Lai arī vairums Latvijas
iedzīvotāju (59 %) savu veselību vērtē kā labu vai drīzāk
labu, 78 % vismaz reizi gadā sirgst ar dažādām akūtām veselības
problēmām, piemēram, saaukstēšanos vai iekaisumiem. Turklāt
katrs trešais (33 %) slimo vēl biežāk – divas, trīs, četras
un pat piecas reizes gadā, liecina jaunākais “Mana Aptieka &
Apotheka Veselības indekss”.
Ģimenes ārsts Alberto Sadu
norāda, ka tiem, kuri saslimst vienu divas reizes gadā, nevajadzētu
satraukties par savu veselības stāvokli, jo šāds slimošanas
biežums uzskatāms par normu. Taču tiem, kuri periodiski slimo trīs
un vairāk reizes gadā, vajadzētu nopietni pievērsties veselības
profilaksei un kopā ar ārstu atrast risinājumu, kā to uzlabot,
piemēram, ievērojot veselīgāku dzīvesveidu.
Ne vienmēr slimošanai ir
tikai negatīva ietekme
Bieža slimošana nenāk par
labu veselībai, taču tai var būt ne tikai negatīvā, bet arī
pozitīvā puse, piemēram, atsevišķos gadījumos tādējādi var
tikt stiprināta imunitāte, notikt organisma attīrīšanās.
“Ikgadējo saaukstēšanos vai iesnu izslimošana var radīt
imunitāti pret konkrēto vīrusu. Pozitīva ietekme tāpat var būt
arī kuņģa-zarnu trakta infekcijai. Lai gan tās parasti norit
nepatīkamā veidā – ar vemšanu un diareju – tā rezultātā
organisms attīrās, atjaunojas zarnu mikroflora. Ja cilvēkam ir
liekais svars, šādā veidā iespējams mazināt liekā svara
apmēru, kas arīdzan nāk par labu organismam,” papildina A. Sadu.
Kurš slimo vairāk –
vīrieši vai sievietes?
Četri no desmit iedzīvotājiem
(38 %) uzskata, ka viņiem ir laba veselība. Biežāk savu veselību
kā labu vērtē vīrieši (64 %), tikmēr tikai 56 % sieviešu domā,
ka viņām ir laba veselība.
Tāpat Veselības indeksā
atklāts, ka sievietes slimo biežāk nekā vīrieši – vienu līdz
pat piecas reizes gadā slimo 82 % dāmu un tikai 71 % kungu. Vīriešu
vidū arī vairāk ir to, kas norādījuši, ka nemēdz slimot –
teju trešdaļa (26 %), kamēr sieviešu vidū slimot vispār nemēdz
16 %. Tomēr eksperti nav pārliecināti, ka vīrieši tiešām slimo
mazāk, un skaidro, ka šādi rezultāti varētu būt saistīti ar
to, ka sievietes rūpīgāk attiecas pret savu veselību, kamēr
vīrieši tendēti retāk vērsties pie ārstiem un nelabprāt atzīt,
ka ir saslimuši. Ģimenes ārsts norāda: “Vīriešiem ir
raksturīgi neatzīt to, ka piemeklējusi sliktāka pašsajūta,
tādēļ viņu skatījumā personīgā veselība var tikt novērtēta
labāk nekā sieviešu skatījumā. Vīrieši gan arī retāk vēlas
ārstēties -– ikdienā pie manis uz vizīti atnāk 10–15
sievietes un tikai 1–2 vīrieši. Vienlaikus jāatzīst, ka
sievietes ir emocionālākas būtnes, vairāk tendētas dažādus
pārdzīvojumus neizpaust uz āru, un tas var būt iemesls
novājinātam organismam un biežākai slimošanai.”
Savukārt, vērtējot veselību
pa vecuma grupām, iezīmējas klasiska aina – visbiežāk savu
veselības stāvokli kā labu vērtē jaunieši 18–24 gadu vecumā
(81 %), tikmēr senioru vidū (64–75 gadi) savu veselību par labu
uzskata katrs trešais (31 %).
Vīrusu sezonā – daudz
šķidruma, miega un sportisko aktivitāšu
Lai agrā pavasarī, kas ir
mānīgu laikapstākļu un vīrusu laiks, saglabātu labu veselību,
būtiski pievērst uzmanību ikdienā patērētā šķidruma
daudzumam, miegam atvēlētajam laikam, kā arī regulārām
sportiskām aktivitātēm. “Protams, nedrīkst aizmirst
profilaktiski veikt visas ieteicamās veselības pārbaudes pie
mediķiem, bet izteikti svarīgi ikvienam ir patērēt daudz
šķidruma, labi izgulēties un sportot. Īpaši veselīgas ir
aktivitātes, kas veicina asinsriti – piemēram, garākas
pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, nūjošana,” rekomendē
eksperts.
“Papildus ikdienas veselīgiem
paradumiem, veselības stiprināšanai par labu nāks arī vitamīni,
tāpēc vienmēr jāatceras par sabalansētu ēdienkarti, īpašu
uzmanību pievēršot augļu un dārzeņu patēriņam uzturā.
Saslimšanas perioda laikā ieteicams lietot uzturā ķiplokus, jo
tiem piemīt pretvīrusu un pretmikrobu īpašības, imunitāti
stiprina arī ārstniecības augi – raudenes laksti, mežrozītes
augļi, vīgriezes laksti u.c. Vitamīnus un augu ekstraktus
iespējams uzņemt arī preparātu veidā – vīrusu periodā
ieteicams imunitātes stiprināšanai uzņemt papildu C vitamīnu,
tāpat ieteicams D vitamīns, ko mēdz dēvēt arī par saules
vitamīnu, kā arī zivju eļļa, kas bagāta ar A un E vitamīniem.
Daudz efektīvāk par organisma stiprināšanu ir rūpēties
savlaicīgi – visa gada garumā,” papildina “Mana Aptieka”
farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
