Ziemeļaustrumu slimokases reģiona veselības aprūpes attīstības plāns ir viens no astoņiem, kas uzskatāms par vienu no turpmākās veselības aprūpes sastāvdaļām un izraisījis plašas diskusijas.
Ziemeļaustrumu slimokases reģiona veselības aprūpes attīstības plāns ir viens no astoņiem, kas uzskatāms par vienu no turpmākās veselības aprūpes sastāvdaļām un izraisījis plašas diskusijas, jo tā īstenošana radīs problēmas nelielajām un mazajām lauku slimnīcām.
“Plānā ir piecas daļas, no kurām nozīmīgākā ir tā sauktais masterplāns (ģenerālplāns). Iepazīstoties ar šo plānu, tajā saskatījām daudz pozitīva, tomēr dažos punktos neradām izskaidrojumu,” saka Gulbenes rajona padomes konsultante veselības aizsardzības un sociālās palīdzības jautājumos Aina Kokoreviča.
No 2005.gada Valmieras centrālā slimnīca attīstīsies kā daudzprofila neatliekamās palīdzības centrs, kur 24 stundu laikā pacients varēs saņemt augsti kvalificēta medicīnas speciālista palīdzību. Tas nozīmē, ka arī no Gulbenes rajona lielākā pacientu plūsma tiks nosūtīta uz Valmieras centrālo slimnīcu, mazāk uz ārstniecības iestādēm Rīgā. Tomēr Valmiera no Gulbenes rajona atrodas apmēram simts kilometru attālumā, bet noteikts, ka daudzprofila palīdzības centram jāatrodas vismaz 70 kilometru attālumā, tāpēc ir pamatotas bažas, vai 60 minūšu laikā slimnieks nokļūs minētajā slimnīcā. Plānā paredzēts, ka vietējām slimnīcām jākļūst par lokālām ārstniecības iestādēm, kur paredzēts palielināt pacientu gultu skaitu, kā arī izveidot tādu nodaļu, kas būtu visvairāk nepieciešama. Plānā paredzētās izmaiņas skars arī bezpeļņas organizāciju “Gulbenes slimnīca”, bet ir nepieciešams nostiprināt slimnīcas materiāli tehnisko bāzi.
“Ar 2002.gada 1.janvāri atbilstoši minētajam plānam jāpārtrauc finansējums mazajām lauku slimnīcām, kas Gulbenes rajonā atrodas Tirzā un Jaungulbenē, bet šāds noteikums mūs nevar apmierināt, jo, slēdzot mazās lauku slimnīcas, nav skaidrs, kur paliks pacienti, kas izmanto šo ārstniecības iestāžu pakalpojumus, jo slimnīcās vietas vienmēr ir piepildītas. Arī vietējām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šīs slimnīcas, nav līdzekļu, kas ļautu pārveidot slimnīcas par cita profila ārstniecības iestādēm. Diemžēl, lauku slimnīcas slēdzot, arī rajona slimnīcai finansējums nepalielināsies, bet rajona lauku mediķi paliek bez darba vietām, ” saka A.Kokoreviča.
Perspektīvā paredzēts izveidot arī medicīnas māsu dienesta institūcijas. Ģenerālplāns nedod atbildi, kāda nākotne gaida pašreizējos feldšerpunktus. Plānā atrunāta arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbība, bet, plānojot neatliekamo medicīnisko palīdzību un brigāžu skaitu atbilstoši normatīviem, rajona padome uzskata, ka jāņem vērā ceļu stāvoklis un sakaru nodrošinājums rajonā. Tāpēc atzinums, ka visām novitātēm Ziemeļaustrumu slimokases reģiona veselības aprūpes attīstības plānā nav objektīva skaidrojuma un atsevišķas norādes nevar gūt rajona padomes oficiālu piekrišanu.
