Skolēni atgriežas skolā, mazie bērni – pirmsskolas izglītības iestādēs, laika apstākļi arvien biežāk pastaigu dabā liek aizstāt ar aktivitātēm telpās. Taču, ierobežoti telpās, vienas un tās pašas nodarbes, cilvēki, lietas rada krietni vien lielāku troksni.
Arī norobežojoties no pārējiem ar troksni “austiņās” tikai sev vienam pašam, cilvēks dara pāri savai veselībai – gan dzirdei, gan nervu sistēmai.
Savu stāvokli nenovērtē
“Ar šo gadu arī skolotājiem profilaktiskajās ikgadējās pārbaudēs paredzētas audiogrammas, tas ļaus objektīvi sekot dzirdes stāvoklim un atā izmaiņām,” atzinīgi vērtē otorinolaringologs (LOR) Ingrīda Gardovska.
Tieši skolotāji un bērnudārzu darbinieki arī ir riska grupa, kas pakļauta ilgstošai trokšņa iedarbībai. Pirmās pazīmes, ka ar dzirdi ir problēmas, ir skaļa runāšana, balss pacelšana. Pārnākot no skolas, bērnudārza, ar savējiem kliedzot sarunājas gan bērni, gan pieaugušie. Taču tās ir atgriezeniskas dzirdes izmaiņas, un, tās apzinoties, ir cerības uz klusu un mierīgu vakaru mājās. Ilgāks laiks, lai “atietu”, būs nepieciešams pēc uzturēšanās mūzikas klubā, rokkoncertā vai diskotēkā.
Svarīgāki šo problēmu pārvarēšanas laikā būtu psiholoģiskie aspekti – saprast, ka otrs kliedz ne tāpēc, ka būtu dusmīgs vai agresīvs, bet gan savas dzirdes problēmu dēļ. Diskotēkas troksnī, iespējams, jaunietis it kā ir labi pavadījis laiku, taču tas nenozīmē, ka viņš ir arī atpūties un atjaunojis spēkus.
“Parasti cilvēki negrib atzīt, ka viņi sākuši sliktāk dzirdēt. Griež televizoru skaļāk un apvainojas, ja pārējie aizrāda, jo – es taču dzirdu! Bieži arī sūdzas par trokšņiem galvā, izrādās – cilvēkam vajadzīgs dzirdes aparāts. Un, kad pretojas “es dzirdu, man nevajag”, aizrādu, ka brilles taču arī ir cilvēkiem, kuri redz, bet – lai redzētu vēl labāk!” nianses atklāj I.Gardovska.
Nepieciešams būt “tāldzirdīgam”
Līdzīgi kā, ēdot stipru ēdienu, notrulinās garšas kārpiņas, arī dzirdes nervs trokšņainā vidē ātrāk “nolietojas” un prasa arvien spēcīgākus kairinātājus. Tāpēc ārste kritiski vērtē jauniešu paradumu ilgstoši klausīties mūziku “austiņās” – pavājinātu dzirdi atklāj jau 18, 20 gadus veciem. Tik agri problēmas varētu būt, ja pārciesti nopietni iekaisumi, ausis strutojušas, bet ne visādi citādi veselam cilvēkam.
Trokšņa ilgstoša iedarbība var izraisīt arī miega traucējumus, nelabvēlīgi ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību – paaugstināt nervozitāti, nomāktības sajūtu, samazināt darba spējas un izraisīt saskarsmes problēmas – kļūst grūti saprasties un sazināties normālos apstākļos, rodas atkarība no trokšņa.
“Pēc skaļas pieņemšanas es mājās vēlos klusumu,” atzīst I.Gardovska. Organisms pats pasaka priekšā, kad nepieciešama atpūta un kad troksnis jau rada diskomfortu. Cita lieta – vai šos impulsus ņem vērā un piedomā pie dzirdes higiēnas. Daudzi strādnieki ausu aizbāžņus vai austiņas nemaz nelietojot, aizbildinādamies, ka tā esot neērti, citi kautrējas “apgrūtināt” darba devēju ar savām prasībām.
Grauž no iekšienes
Trokšņa radītu dzirdes zudumu Pasaules Veselības organizācija raksturojusi kā “visizplatītāko neatgriezenisko arodslimību”. To izraisa tāda ilgstoša skaļa trokšņa iedarbība, kas parasti ir virs 85 decibeliem. Risks pieaug proporcionāli darba stāžam. Lai gan parasti kaitējums ir nesāpīgs, tas ir neatgriezenisks. Pirmais simptoms ir nespēja uztvert augstu toņu skaņas. Vēlāk kļūst apgrūtināta arī zemāku toņu skaņu uztvere.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājas lapā “www.osha.lv” atgādināts, ka troksnis arī ir stresu izraisošs faktors, turklāt šādā gadījumā pietiek pat ar klusu, pastāvīgu dūkoņu. Tas, kā troksnis ietekmē cilvēka stresa līmeni, ir atkarīgs arī no katra individuālā stresa sliekšņa un fiziskās labsajūtas, noguruma pakāpes, veicamā uzdevuma sarežģītības un trokšņa paredzamības.
Trokšņa divas raksturīgās pazīmes ir frekvence, ko mēra hercos (Hz), un intensitāte jeb skaļums, ko mēra decibelos (dB). Skaņas zem 20 Hz (infraskaņa) un virs 20 000 Hz (ultraskaņa) nav dzirdamas, tomēr var radīt nepatīkamas izjūtas un kaitējumu. Sāpes ir jūtamas apmēram pie 140 dB, kad pat vienreizējas iedarbības laikā var rasties neatgriezeniski auss bojājumi.
* Troksnis – nelabvēlīgas, traucējošas visu veidu skaņas gaisa vidē, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko komunikāciju (lietderīgās skaņas).
* Tipiski skaņas intensitātes līmeņi:
normāla saruna – 60 dB;
telpa ar pirmsskolas vecuma bērniem – 74 dB;
intensīva satiksme – 85 dB; pneimatiskais urbis – 100 dB;
troksnis diskotēkā – 110 dB;
reaktīvās lidmašīnas pacelšanās troksnis 100 metru attālumā – 130 dB(A).
* Decibelus mēra pēc līdzīgas skalas kā zemestrīču mērīšanai. Tātad, nedaudz pieaugot decibeliem, trokšņa līmenis palielinās vairākkārtīgi, piemēram, 73 decibeli ir divas reizes skaļāki nekā 70 decibeli.
Aizsargā sevi
* Padari darbavietu klusāku.
Lūdz darbuzņēmējiem iegādāties modernākus modeļus, kad viņi iepērk jaunas ierīces. Novietojiet lielākos trokšņa avotus, piemēram, kompresorus un ģeneratorus, iespējami tālu no darba vietas. Arī finiera vai plastmasas pārklājums ap mašīnu var slāpēt troksni.
* Saīsini laiku, ko pavadi skaļu trokšņu iedarbības zonā.
Ja iespējams, strādniekiem palaikam jāmainās no skaļām darba vietām uz klusākām. Palaikam uz brīdi atpūties no trokšņa.
* Lieto aizsardzības līdzekļus.
Ja uzņēmēju veiktie pasākumi trokšņa līmeni nepazemina līdz pieļaujamam līmenim, jālieto aizsardzības līdzekļi un ir jābūt apmācītam to lietošanā. Izvēlies ērtus aizsarglīdzekļus, ko ir viegli uzlikt un noņemt. Dažām aizsargķiverēm ir ausu uzliktņi, kurus var izņemt, kad tie nav vajadzīgi. Dažiem ausu aizbāžņiem ir saitītes, lai tos nepazaudētu. Jaunākie aizsargierīču modeļi ir balsu caurlaidīgi, tajā pašā laikā bloķē citus trokšņus.
* Katru gadu veic dzirdes pārbaudi.
Pieprasi vismaz skaidrā toņa pārbaudi. Pastāsti ārstam, ka tavs darbs ir saistīts ar trokšņainu vidi.
No “www.osha.lv”
