Nereti dzirdam par pasaulē
populāriem augiem, kas ir izslavēti ar to īpašajām spējām.
Rezultātā mēdzam aizmirst par to, cik bagāta ir vietējā daba,
kas mums dāvā tikpat spēcīgas dabas veltes, kuras var īpaši
noderēt mūsu organismam uz saaukstēšanās sezonas sliekšņa.
Vietējo rudens velšu topu iesaka sertificēta uztura speciāliste
Liene Sondore un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Uzturā lietojamās
dabas veltes ir spēcīgi antioksidanti, kas cīnās pret brīvo
radikāļu ietekmi, kā arī novērš to veidošanos organismā un
veicina šūnas pretestības spējas, skaidro uztura speciāliste L.
Sondore. Plašāk zināmie antioksidanti ir vitamīni A (karotīni,
ksantofili), C (askorbīnskābe), E (tokoferols), B9 (folijskābe) un
minerālvielas (mikroelementi) – selēns, cinks, mangāns, varš un
citi. Jāņem vērā, ka nepietiekams antioksidantu daudzums var būt
par iemeslu daudzu slimību attīstībai, tādēļ dabas velšu
lietošana uzturā organismam ir ļoti būtiska.
Pīlādži
Pīlādži bagātīgi
satur organiskās skābes – ābolskābi, vīnskābi, dzintarskābi,
sorbīnskābi, hlorogēnskābi, karotinoīdus, flavonoīdus – augu
organiskos pigmentus sarkanā, violetā, zilā krāsā, par kuriem
zināms, ka tie ir antioksidanti, kam piemīt arī antibakteriāla,
pretvīrusu, pretiekaisuma darbība. Pīlādži ir labs C un E
vitamīna, rūgtvielu, miecvielu, kā arī ēterisko eļļu avots.
Ogas ir bagātas ar organiskajām skābēm, pektīniem, miecvielām.
Miecvielas ir tās, kuras piešķir to īpašo „ogu” garšu –
nedaudz savelkošu, reizēm sūru, stāsta L.Sondore. Tautas medicīnā
pīlādži tiek plaši izmantoti organisma stiprināšanā vīrusu un
gripas laikā.
Farmaceite Z.Ozoliņa
skaidro – pīlādžu ogas satur daudz aktīvo vielu, kas līdz šim
nav izpētītas. Tās ir lielisks C vitamīna avots. Tās lieto nieru
slimību, cukura diabēta, artrīta, C vitamīna trūkuma gadījumā,
arī pie caurejas un menstruālajām problēmām. Pīlādzis arī
mazina deguna un rīkles gļotādas tūsku. Ieteicams pie plaušu
saslimšanām, ja tās pavada drudzis.
Tējās var izmantot
ne vien ogas, bet arī lapas. No ogām gatavo sīrupus, uzlējumus,
ievārījumu, želeju, ko var pasniegt ar gaļu un zivīm.
Mežrozītes
Kurš gan no bērnības
neatceras mežrozīšu sīrupu! Mežrozīšu augļi bagātīgi satur
C vitamīnu, kā arī kāliju, magniju, kalciju un citas vērtīgas,
bioloģiski aktīvas vielas, stāsta L. Sondore.
Mežrozīšu augļiem
piemīt antioksidanta, kā arī pretiekaisuma, antibakteriālā un
pretvīrusu īpašības, stāsta farmaceite Z. Ozoliņa. Šī iemesla
dēļ mežrozītes un to preparātus bieži izmanto atveseļošanai,
lai apkarotu vispārēju nespēku, nogurumu vai stresu. Stiprinošie
preparāti, kuru pamatā ir šo augļu ekstrakti, ir ieteicami pie
infekcijas slimībām un slimībām, kas saistītas ar C vitamīna
deficītu. Rožu augļu ekstraktiem ir arī neliels holagoga un
diurētisks efekts. Savukārt rožu eļļa stimulē apetīti.
Mežrozīti ir ieteicams lietot caurejas, mutes čūlu, pie kakla
sāpēm, kā arī sakairinātas ādas, apdegumu un dažādu tūsku
gadījumā.
Savukārt rožu
ziedlapiņas ir viegli nomierinošas, antiseptiskas, ar pretiekaisuma
un pretparazītu efektu. Tās ir ieteicamas brūču, sasitumu,
izsitumu un dažādu grieztu brūču ārstēšanai. Tām piemīt arī
ādu mitrinošas un līdzsvarojošas īpašības.
Mežrozītes augļus
var pievienot tējām, kaltētā un maltā veidā augļu mīkstumu
bez sēklām pie ēdieniem, dzērieniem, arī sīrupu veidā.
Mežrozīšu lapiņas un ziedus var izmantot tējām. Vienkārši un
ātri var pagatavot mežrozīšu tēju – aplejot augļus ar karstu
ūdeni un ļaujot pastāvēt 30 minūtes. Turklāt šobrīd ir īstais
laiks, kad, dodoties pastaigās, var ievākt šos augļus!
Mežrozītes
skaistumkopšanā: Mežrozītes plaši izmanto kosmetoloģijā. No
ziedlapiņām un sēklām izgatavotu rožu eļļu izmanto
aromterapijā un parfimērijā. Šī eļļa aizsargā, izgaismo,
dabiski tonizē un baro nogurušu ādu. Šī iemesla dēļ tā ir
īpaši ieteicama cilvēkiem ar jutīgu ādu ar izteiktiem
kapilāriem, kā arī tiem, kuri ir pakļauti intensīvai saules
gaismai. Svarīga rožu eļļas īpašība ir tā, ka tā kavē
novecošanās procesu un atjauno ādu.
Smiltsērkšķi
Smiltsērkšķus
pamatoti var uzskatīt par īstu vitamīnu un minerālvielu (magnija,
dzelzs, kalcija, vara) “antioksidantu bumbu”! Šīs ogas bagātīgi
satur C un E vitamīnu, antioksidantus, organiskās skābes,
taukskābes, taukos šķīstošos vitamīnus, flavonoīdus un
pektīnus. Izmantojamas ir ne vien ogas, bet arī lapas. Tautas
medicīnā tiek plaši izmantoti smiltsērkšķu augļi, sula, eļļa,
tējās izmanto arī lapas, stāsta L. Sondore.
Smiltsērkšķus
lieto sirds veselībai, jo tiem piemīt holesterīnu samazinošas
īpašības, tie uzlabo sirdsdarbību un pazemina asinsspiedienu. Tos
lieto arī pie ādas slimībām, jo smiltsērkšķi mazina zvīņaino
ādu psoriāzes gadījumā. Lielā vitamīnu daudzumu dēļ šīs
ogas ļoti noderēs arī saaukstēšanās gadījumā. Tās palīdz
uzlabot apetīti bērniem ar funkcionālu gremošanas disfunkciju.
Smiltsērkšķus var lietot arī ķermeņa svara samazināšanai,
uzsver Z.Ozoliņa.
Visvērtīgāk ogas
ir ēst svaigas. Tās var uzglabāt ziemai saldētavā, gatavot
sulas, sīrupus un izmantot pēc vajadzības. Skābās garšas dēļ
ogas var gatavot mērču un biezeņu veidā kā piedevu pie gaļas un
zivju ēdieniem.
Uztura speciāliste
L. Sondore atgādina – ikdienā ir jāēd sezonāli, ar pārtikas
produktiem jāuzņem olbaltumvielas, ogļhidrāti, vitamīni,
minerālvielas, ir jāēd pietiekamā daudzumā saknes, ogas, augļi,
jādzer šķidrums un jābūt kustībā. Ir jābūt līdzsvarā.
Savukārt dabas veltes palīdzēs dažādot un pilnveidot jūsu
ikdienas ēdienkarti!
