Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) atgādina, ka pacientiem nevajadzētu baidīties meklēt medicīnisko palīdzību, riskējot ar savu dzīvību.
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) atgādina, ka pacientiem nevajadzētu baidīties meklēt medicīnisko palīdzību, riskējot ar savu dzīvību, jo maksa par nepamatotu izsaukumu tomēr nav salīdzināma ar cilvēka dzīvības cenu.
Noteikumu grozījumi ar maksu par nepamatotu izsaukumu tika ieviesta tādēļ, lai atrisinātu situāciju ar virkni pacientu, kuri neatliekamās palīdzības brigādi izsauca regulāri kā kvalificētu speciālistu mājas vizīti, tādējādi radot neatliekamās palīdzības dienestu pārslodzi, kuri bieži nepaspēja uz tiešām nopietniem gadījumiem. Neatliekamās palīdzības iestādes ir pretimnākošas, un, ja izsaukums tiešām ir izrādījies nepamatots un pacientam nav līdzekļu, lai samaksātu par šo izsaukumu, maksājumu var veikt vēlāk. Jāatzīmē, ka NMP dienestu finansējums arī nav samazināts.
Kā var noteikt, kad ir dzīvībai vai veselībai bīstams stāvoklis? Saņemot zvanu ar neatliekamās palīdzības pieteikumu, attiecīgās NMP iestādes dežūrējošā ārstniecības persona izvērtē saņemto informāciju, nosaka steidzamību, kādā tā sniedzama, vai arī atsaka nepamatotus izsaukumus, bet šajā gadījumā tiek sniegta informācija par citām veselības aprūpes saņemšanas iespējām. Jāatgādina – ja pacientam ir slikta pašsajūta vairākas dienas, tā nav neatliekamā palīdzība, tad vispareizāk būtu meklēt sava ģimenes ārsta palīdzību vai vismaz konsultēties ar ārstu telefoniski, lai ārsts izvērtē, vai nepieciešama mājas vizīte, vai arī jāvēršas ārstniecības iestādē. Maksa par ģimenes ārsta apmeklējumu ārstniecības iestādē ir 50 santīmu.
Par pamatotu neatliekamās palīdzības izsaukumu tiek uzskatīti šādi gadījumi:
* ja ir apdraudēta cietušā dzīvība (piemēram, pēkšņa saslimšana, hroniskas slimības paasināšanās, nelaimes gadījums, avārija, katastrofa, smaga mehāniskā, termiskā, ķīmiskā un kombinētā trauma, elektrotrauma, svešķermenis elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās);
* pēkšņa saslimšana vai trauma bērnam sabiedriskā vietā;
* ja atbilstoši diagnozei vai veselības stāvokļa smaguma pakāpei nepieciešama pacienta neatliekama pārvešana, kā arī dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē;
* ārpus ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika, ja gaidīšana līdz ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika sākumam var apdraudēt personas dzīvību.
Jāatzīmē, ka šobrīd tiek izstrādāti noteikumi grozījumiem, kuros ierosināts precizēt neatliekamās medicīniskās palīdzības situācijas, sīkāk nosakot hroniskas slimības paasināšanās situācijas.
Aģentūra vēlreiz uzsver, ka saslimšanas gadījumā ir jāmeklē mediķu palīdzība – vispirms savs ģimenes ārsts.
