt ne tikai
vienkārši taukainā hepatoze, bet jau steatohepatīts. Turpmāk ik
gadu jāpārbauda aknas, veicot ultrasonoskopiju. Ja kaut kas
liecinās par slimības progresu, speciālists ieteiks pārbaudes
veikt biežāk. Savukārt, ja ALAT radītājs ir 1000 vienību un
vairāk, tad vairs nekādas gaidīšanas – uzreiz jābrauc uz
slimnīcu. Tur speciālists cilvēku konsultēs, pateiks, kas tālāk
jādara, vai arī piedāvās ārstēties slimnīcā.”
Kas izraisa?
Taukaino aknu pamatcēloņi
ir zināmi. Vispirms tas ir alkohols. Aknas alkoholu noārda, rodas
lieka enerģija, un organisms to uzkrāj tauku pilieniņu veidā. Ja
cilvēkam ir ģenētiskā nosliece uz to, ka alkohols bojās aknas,
tad taukainas aknas var veidoties arī tā dēvētajam inteliģentajam
iemalkotājam, kurš katru dienu stresa noņemšanai iedzer pa
glāzītei viskvalitatīvākā konjaka. Šādiem cilvēkiem būtu
vērtīgi ik pa laikam pārbaudīt aknas, veikt ultrasonogrāfiju un
analīzes.
Bet vēl biežāks
taukaino aknu iemesls ir pārāk lielais kaloriju daudzums, ko
cilvēks uzņem ar uzturu. It īpaši slikta ir tā dēvēta centrālā
aptaukošanās, kad liekie tauciņi krājas uz vēdera, jo tad no
apzarņa un taukplēves asinīs ieplūst vairāk taukskābju, tās
savukārt ieplūst aknās, un arī aknas sāk krāt tauku pilieniņus.
Zīmīgi, ka vairākumam cilvēku, kam ir taukainas aknas, ir arī
vismaz viens no metabolā sindroma rādītājiem. Tātad vēdera
aptaukošanās, kad vidukļa apkārtmērs vīriešiem virs 102,
sievietēm – virs 88 %, asinīs ir paaugstināts triglicerīdu
līmenis un pazemināts augsta blīvuma holesterīna līmenis,
paaugstināts asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs vai ar
medikamentiem ārstēts cukura diabēts.
Taukainas aknas var attīstīties
arī cilvēkam, kuram ir vīrusu izraisīts vai kāds cits hepatīts.
Reti, tomēr tā mēdz gadīties. Tāpēc, ja ir taukainas aknas,
jāpārbauda, vai nav C vai B hepatīta vīrusa. Dažreiz primārais
iemesls ir regulāri lietotie medikamenti. „Aptuveni 99 %
preparātu, ko mēs iedzeram, tiek metabolizēti tieši aknās. Tāpēc
potenciāli jebkurš medikaments var būt aknām kaitīgs,” skaidro
I.Tolmane. „Pētījumi rāda, ka biežāk aknu bojājumus izraisa
antibiotikas un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, arī zāles,
kuras lieto tuberkulozes, sēnīšu slimību, psihisko slimību
ārstēšanai. Statīni aknas bojā reti, bet iespējams tas ir.
Pēdējā laikā arvien vairāk Eiropas un ASV pētījumos pierādīts,
ka arī uztura bagātinātāji nav nemaz tik nevainīgi – medicīnas
žurnālos aprakstīta to toksiskā iedarbība. Turklāt ne vienmēr
ir zināms, ko konkrētais uztura bagātinātājs īsti satur. Tāpēc
aknu speciālisti uzsver: lai aknas būtu veselas, vairāk
jāorientējas uz pārtiku un jācenšas uzņemt nepieciešamās
vielas ar dabīgu uzturu.”
Vidējais vecums, kad
konstatē taukainas aknas, ir 50 gadi, taču vispār hepatozes
biežums pieaug līdz ar gadiem: no 2,6 % bērnu vecumā līdz 26 %
cilvēku 40–50 gadu vecumā. Turklāt taukainas aknas var būt arī
cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu. „Par laimi, taukainā
hepatoze ne vienmēr progresē – ja cilvēks seko līdzi savai
veselībai un ievēro ārsta rekomendācijas, ar taukainām aknām
var lieliski nodzīvot visu sev paredzēto mūžu,” piebilst Ieva
Tolmane.
Kā izdzīt taukus no
aknām?
Pagaidām
zinātniekiem nav izdevies radīt medikamentus, ar kuriem varētu
aknas attīrīt no taukiem. „Vienīgās zāles pret taukaino
hepatozi un steatohepatītu ir veselīgs dzīvesveids,” skaidro
hepatoloģe. „Tātad – atturēties no pārmērīgas alkohola
lietošanas. Ar pārdomātu uzturu jāpanāk pakāpeniska, lēna
liekā svara mazināšana. Pastāv uzskats – lai samazinātu
taukaino aknu iekaisumu, svars jāzaudē vismaz par 7 %. Taču
nedrīkst radikāli badoties un piekopt kampaņveida diētas! Ātrā
tievēšana ir taukaino aknu slimības attīstības risks.” Aknām
patiks Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir augu valsts produkti,
zivis, rieksti un olīveļļa. Jāierobežo dzīvnieku izcelsmes
tauku un cukura daudzums maltītē. Viens no lielākajiem cukura
avotiem ir saldināti dzērieni – tas ir nozīmīgs aptaukošanās
iemesls. Tas pats attiecas arī uz cukuru, kas atrodas augļos un
ogās, tie jāēd ar mēru. Aknām patīk pilnvērtīgs uzturs,
turklāt svarīgi, lai tas ir daudzveidīgs. Proti, lai aknu šūnas
aktīvi darbotos, nepieciešamas gan labās nepiesātinātās
taukskābes, gan arī ogļhidrāti, ko tām pārstrādāt. Turpretim,
ja cilvēks ēd vienveidīgu pārtiku, piemēram, sēž uz kāpostu
vai rīsu diētas, daļa aknu šūnu slinko. Aknas “priecāsies”
par vairākām kafijas tasītēm dienā – pierādīts, ka kafijas
lietošana mazina aknu fibrozes attīstības risku. Lai atbrīvotos
no taukiem aknās, neiztiksi arī bez regulārām fiziskām
aktivitātēm, vēlams, ar pulsa paātrināšanos. Der gan soļošana,
gan lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana,
airēšana, ieteicamas regulāras aktīvas pastaigas 3–5 reizes
nedēļā vismaz pa pusstundai. Pat tad, ja svars nav kļuvis mazāks,
tauku masa fizisko aktivitāšu rezultātā saruks. Tauki ir
triglicerīdi, kuri sašķeļas un bēg prom no aknām uz muskuļiem,
jo tiem kustoties vajag enerģiju. Fiziski aktīvam cilvēkam
steatohepatīta iespējas kļūst stipri mazākas.
Savukārt, ja
cilvēkam ir cukura diabēts, viņam noteikti jālieto ārsta
nozīmētie medikamenti. Tas ir ļoti svarīgi arī aknu veselībai.
Šādā veidā, kamēr aknās vēl nav izveidojušies saistaudi, var
panākt, lai taukainā hepatoze neprogresē.
Farmaceita padoms
Farmaceite Zanda
Ozoliņa stāsta, ka visbiežāk ar
jautājumiem par aknu veselību aptiekā vēršas tie klienti, kas
lieto daudz medikamentus. Tāpat interese par aknu veselību
palielinās pirms lielākiem svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem,
Jāņiem vai Jaungada, kad ir ieplānots atpūsties ar bagātīgi
klātu galdu un lielāku alkohola patēriņu. No ārstniecības
augiem aknu veselībai visplašāk lieto mārdadzi, pieneni un
artišoku. Arī garšviela kurkuma ļoti labi kavē tauku uzkrāšanos
aknās.
Farmaceite atgādina,
ka ikvienam ir noderīgi padomāt par aknu veselību, piekopjot
veselīgu dzīvesveidu un cenšoties pēc iespējas atteikties un
mazināt neveselīgos ieradumus. Tāpat jāņem vērā arī
iedzimtības faktori, tā saucamā ģenētika.
