Veselības ministrija (VM) pašlaik neredz pamatojumu papildu Covid-19
vakcīnai visām iedzīvotāju grupām, jo vēl nav saņemtas tādas
rekomendācijas no zinātniekiem, liecina VM sagatavotais informatīvais
ziņojums, kuru jaunnedēļ plānots izskatīt valdībā.
Minētajā ziņojumā teikts, ka, pieaugot SARS-CoV-2 vīrusa “Delta”
varianta izplatībai pasaulē, Covid-19 gadījumu skaits palielinās pat
valstīs, kur ļoti aktīvi norit vakcinācija. Tādēļ aktīvāk tiek apzināta
nepieciešamība paredzēt vēl papildu vakcīnas pret Covid-19 devas
papildus standarta vakcinācijas shēmai.
Tomēr joprojām tiek uzsvērts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai
primāri ir jāveicina nevakcinētās sabiedrības daļas vakcinācija, jo tas
ir galvenais priekšnosacījums, lai novērstu smagus slimības gadījumus un
glābtu vairāk dzīvību.
VM akcentē, ka šobrīd lielākā daļa pieejamo pētījumu secinājumi par
vakcīnas pret Covid-19 papildu devas nepieciešamību ir provizoriski un
grūti interpretējami, jo ir neprecizitātes veidos, kā dati paziņoti un
atlasīti.
Ministrijas ieskatā, lēmumiem par atbalstu balstvakcinācijai ir jābūt
pamatotiem ar drošiem un ticamiem datiem, augsta pierādījumu līmeņa
zinātnē, kā arī uz rūpīgu analīzi un adekvāti zinātniski skatītiem
klīniskajiem vai epidemioloģiskajiem datiem. Tāpat nepieciešams izvērtēt
ieguvuma un riska attiecību gan katram indivīdam, gan sabiedrībai.
Šobrīd pētījumos ir skaidri pierādīts, un to arī rekomendē gan
vadošās starptautiskās veselības organizācijas, tai skaitā arī Eiropas
Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), gan vairākums Eiropas
valstu, ka pret Covid-19 papilddevas saņemšana varētu būt nepieciešama
un piemērota personām, kurām primārā vakcinācija nav izraisījusi
atbilstošu aizsardzību, proti imūnkompromitētas personas.
Pārējās sabiedrības vakcinēšana varētu būt nepieciešama, ja samazinās
imūnā atbilde uz primāro vakcināciju vai attīstās jauni vīrusa
mutācijas varianti, pret kuriem oriģinālā vakcīna nespēj adekvāti
darboties, skaidro VM. Ieviešot papildu devas pret Covid-19
vakcinācijai, sabiedrībai kopumā ir jāapzinās riski saistībā ar vakcīnu
izraisītām blakusparādībām, tādēļ tiek rekomendēts, ka vispārīga vakcīnu
papilddevu ieviešana jāveic, ja ir pietiekami un pārliecinoši
zinātniskie pierādījumi tādai nepieciešamībai.
Savukārt randomizētu pētījumu secinājumi paskaidro, ka vakcīnu
efektivitāte ir augstāka novērst smagu slimības gaitu un nāves
gadījumus, nevis vispārīgi pasargāt no jebkādas infekcijas, atzīmē VM,
vienlaikus piebilstot, ka joprojām vakcīnām efektivitāte saglabājas pret
galveno vīrusu variantiem, tai skaitā pret “Delta” varianta
izraisītajiem simptomātiskajiem Covid-19 gadījumiem, smagu slimības
gaitu un nāves gadījumiem.
Pēc ministrijā sniegtās informācijas šobrīd esošie pētījumi
neuzrāda vajadzību veikt papilddevu nozīmēšanu vispārīgai populācijai,
jo efektivitāte pret smagu slimības gaitas norisi joprojām ir augsta.
Tāpat gan ECDC, gan Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), gan Pasaules Veselības
organizācija ir paziņojušas, ka šobrīd nav zinātniski pamatotas
informācijas, datu un pierādījumu, ka pēc pabeigtas standarta
vakcinācijas mazinātos vakcīnu efektivitāte un būtu nepieciešamība pēc
papildu balstvakcinācijas.
Kā norādījusi ECDC, esot jāņem vērā, ka drošības dati par Covid-19
papildu devu izmantošanu pašlaik ir ierobežoti, ir jāapzinās, ka papildu
devu izmantošana vakcinācijai pret Covid-19 var radīt vairāk papildu
blakusefektu.
“Jāņem vērā, ka nepamatota papildu vakcīnas devas izmantošana, kas
radīs būtiskas nevēlamas reakcijas pēc papildu devas saņemšanas,
pastiprinās sabiedrības bažas par vakcīnu drošību,” atzīmē VM,
paskaidrojot, ka tāpēc plašai papildu devu ieviešanai vakcinācijai pret
Covid-19 ir jābūt pamatotai un pārdomātai.
Arī Eiropas Komisija (EK) esot nākusi klajā ar paziņojumu, ka,
ieviešot papildu devu pēc pabeigtas standarta vakcinācijas, kas
neatbilst EZA rekomendācijām, valstīm var būt juridiska rakstura
problēmas gadījumos, ja pēc papildu vakcīnas devas ievades tiks radīti
neparedzēti riski veselībai.
No ziņojumā minētā izriet, ka tas nozīmē, ka, rekomendējot plašai
sabiedrībai papildu vakcināciju, kas nav pierādījumos pamatota un kuras
drošība nav pietiekami izpētīta, valsts uzņemas atbildību par
neparedzamiem riskiem cilvēku veselībai.
VM arī aplūkoja citu valstu pieredzi, kas liecina, ka lielākā daļa
valstu, vadoties no zinātniskajiem pierādījumiem un nacionālo
sabiedrības veselības vakcinācijas ekspertu rekomendācijām, papildu
vakcinācijas devu paredz cilvēkiem ar smagu imūnās sistēmas nomākumu.
Par papildu vakcinācijas devas paredzēšanu pārējiem sabiedrības
locekļiem vēl situācija tiekot vērtēta un tā nav ieviesta.
Šobrīd visai sabiedrībai vakcināciju ar papildu devu piedāvā tikai
Ungārija, savukārt Austrija to plāno no oktobra sākuma, informē VM.
Vienlaikus daļa valstu plāno paredzēt papildu vakcīnas devas senioriem
vai cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, cilvēkiem, kuri atrodas
ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās vai arī cilvēkiem ar hroniskām
slimībām. Tomēr šo riska grupu vakcinācija varētu tikt sākta no oktobra,
piemēram, Francijā un Vācijā.
Tāpat VM atklāj, ka Vācijā tiek vērtēta iespēja paredzēt papildu
Covid-19 vakcīnas devu cilvēkiem, kuri saņēmuši vīrusu vektoru
tehnoloģijas vakcīnas, tomēr ministrijā norāda, ka šādai pieejai neesot
nekāda pamatojuma.
Kopumā papildu Covid-19 vakcīnas deva ir ieviesta astoņās Eiropas
valstīs, tai skaitā Latvijā. Vadoties uz zinātniskajos pierādījumos
balstītu informāciju, kā arī ECDC un EZA rekomendācijām, Imunizācijas
valsts padome 30.augustā rekomendēja papildu devu vakcinācijai pret
Covid-19 personām ar smagu imūndeficītu, un VM šis rekomendācijas ir
atbalstījusi.
Tāpat VM informē, ka līdz 24.septembrim EZA būs apkopojusi jaunākos
pētījumu datus un nāks klajā ar atzinumu par vakcīnu efektivitāti un
papildu vakcīnas devas drošību. Tāpat arī līdz šim laikam varētu būt
pieejama informācija no ASV Federālās pārtikas un zāļu pārvaldes par
pret Covid-19 papildu devas izmantošanas pētījumu rezultātiem.
Attiecīgi Latvijas Imunizācijas valsts padome 24.septembrī plāno nākt
klajā ar rekomendācijām par vakcīnas pret Covid-19 papildu devas
izmantošanu citām Covid-19 riskam pakļautām cilvēku grupām.
Lai nodrošinātu vakcināciju ar papildu devu, vakcinācijā plānots
turpināt iesaistīt gan ģimenes ārstus, gan ārstniecības iestādes, gan
vakcinācijas punktus tirdzniecības centros un pašvaldību telpās. Ja
vakcinācijas procesa gaitā radīsies straujš vakcinācijas pakalpojuma
pieprasījums, kuru nevarēs nodrošināt ārstniecības iestādes un ģimenes
ārstu prakses, var būt nepieciešams izveidot pagaidu punktus, kuru
izmantošanas laiks svārstās no vienas dienas līdz vairākām nedēļām,
paredz VM informatīvais ziņojums.
Papildus plānots turpināt nodrošināt izbraukuma vakcināciju vietās, kur vakcinācijas kabinetu kapacitāte nav pietiekama.
