Par D vitamīna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk.
Taču kā patiesībā varam to uzņemt – cik daudz varam uzņemt
caur ādu? Kādi individuālie faktori to ietekmē? Vai D vitamīnu
caur ādu uzņemam arī ziemā? Skaidro ārste-rezidente
dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa.
D vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, bet
bieži vien cilvēki nezina, ka tas ir hormons, kura receptori
atrodas uz neskaitāmām šūnām, tāpēc tas var ietekmēt vairākus
ķermenī noritošos procesus, stāsta ārste. Tas stiprina kaulus,
ietekmē sirds un asinsvadu veselību, imūnās un nervu sistēmas
darbību, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi, autoimūnajām un
dažādām ādas slimībām. D vitamīnu varam uzņemt trīs veidos –
ar sauli, pārtiku un D vitamīna preparātiem. Savukārt tā
sintēze, uzsūkšanās un noārdīšanās atkarīga no vairākiem
būtiskiem nosacījumiem – vecuma, kuņģa un zarnu trakta spējas
to absorbēt, blakus saslimšanām, ķermeņa svara un citiem
faktoriem.
D vitamīna uzņemšana caur ādu
Saule jeb tās ultravioletie (UV) stari ir viens no D vitamīna
dabīgajiem avotiem. Šie stari atbild par D vitamīna sintēzi ādā,
bet tas, kas sintezējas, ir previtamīns jeb vitamīna priekštecis,
nevis aktīvā forma, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Previtamīns tiks
pakļauts dažādiem sarežģītiem procesiem gan aknās, gan nierēs,
līdz tas kļūs par aktīvo formu un būs gatavs veikt savas
funkcijas.
Jāņem vērā, ka sekmīgu D vitamīna sintēzi ietekmē vairāki
faktori, piemēram, ģeogrāfiskā lokācija, gadalaiks, katra
cilvēka individuālais melanīna daudzums ādā, kā arī
vispārējais veselības stāvoklis. Latvijā labvēlīgi laika
apstākļi D vitamīna uzņemšanai ir no maija līdz augustam.
Turklāt, ja āda pēc sauļošanās kļūst sārta, apdeg vai jau ir
iesauļota, D vitamīns vairs netiek sintezēts. Gados veciem
cilvēkiem vitamīna sintēze no ādas notiek ievērojami lēnāk.
Valda uzskats, ka ikvienam no mums katru dienu ir jāpavada
noteikts laiks saulē, lai mēs iegūtu pietiekami daudz D vitamīna
un būtu veseli. Taču mūsdienu uzskati tiek mainīti, jo ir
pierādīts, ka ilgstoša atrašanās saulē izraisa ādas šūnu DNS
bojājumu. Jo lielāks ir uzkrātais DNS bojājums, jo lielāks risks
ir iegūt ādas vēzi, ne tikai bazālo šūnu un plakanšūnu
karcinomu, bet arī melanomu, uzsver ārste. Tieši tas pats
mehānisms, kas nodrošina D vitamīna sintēzi UV staru ietekmē,
noved ādas šūnas pie DNS bojājuma un ādas ļaundabīgiem
jaunveidojumiem.
Vai varam uzņemt ar pārtiku?
D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar dažiem pārtikas
produktiem. Visvairāk tas sastopams lasī, tuncī, makrelē. Vēl to
varam uzņemt ar liellopa aknām, olu dzeltenumiem, dažām sēnēm,
piemēram, baravikām. Taču, lai tiktu uzņemts dienā
nepieciešamais D vitamīna daudzums, šie produkti būtu jāapēd
lielos daudzumus, kas nav iespējams, tāpēc tikai ar pārtiku
optimālu līmeni sasniegt nav iespējams, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa.
Pasaulē ir pieejami dažādi produkti, kuros D vitamīns ir
mākslīgi pievienots palielinātā daudzumā, piemēram, šokolāde,
piens, brokastu pārslas un citi, tomēr šobrīd šādu produktu
pieejamība Latvijā ir ļoti maza, tādēļ talkā nāks D vitamīna
preparāti.
Ārste iesaka – lai koriģētu D vitamīna deficītu vai uzņemtu
pietiekamu profilaktisko devu, jālieto D vitamīna preparāti. Tie
aptiekās ir pieejami dažādās devās un formās – kapsulās,
pilienos, sprejos. Katram nepieciešamā deva jānosaka pēc esošā
D vitamīna līmeņa asinīs, tāpēc pirms tā lietošanas ir
ieteicams veikt asins analīzes.
Cik daudz D vitamīna ir nepieciešams?
-
Pietiekams jeb optimāls D vitamīna līmenis organismā ir
40 – 60 ng/ml. -
Nepietiekams D vitamīna līmenis ir 20 – 30 ng/ml.
-
D vitamīna deficīts ir tad, ja tas ir mazāks par 20 ng/ml.
Ņemot vērā, ka mūsu zināšanas par D vitamīna nozīmīgumu
organisma noritošajos procesos palielinās, ir ļoti būtiski sekot
savam D vitamīna līmenim un uzturēt to optimālu.
