Krūts
vēža ārstēšanas taktika un izveseļošanās prognoze ir atkarīga
ne vien no tā, kurā stadijā vēzis ir atklāts, bet arī no tā,
kāds ir tā tips. Par agresīvāko vēža tipu tiek uzskatīts
trīskārši negatīvs krūts vēzis. Tā ārstēšanu valsts
neapmaksā, un pacienti ir spiesti segt izdevumus no savas kabatas
vai lūgt līdzcilvēku palīdzību. Par to, kāpēc šis vēža
veids visgrūtāk pakļaujas ārstēšanai un kas var palīdzēt to
atklāt ātrāk, stāsta RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe
– ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane.
–
Kas atšķir
dažādus krūts vēža tipus vienu no otra?
–
Atšķirības
starp dažādiem krūts vēža tipiem tiek noteiktas, veicot
imūnhistoloģisko izmeklējumu. Biopsijas vai operācijas laikā
paņemtais audu paraugs tiek nosūtīts uz laboratorisko izmeklēšanu.
Ārsts patologs, aplūkojot audu paraugu zem mikroskopa, nosaka, vai
audzēja šūnas satur hormonreceptorus (estrogēna un progesterona
receptorus), proti, vai tas ir hormonāli jutīgs (HR+ vai HR-), kā
arī cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2
receptorus), proti, vai audzējs ir HER2 pozitīvs vai negatīvs
(HER2 + vai HER2-). Atkarībā no tā krūts vēzi iedala HR+/HER2-,
HR+/HER2+, HR-/HER2+ un HR-/HER2- jeb trīskārši negatīvajā.
–
Kas raksturo trīskārši
negatīvu krūts vēzi?
–
Kopumā
šis vēža tips ir agresīvāks nekā citi. Tas straujāk progresē,
tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva
risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēzis nesatur ne
hormonreceptorus, ne HER2 receptorus, uz to nevar iedarboties nedz ar
hormonterapiju, nedz mērķterapiju. Tomēr jāpiebilst, ka ne visi
trīskārši negatīvie krūts vēži ir vienādi. Arī šī tipa
ietvaros var būt audzēji, kas aug straujāk un audzēji, kam ir
nedaudz labāka prognoze.
–
Kas ietekmē
to, cik strauji audzējs aug?
–
To, cik ātri
audzējs aug, nosaka divi galvenie faktori. Pirmkārt, tas atkarīgs
no diferenciācijas pakāpes. Jo līdzīgāka vēža šūna ir
veselajai šūnai, jo tā ir mazāk agresīvāka. Tātad, jo vēzis
ir labāk diferencēts (1. vai 2. pakāpe), jo labāka prognoze. Otrs
faktors, kas ietekmē vēža šūnu augšanu, ir proliferācijas
indekss jeb tas, cik daudz olbaltumvielas Ki-67 atrodas šūnā.
Audzēji,
kuriem Ki-67 indekss ir augsts, ātrāk dalās un kļūst lielāki.
– Cik
izplatīts
ir šis vēža tips?
–
Apmēram
10 – 15% no visiem krūts vēža tipiem ir trīskārši negatīvi.
Atšķirībā no citiem vēža tipiem, kas biežāk tiek
diagnosticēti sievietēm pēc 50 gadu vecuma, šo vēža tipu biežāk
konstatē gados jaunām sievietēm.
– Kāda
nozīme trīskārši negatīva vēža gadījumā ir iedzimtībai?
–
Pētījumi
apliecina, ka lielākā daļa no ģenētiski pārmantotiem vēžiem
ir tieši trīskārši negatīvi vēži. Ja sievietei ir informācija
par to, ka vairākiem viņas ģimenes locekļiem līdz 50 gadu
vecumam ir bijis konstatēts krūts vai olnīcu vēzis, būtu
ieteicams veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu vai viņai nav
vēzi izraisošās gēnu mutācijas. Biežākās no tām, ko var
noteikt arī Latvijā, ir BRCA1 un BRCA2 mutācijas. Ja sieviete ir
augsta riska grupā, viņai jau no agrāka vecuma būtu jāveic
regulāra krūšu izmeklēšana, lai vēža attīstības gadījumā
atklātu to pēc iespējas agrāk.
–
Kāda
ir Latvijā pieejamā ārstēšana trīskārši negatīvam krūts
vēzim?
–
Ja trīskārši
negatīvs krūts vēzis tiek atklāts pirmajā stadijā, kamēr tas
ir mazāks par 5 mm, dažkārt pietiek tikai ar operāciju. Pārējos
gadījumos operācijai seko ķīmijterapija. Bieži ārstēšana tiek
uzsākta ar pirmsoperācijas ķīmijterapiju, tad seko operācija un,
iespējams, staru terapija.
– Kādas
izmaiņas būtu nepieciešamas trīskārši negatīvā krūts vēža
ārstēšanā?
–
Ja trīskārši
negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, jauna
ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar
ķīmijterapiju. Imūnterapija ir
ārstēšanas metode, kas izmanto paša pacienta imūnsistēmu cīņai
ar audzēja šūnām. Pētījumi rāda, ka dzīvildzes
radītāji ārstējot tikai ar ķīmijterapiju ir vidēji 18 mēneši,
bet ārstējot ar imūnterapiju kombinācijā ar ķīmijterapiju 25
mēneši. Latvijā trīskārši negatīva, metastātiska vēža
gadījumā imūnterapija pagaidām netiek kompensēta.
– Vai
Latvijā
ir daudz pacientu, kurām ir metastātisks, trīskārši negatīvs
krūts vēzis un būtu nepieciešama imūnterapija?
–
Runa
nav par simtiem, bet dažiem desmitiem sieviešu. Pirmkārt,
šis nav izplatītākais krūts vēža tips. Otrkārt, ne visām
pacientēm, kurām ir trīskārši negatīvs krūts vēzis,
imūnterapija strādā, jo audzējs var nebūt jutīgs pret
imūnterapiju. To, vai imūnterapija varētu tikt nozīmēta, nosaka
veicot īpašas analīzes un nosaka, veicot īpašas analīzes –
PD-L1 testu. Ja PD-L1 ekspresija ir vismaz 1% vai vairāk, ir
iespējams, ka imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju iedarbosies.
Ja
Latvijā
tiks pieņemts lēmums kompensēt imūnterapiju trīskārši negatīvā
krūts vēža pacientēm, noteikti būtu jāparedz arī finansējums
testēšanai, lai noteiktu PD – L1 ekspresiju. Ja imūnterapija
tiek nozīmēta mērķtiecīgi, tā var ievērojami palielināt
dzīvildzi. Kaut arī mēs nevaram garantēt rezultātu, mēs varam
darīt labāko, lai arī trīskārši negatīvā krūts vēža
pacientēm ar metastātisku krūts vēzi tiktu dota iespēja dzīvot.
Šobrīd
par iespēju dzīvot cīnās divas krūts vēža pacientes: Elēna
Rituma un Tatjana Gabrusenoka. Abām sievietēm ir nepieciešami
īpaši medikamenti trīskārši negatīva krūts vēža ārstēšanai,
kurus valsts neapmaksā, tādēļ pacientes lūdz sabiedrības
atbalstu. Lai palīdzētu pacientēm, ir atvērti konti ziedojumu
portālā “Ziedot.lv”:
https://www.ziedot.lv/palidziba-elenai-ritumai-3804
https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-gabrusenokai-3796
Kampaņas
“Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes
rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts
mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas
nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas
nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība
“VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu
asociācija.
