Latvijas
veselības politikā beidzot ticis sperts sen nepieciešams un
vienlaikus drosmīgs solis. Cīņai ar vēzi jeb onkoloģiskām
saslimšanām ir likumdevēju piešķirta prioritāte, nodrošinot
tai līdzekļus valsts budžetā.
No
vienas puses, gribas cerēt, ka tas ļaus pēc iespējas drīzākā
nākotnē beidzot īstenot ieceri par “zaļajiem koridoriem”
– ļaujot pacientam pēc ģimenes ārsta izmeklējuma vienas vai
divu nedēļu laikā nokļūt pie onkologa slimības diagnosticēšanai
un ārstēšanai. No otras puses, uzsākot
šo programmu, kas paredzēta onkoloģisko slimību diagnostikas un
ārstniecības pieejamības nodrošināšanai, mēs visi –
ārsti, pacienti, valdība, sabiedrība – saskarsimies ar
izmeklējamo cilvēku skaita strauju kāpumu. Jo tieši potenciālo
pacientu skaita palielinājums ir viens no programmas galvenajiem
uzdevumiem.
Lai
panāktu iecerēto, sabiedrība ir vēl aktīvāk jāinformē par
onkoloģisko slimību sākotnējām izpausmēm un iespējām tās
konstatēt. Tāpat cilvēki ir jāiedrošina uzņemties savu
atbildības daļu par personisko veselību – savlaicīgi vērsties
pie ģimenes ārsta, lai apstiprinātu aizdomas un saņemtu
norīkojumu pie speciālista – vai atklātu, ka bažām tomēr nav
pamata. Šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēma, ģimenes
ārsti un onkoloģijas speciālisti patlaban nav gatavoti krietni
lielākām pacientu pieplūdumam, tomēr ceru, ka kopā spēsim šo
situāciju atrisināt.
Rindas
pie speciālistiem ir lielas. Ārpus galvaspilsētas reģiona vietām
vispār vairs nav praktizējošu onkologu. Ģimenes ārsti ir tik
noslogoti un, pieliekot klāt vēl papildu onkoloģisko profilakses
pārbaužu veikšanu, ārsti tiks pārslogoti. Paldies jau par to, ka
visos aizdomīgos gadījumos, izmeklējot vai uzklausot pacientu,
ģimenes ārsti godprātīgi sūta pacientus pie speciālistiem.
Onkologi
apzinās, ka mūs patlaban “liek mierā” liels skaits
cilvēku, kuriem būtu nepieciešams veikt diagnostiku un sākt
ārstēšanu. Viņi turpina dzīvot “laimīgā” neziņā
par to, ka ķermenī jau veidojas audzējs. Līdzīgi kā ar
sirdskaitēm un citām nopietnām saslimšanām, nereti pamatotas
aizdomas un pat skaidri saredzami simptomi tiek noliegti, cerot, ka
viss pāries pats no sevis.
Šoruden
melanomas modrības akcijas
laikā veiktās aptaujas kārtējo reizi apstiprināja jau zināmu
praksi – vairums cilvēku izvairās pārbaudīt pat šādu, viņiem
pašiem tik viegli konstatējamu veidojumu. Motivēti mēdz būt
tikai tie, kam ar šo problēmu ir saskārušies tuvinieki, draugi.
Pacientiem
savlaicīgi vēršoties pie ģimenes ārstiem, melanomu sākumstadijā
– saņemot ārstu konsīlija slēdzienu! – var efektīvi ārstēt
ar viroterapiju. Tajā pielieto valsts apmaksātu dabīgo
medikamentu, kas nerada blaknes un ko pacienta organisms viegli
panes. Diemžēl bieži vien cilvēki novilcina laiku, līdz melanoma
sāk strauji augt vai pat asiņot, un tikai tad meklē palīdzību.
Nereti – jau par vēlu.
Latvijas
sabiedrībā ir jāstiprina pārliecība, ka onkoloģiskās slimības
ir ārstējamas un izārstējamas – ja vien katrs no mums uzņemsies
atbildību par savu un tuvinieku veselību, nevis cerēs, ka kaites
pašas no sevis pāries.
