Kad biju Rīgā no 15. līdz 20. novembrim, mēģināju tevi sazvanīt, bet bez panākumiem, droši vien biji izbraukusi. Paldies arī par apsveikumu, bet tu droši vien ar nodomu nebūsi mēģinājusi mani degradēt, neesmu kavalieris, bet gan virsnieks.
Kad biju Rīgā no 15. līdz 20. novembrim, mēģināju tevi sazvanīt, bet bez panākumiem, droši vien biji izbraukusi. Paldies arī par apsveikumu, bet tu droši vien ar nodomu nebūsi mēģinājusi mani degradēt, neesmu kavalieris, bet gan virsnieks. Man piešķirta augstākā pakāpe – ceturtā. Nezinu kādēļ, varbūt tas ir domes locekļa Raimonda Paula, Gunta Ulmaņa vai Latvijas vēstnieka Aivja Roņa Vašingtonā pirksts.
Melngalvju namā 17.novembrī bija ļoti skaisti, dziedāja koris Sonora”, muzicēja armijas orķestris un citi.
2000.gads man ir bijis labs, nevaru nekādā ziņā sūdzēties. Bijām Floridā 10 dienas tūlīt kā pārbraucu no Latvijas. Bija silts un saulains, un varēja peldēties. Čikāgā, varbūt esi dzirdējusi, bija briesmīgs laiks. Tik daudz sniega šeit nav bijis kopš 50 un vairāk gadiem. Sniegs ir gandrīz līdz mājas jumtam un nāk klāt katru dienu. Kādu laiku bija arī briesmīgi auksts, bet nupat pāris dienu laikā ir atlaidies, bet salu sola atkal.
Vai tas nav briesmīgi! Radi no Rīgas un Dobeles raksta, ka jums sniega nav gandrīz nemaz. Es jums varētu to aizsūtīt.
Inta un Paulis Duki droši vien jau ir Losandželosā, kur sagaidīja jauno gadu Latviešu namā, bet pēc tam došoties uz Tahiti (franču Polinēzijas salām), jo vai nu tur, vai uz kuģa svinēšot savu 40 gadu kāzu jubileju. Es jau viņiem teicu, lai uztaisa labu foto, ko varēsim ievietot februāra “Čikāgas Ziņās”.
Jauno gadu sagaidījām mājās ar lobsteru vakariņām un vīnu.
Neviens no mūsu draugiem arī neko nerīko, un varbūt tā ir labāk šai dziļajā un sniegotajā Čikāgā. Nav nemaz lāga, kur novietot mašīnas, viss apsnidzis kā elle.
Vēlu visiem priecīgu un laimīgu jauno gadu!
Ar Sirsnīgiem sveicieniem – Ilmārs Bergmanis
