Baiba Muceniece, Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības metodiķe
Pagājušajā piektdienā Balvos norisinājās 6. starpnovadu zinātniski praktiskā konference „Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”, kurā piedalās gan represētie, gan skolēni, gan skolotāji, arī pašvaldības pārstāvji un interesenti. Pēc ekumeniskā svētbrīžā Balvu evaņģēliski luteriskajā baznīcā konferences dalībnieki devās nolikt ziedus un svecītes pie pieminekļa. Turpinājumā Balvu kultūras un atpūtas centrā notika konference. Arī šogad skolēni no Gulbenes, Alūksnes, Balvu, Madonas, Cesvaines, Lubānas, Apes, Rugāju novadu skolām prezentēja savus radošos darbus, kuri bija balstīti uz politiski represēto atmiņām par 1949.gada 25.marta notikumiem un dzīvi izsūtījumā.
Man šķiet, ka šī ir bijusi ļoti laba ideja un sadarbības forma jaunajai paaudzei ar vecāko paaudzi, jo bērniem bija iespēja uzzināt vēsturi caur likteņstāstiem, caur dzīviem stāstiem. Viņi pārdzīvo līdzi, izsāp, arī labāk izprot. Arī man skolēni atzina, ka, iesaistoties šajā projektā, viņi parunājās ar vecvecākiem, kaimiņu cilvēkiem. Viņi pat nebija zinājuši, nebija iedomājušies, ko šie cilvēki ir pārdzīvojuši, kādām grūtībām viņi ir gājuši cauri. Un pats galvenais, ka šie cilvēki ir palikuši nesalauzti. Viņi ir izdzīvojuši ar dzimtenes mīlestību, spītu, dziesmu, citu cilvēku atbalstu. Šī ir dzīvā vēsture, kas tiek nodota jaunajai paaudzei un kura pēc tam šos stāstus stāstīs tālāk saviem bērniem. Bērniem šāda dzīvā vēsture ir daudz saprotamāka, un viņi to arī vairāk novērtē. Šādā griezumā šis projekts vairs neturpināsies, taču tiks meklētas citas formas vēstures izzināšanai.
