Lai
uzlabotu paliatīvās aprūpes pakalpojumus Latvijā, turpmākajos
gados Veselības ministrija kopā ar Labklājības ministriju plāno
īstenot vairākus pasākumus, tostarp izveidot mobilo
paliatīvās aprūpes komandu pieaugušajiem. Tas uzlabos pakalpojumu
pieejamību visā Latvijā, kompleksi nodrošinot gan veselības
aprūpes pakalpojumus, gan psihosociālu atbalstu.
10. decembrī valdība izskatīja konceptuālo ziņojumu
“Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un
nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes
pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.”
Pieaug nepieciešamība
Šobrīd
pieaug un nākotnē ievērojami palielināsies to cilvēku skaits,
kuriem būs nepieciešama paliatīvā aprūpe. To ietekmē
iedzīvotāju novecošanās, onkoloģisko un citu slimību pieaugums,
kā arī diagnostikas un ārstēšanas iespēju straujā attīstība,
kas dod iespēju pagarināt cilvēku dzīves ilgumu. Līdz ar to
šobrīd ir ļoti būtiski uzlabot paliatīvās aprūpes
pakalpojumus. Kopā ar Labklājības
ministriju mūsu mērķis ir radīt visaptverošu, uz cilvēku
centrētu paliatīvo aprūpi. Tas nozīmētu savlaicīgus,
kvalitatīvus un izmaksu ziņā cilvēkiem pieejamus pakalpojumus,
tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam,
gan viņa ģimenei.
Apzinot
esošo situāciju, secināts, ka jāpilnveido ir vairāki aspekti.
Diemžēl šobrīd valsts
apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmērs pieaugušajiem
un bērniem ir nevienlīdzīgs. Tāpat atšķiras iespējas saņemt
šos pakalpojumus Rīgā un reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem.
Vienlaikus arī speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams un
esošie veselības aprūpes apmaksas tarifi neatbilst šī brīža
faktiskajām izmaksām. Tāpat arī cilvēkiem trūkst informācijas
par paliatīvās aprūpes saņemšanas iespējām.
Pakalpojumi visā Latvijā
Lai šīs problēmas risinātu, turpmākajos gados darbs notiks
vairākos virzienos. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus paliatīvās
aprūpes pakalpojumus visā Latvijā gan pieaugušajiem, gan bērniem,
plānots izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu. Šādu
komandu veidotu dažādu jomu speciālisti – ārsti, medicīnas
māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi un
psihoterapeiti). Mērķis būtu nodrošināt atbalstu pacientam un
viņa ģimenei visu diennakti, gan dodoties pie pacienta uz mājām,
gan īstenojot attālinātās konsultācijas, gan sniedzot
pakalpojumu ambulatori. Šāda komanda darbu pilotprojektā varētu
uzsākt nākošā gada laikā, sākotnēji pakalpojumus nodrošinot
vismaz vienu gadu noteiktā reģionā. Finansējums būs pieejams no
ES fondu līdzekļiem.
Lai
atvieglotu pacientu ikdienu, plānots, ka uz vairākām ģimenes
ārstu praksēm būs speciāli piesaistīts koordinators. Šie
cilvēki pārzinātu paliatīvās aprūpes iespējas veselības
aprūpes sistēmā, tai skaitā palīdzētu organizēt valsts
kompensējamo medikamentu, izmeklējumu un citu pakalpojumu
saņemšanu, pārzinātu arī sociālos pakalpojumus – palīdzētu
koordinēt tehnisko palīglīdzekļu,
psihosociālā atbalsta saņemšanu,
un konkrētajā pašvaldībā pieejamo atbalstu. Viņi spētu
atbildēt arī uz pacientu un viņa ģimenes locekļu jautājumiem un
atbilstošā brīdī piedāvāt nepieciešamos pakalpojumus. Arī
pacienta dzīvesvietā paliatīvo aprūpi organizētu koordinators,
kurš apsekotu pacienta vajadzības un iesaistītos problēmu
risināšanā. Šādu sistēmu pilotprojektā plānots ieviest līdz
2022. gadam.
Veselības ministrijas ieskatā šobrīd būtiski ir arī
pārskatīti paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifus gan
stacionārajiem, gan ambulatorajiem pakalpojumiem, jo esošie tarifi
nesedz faktiskās izmaksas. Savukārt, lai piesaistītu jaunus,
zinošus paliatīvās aprūpes speciālistus, kā arī lai uzlabotu
paliatīvajā aprūpē strādājošo darba apstākļus, iecerēts
nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un atbalstu, ņemot vērā
darba specifiku un lielo izdegšanas risku. Vienlaikus paredzēts
uzlabot ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes
jautājumos, pārskatot medicīnas studiju programmas.
Veselības
ministrija arī turpinās darbu, lai uzlabotu ilgstoši kopjamo
paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi. Nākotnē plānots attīstīt
hospisa un “atelpas brīža” pakalpojumus speciāli izveidotā
vidē ar speciālistu pieejamību 24/7 režīmā.
Ar jēdzienu “hospisa aprūpe” saprot visaptverošas palīdzības
sniegšanu pacientiem ar neizārstējamām slimībām pēdējos
dzīves mēnešos. Savukārt “atelpas brīža” pakalpojumi
nepieciešami, lai atslogotu ģimeni un piederīgos no smagās,
atbildību un lielu spēku prasošās aprūpes pienākumu veikšanas.
Šajā jomā Latvijai ir iespēja adaptēt kādu Eiropā esošu
paliatīvās aprūpes modeli. Plānots ka šim mērķim būs pieejams
Eiropas fondu finansējums.
Vairāki
uzlabojumi gaidāmi arī sociālajā jomā, iesaistoties Labklājības
ministrijai, piemēram, plānots
nodrošināt
psihoemocionālo atbalstu pieaugušajiem
paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenēm. Tāpat tiks
vērtēta iespēja samazināt gaidīšanas rindu, lai saņemtu
tehniskos palīglīdzekļus, un Labklājības ministrija izskatīs
iespēju nodrošināt jaunu īpašas kopšanas pabalstu paliatīvās
aprūpes pacientiem, kā arī paredzēs atvieglojumus strādājošam,
kas personīgi aprūpē vai atbalsta personu, kurai noteikts, ka
nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
Kopumā
šo un citu mērķu īstenošanai papildus nepieciešamais
finansējums 2022. gadā – 18
miljoni eiro, 2023.
gadā – 18
miljoni eiro un 2024.
gadā un turpmāk ik gadu – 20
miljoni eiro.
Plašāk
ar šiem un citiem priekšlikumiem var iepazīties te:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40494322&mode=mk&date=2020-12-10
