Antibiotikām
ir būtiska nozīme cilvēku un dzīvnieku slimību ārstēšanā,
tomēr to bieža un nepamatota lietošana var radīt antimikrobiālo
rezistenci (AMR). Tas
nozīmē, ka mikroorganismi
kļūst nejutīgi pret antibiotikām, un cilvēkam
vai dzīvniekam šīs antibiotikas vairs nespēj palīdzēt. Tāpēc
nepieciešama vienota visu sektoru rīcība, lai
mēs nenonāktu tādā situācijā, kāda pastāvēja pirms
antibiotiku izgudrošanas.
Lai
Latvijā būtu vienota izpratne un koordinēts rīcības plāns,
mazinot AMR riskus, Veselības ministrija kopā ar Zemkopības
ministriju (ZM) izstrādājusi AMR ierobežošanas
un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu šim un nākošajam
gadam*. Šodien, 13. augustā, rīcības plāns apstiprināts
Ministru kabinetā.
Salīdzinot
ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā AMR izplatības
rādītāji ir vieni no zemākajiem, arī pašu antibiotiku patēriņš
Latvijā ir salīdzinoši mazs. Tajā pašā laikā ir jāapzinās,
ka rezistenti mikroorganismi izplatās pāri valstu robežām,
piemēram, cilvēkiem ceļojot, ar pārtiku, tādēļ pastāv risks,
ka rezistentie mikroorganismi no valstīm ar augstu AMR izplatību
nonāk Latvijā. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem
vairākās pasaules daļās AMR izplatība jau ir sasniegusi
satraucošu līmeni. Līdz ar to Latvijā jābūt koordinētai un
vienotai iestāžu un organizāciju darbībai, lai situācija valstī
nepasliktinātos.
AMR
nav tikai cilvēku veselības, bet arī dzīvnieku veselības
jautājums, tāpēc pirmo reizi kopā ar ZM ir izstrādāts konkrēts
rīcības plāns AMR ierobežošanai saskaņā ar Vienas veselības
principu, uzņemoties vienlīdzīgu atbildību par tā īstenošanu.
Cilvēku un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistītas, jo
slimības tiek pārnestas no dzīvniekiem uz cilvēku un otrādi.
Turklāt bieži gan dzīvnieku, gan cilvēku ārstēšanai tiek
izmantotas vienas un tās pašas antibiotikas. Tādēļ AMR jomā
tiek runāts par Vienas veselības principu (ciešu mijiedarbību
starp dažādiem sektoriem).
Rīcības
plānā iekļauti konkrēti pasākumi vairākos darbības virzienos.
Piemēram, būtiski
ir uzlabot ārstniecības
personu, praktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku
izpratni par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu.
Nepieciešams arī sabiedrībai skaidrot, piemēram, kādas var būt
sekas nepamatotai antibiotiku lietošanai, tai skaitā iekļaujot
šos jautājumus skolu izglītības programmā. Piemēram, daļa
iedzīvotāju nepareizi uzskata, ka antibiotikas palīdz vīrusu
infekciju ārstēšanai. Plānotas arī aktivitātes, lai efektīvāk
uzraudzītu antibiotiku patēriņu Latvijā.
Vienlaikus
jānorāda, ka ir risinājumi, kas neprasa lielus ieguldījumus, bet
ilgtermiņā dod rezultātu, piemēram roku mazgāšana slimību
profilakses nolūkos. Svarīga ir arī infekcijas slimību kontrole
un profilakse, jo veselam cilvēkam vai dzīvniekam nav nepieciešams
lietot antibiotikas.
Lai realizētu
iecerēto, kopumā nepieciešami papildu 4,4 miljoni eiro; no tiem
2020. gadā – 927 tūkstoši eiro un 2021. gadā – aptuveni 3,5
miljoni eiro. Šis aspekts tiks vērtēts, valdībai lemjot par
nākošā gada un vidējā termiņa budžetu.
*Antimikrobiālās
rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas
plāns “Viena veselība” 2019.-2020. gadam
