Gulbenē šodien par centrālo ielu uzskatām Rīgas ielu, kura, izrādās, tāda bijusi vienmēr. Rīgas ielā visos laikos ir bijis daudz dažādu tirgotavu, iestāžu un uzņēmumu. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados lielākie veikali bija izvietojušies gar Dzelzceļa un Rīgas ielām, jo tās bija Gulbenes pilsētas galvenās ielas. Veikali gan bija nelieli, pārsvarā paredzēti, lai iedzīvotāji tiktu apgādāti ar ikdienā nepieciešamajām precēm. Rakstīts pat, ka tie “knapi velk dzīvību, jo priekš tik mazas pilsētiņas to ir pat ļoti daudz”.
No 1928. līdz 1934.gadam būtiska problēma, iespējams, līdzekļu trūkuma dēļ, Gulbenē bijusi ielu apgaismošana un namu apgāde ar elektrību. Īpaši aktuāli tas bija Dzelzceļa un Rīgas ielai, sevišķi naktīs, jo tās bija pilsētas centrālās ielas, pa kurām norisinājās pilsētas galvenā satiksme.
Gan Gulbenes vēstures un mākslas muzeja materiālos, gan Gulbenes novada bibliotēkas mājaslapā lasāms, ka 1927.gadā Rīgas ielā tika uzcelts Gulbenei ļoti zīmīgs nams – Gulbenes lauksaimniecības krājaizdevu sabiedrības ēka. Tā celta pēc arhitekta Arnolda fon Maideļa projekta stilizēti vispārinātās barokālās formās. 1928.gada 1.jūlijā to iesvētījis mācītājs Egle. Vēsturiskas ziņas par šo laiku, dokumentus, laikrakstus, Latvijas naudu ielika slēgtā traukā un iemūrēja ēkas pamatos. Ilgu laiku šajā ēkā atradās Latvijas Krājbankas filiāle, šobrīd tur mitinās pašvaldības policija un citi uzņēmumi.
1930.gadā Gulbenē ir bijušas 68 tirgotavas, lai gan nav zināms, vai to skaitā ietilpst arī bufetes, traktieri un vīna tirgotavas. Trīsdesmitajos gados Rīgas ielā darbojās Cimmermaņa grāmatu spiestuve, kurā kādu laiku tika iespiesta arī avīze “Gulbenes Balss”; maizes ceptuve, kurā maize tika mīcīta ar maizes mīcāmām mašīnām, nevis ar rokām; vilnas vērptuve, kas atradusies blakus kinoteātrim “Globuss”; traktieri, vīna tirgotavas un daudz citu uzņēmumu. Uz Dzelzceļa un Rīgas ielas krustojuma atradies arī vienīgais avīžu kiosks, kas traucējis Rīgas ielas izbūvi un pa daļai arī satiksmi pa to.
Laika periodā no 1934. līdz 1940.gadam J.Pluksim Rīgas ielā esot piederējusi tirgotava, ar kuras produkciju viņš esot popularizējis Gulbenes vārdu. Viņš tirgojis Gulbenes piemiņas lietas un dažādus priekšmetus ar Gulbenes simboliku un skaistāko vietu attēliem.
No 1930. līdz 1944.gadam tagadējā pasta ēkā atradās Stamberga aptieka. Šo aptieku divdesmito gadu sākumā atvēra provizors Ernests Stambergs un tā atradusies dažādos namos Rīgas ielā, līdz 1930.gadā aptieka izvietojās tagadējā pasta ēkā. 1944.gadā ēka cieta uzlidojumos, tādēļ pēc kara tā tika pārbūvēta. Četrdesmito gadu beigās uz ēku Rīgas ielā tika pārcelta pasta nodaļa, jo tās iepriekšējā ēka bija smagi cietusi 1944.gadā bombardēšanas laikā.
1938.gada 11.marta “Gulbenes Balss” numurā rakstīts, ka Gulbenē, Rīgas ielā 41, pieņem ārsts P.Riemers. Interesanti, ka kabinetā darbojas rentgena, diametrijas, elektrizācijas un plaušu gāzēšanas aparāti, kalnu saule un “zollux’A” lampas.
1959.gadā Rīgas un Blaumaņa ielas stūrī izveidots skvērs, bet 1965.gadā izveidots skvērs Rīgas un Vidus ielas stūrī. 1966.gadā Rīgas ielā uzcelta bijušās “Gulbju” aptiekas ēka un bijušā gastronoma ēka. 1967.gadā, uzklausot pasažieru ierosinājumus, sācis kursēt autobuss maršrutā: slimnīca – Rīgas iela – Miera iela – Svelberģis – Zvaigžņu iela – Miera iela – Rīgas iela – slimnīca.
Ziņas par pilsētas parku pirmo reizi parādās 1951.gadā, kad 26.aprīlī tiek pieņemts Pilsētas parka ierīkošanas plāns, ko izstrādāja Rīgas apstādījumu trests. Vēl tas saukts par Rīgas ielas skvēru, jo tas izvietojās gar Rīgas ielu starp Līko un Puškina (tagad Gaitnieku) ielām. Tā platība bijusi 1,17 hektāri, bet vēlāk – vairāk nekā 2 hektāri. 1954.gadā skvērā uzstādīja V.I.Ļeņina pieminekli (vietā aiz gulbju strūklakas). 1965.gadā skvērā iekārtoja bērnu rotaļlaukumu gar Līko ielu, kur daudzus gadus atradās ģipša skulptūra “Lācītis ar medus podu”. 1974.gadā topošajā Jaunatnes parkā atklāja bērnu atrakciju laukumu. Veco V.I.Ļeņina skulptūru demontēja 1975.gadā, parku rekonstruēja, tika izlikti celiņi. 1976.gadā pēc arhitekta J.Līcīša projekta parkā ierīkoja strūklaku un uzstādīja tēlnieka J.Zariņa bronzas gulbju skulptūru grupu. 1979.gadā atkal notika Jaunatnes parka labiekārtošana, bet 1983.gadā atjaunoja strūklaku.
Gulbeniete Maiga atceras, ka piecdesmito gadu beigās kopā ar savu nākamo vīru gājusi uz zaļumballēm parkā. Tur esot bijis deju placis un neliela skatuvīte (tagad tur ir bruģētais laukums un jaunie soliņi). Bijušas divas bufetes – viena tuvāk uz O.Kalpaka ielu, otra – uz Gaitnieku ielu. Vēlāk tajā vietā uzstādīts karuselis, kur viņa vedusi savus bērnus. Rīgas ielā arī kādu laiku atradās laikraksta “Dzirkstele” redakcija un tipogrāfija, kurā to iespieda.
1981.gadā Rīgas ielā uzcelts sadzīves pakalpojumu nams, kurā šobrīd atrodas veikals “Santa” un “Maxima”, kā arī durvis vēra sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienības jaunā kafejnīca „Pienenīte”. 1992. un 1993.gadā tika uzbūvēta milzīgā “Lattelekom” ēka.
1999.gada 18.novembrī skvērā Rīgas ielā 40a – Gulbenes ģeogrāfiskajā centrā – svinīgi atklāja uzņēmēju dāvināto pulksteni.
