Jaungulbenes pils arvien ir piesaistījusi interesentu uzmanību gan ar arhitektūru, gan parka savdabību.
Jaungulbenes pils arvien ir piesaistījusi interesentu uzmanību gan ar arhitektūru, gan parka savdabību. Ja vēl mūsu rokās un acu priekšā nonāk senās vēstures liecības, tad varam uzburt visneiedomājamākās ainas.
Daudz laika Jaungulbenes vēstures izpētei ir veltījusi arodvidusskolas skolotāja – Anita Liniņa. Viņa neskaitāmas stundas ziedojusi, lai arhīvos iepazītos ar senajiem dokumentiem vēl tajos laikos, kad tas nebija vēlams. Viņas zināšanas un savāktais bagātais faktu materiāls deviņdesmitajos gados saveda kopā ar Jaungulbenes barona Paula fon Tranzē – Rozeneka dzimtas jaunākajām atvasēm, un viņi kopā veidoja reālo tālaika muižas ainu – ar cilvēkiem, to likteņiem.
Materiāli liecināja, ka Jaungulbenes pilī ir bijusi ļoti slavenu mākslinieku darbu kolekcija, kas mērāma simtos vienību. Daļu no gleznām un mākslas priekšmetiem Pauls fon Tranzē – Rozeneks uzdāvināja Rīgas pilsētas muzejam, daudzas aizklīdušas nezināmos tālumos, bet varbūt arī ne tik tālu. Nostāsti dzirdēti dažādi. Protams, būtu ļoti vērtīgi atrast arī pils interjera elementus. Varbūt zinātāji atsauksies.
Šajā reizē par būtiskāko, ko spēj veikt entuziasti sadarbībā ar izciliem profesionāļiem.
Lielu interesi par senču mākslas darbu likteni izrādīja barona mazdēla sieva Helga fon Tranzē – Rozeneka.
1995.gadā ārzemju mākslas muzejā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākās kolekciju izstāžu cikls.
4.decembrī šajā ciklā atklāja izstādi “Paula fon Tranzē – Rozeneka kolekcija”. Izstādi atklāja muzeja direktore Daiga Upeniece. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks. Ieskatu par barona Paula fon Tranzē – Rozeneka dzīvi un kolekcionāra garu sniedza Helga fon Tranzē – Rozeneka.
Informāciju par izstādes saturu atklāja kuratore Ingrīda Raudsepa.
Arī mums, jaungulbeniešiem, bija iespēja pabūt šajā vēsturiskajā notikumā. Piedalījāmies mēs, Anita Liniņa, Marianna Grase un es.
Brīdī, kad iegājām izstādes zālē, likās, ka laiks no senajām fotogrāfijām ir pārtapis īstenībā. Ekspozīcijas veidotāji vienu zāli bija centušies iekārtot tādu, kāda tā redzama attēlos. Iespaidu jau nevar izstāstīt, tas jābauda katram pašam. Tādēļ aicinu ikvienu apmeklēt Ārzemju mākslas muzeju Rīgā, Pils laukumā 3, lai kaut uz mirkli kavētos senajā gaisotnē un baudītu vērtīgus mākslas darbus. Īpaši gribu atzīmēt austriešu gleznotāja Hansa Makarta gleznas.
Aizbrauciet, apskatiet – nenožēlosiet!
