Miokarda
infarkts ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem gan Latvijā,
gan citviet pasaulē.
“Lielākajā skaitā
gadījumu cilvēki no tā būtu varējuši tikt pasargāti, ja
savlaicīgi tiktu noteikti kardiovaskulārie riska faktori un tie
ārstēti”, skaidro kardiologs Dr. Roberts Feders. Tāpat ārsts
uzsver, ka “ļoti svarīgi pieminēt faktu, ka Latvija pieder pie
reģiona ar ļoti augstu kardiovaskulāro risku (līdzīgi kā
Kirgizstāna, Uzbekistāna, Ēģipte, Krievija un Turkmenistāna).
Tāpēc mūsu valsts iedzīvotājiem būtu jo īpaši jāpievēršas
slimību profilaksei un regulāri jāpārbauda savs veselības
stāvoklis.
Sirdslēkmi
jeb infarktu izraisa pēkšņa asinsvada nosprostošanās, kā
rezultātā sirds muskulis vai tā daļa netiek pienācīgi apgādāta
ar asinīm.
Draudošu
infarktu parasti varam atpazīt pēc šādām
pazīmēm (trauksmes
signāliem):
-
stipras
sāpes krūtīs, kas ilgst vairāk nekā piecas minūtes un kuras
var izstarot uz roku, lāpstiņu,
kakla rajonu, žokli
vai arī lokalizējas
vēdera
augšdaļā. -
Ja
sāpes krūtīs parādās
pie minimālas
slodzes vai pilnīga miera
apstākļos, tad nekavējoties sauciet neatliekamo medicīnisko
palīdzību 113! -
šaurības
sajūta krūtīs, stipras spiedošas un dedzinošas sajūtas krūtīs,
apgrūtināta
elpošana; -
slikta
dūša, nelabums un bailes; -
vājums
(pat bez sāpēm), samaņas zudums; -
bāla
sejas ādas
krāsa, auksti sviedri; -
pamošanās
naktī ar sāpēm krūtīs ir īpaši nozīmīgs simptoms; -
izteiktas
elpošanas
grūtības.
Kardiologs
Dr. Roberts Feders atgādina, ka “bieži sievietēm ir atipiskāki
simptomi un reizēm kā vienīgos simptomus novēro tikai elpas
trūkumu, sliktu dūšu,
vemšanu,
muguras sāpes vai sāpes
vēdera
augšdaļā”. Tas ir
iemesls, kāpēc sievietēm infarkti bieži tiek atklāti par vēlu.
Sirdslēkmes
pazīmju atpazīšana
var glābt dzīvības
Neatliekamās
palīdzības
sniegšanā
katra minūte ir zelta vērtē, jo sirdslēkme jebkurā laikā var
izraisīt dzīvībai
bīstamas
sirds aritmijas (kambaru fibrilāciju) un izraisīt sirds audu
neatgriezenisku bojāeju. Tikai neatliekamās
palīdzības
ārsts
var novērst draudošu pēkšņu sirds nāvi. Un tikai infarkta
ārstēšana klīnikā var
glābt
sirdi no nopietniem paliekošiem bojājumiem (piemēram, sirds
mazspējas).
“Ir
pieci infarkta riska faktori: smēķēšana, augsts asinsspiediens,
diabēts, augsts holesterīna līmenis un ģenētiska nosliece.
Ikvienam, kam ir viens vai vairāki no šiem punktiem, jāveic rūpīga
pārbaude, jāsamazina riska faktori un jāārstē diagnosticētās
sirdskaites”, tā Dr.Feders.
Veselīgs
dzīvesveids un regulāras
profilaktiskas pārbaudes
pie ārsta (kardiologa, internista vai ģimenes ārsta)
ir īpaši efektīvas, lai
samazinātu risku saslimt ar koronāru sirds saslimšanu, kas
savukārt var izraisīt sirds infarktu. Pietiekama fiziskā
aktivitāte, veselīgs
uzturs, laba stresa pārvaldība
un liekā svara
samazināšana pozitīvi
ietekmē kardiovaskulāro risku. Īpaši svarīgi
ir nesmēķēt!!!!
Sabalansēts uzturs ar daudz augļiem un dārzeņiem ir labs
profilaksei divējādi:
tas palīdz uzturēt lipīdu
līmeni asinīs
normas robežās un regulēt
ķermeņa svaru.
