Deputāti noraida ierosinājumu Lejasciemam atgriezt pilsētas statusu
Kā būtu, ja Gulbenes novadā atrastos vairāk par tikai vienu pilsētu? Par to aizdomāties novada deputātiem licis cilvēks no malas – vēstures pētnieks Juris Dubrovskis -, kuru, kā noskaidroja “Dzirkstele”, novadā neviens nepazīst un kuram personiska sakara ar Lejasciemu nav.
Viņš pašvaldības vadībai atsūtījis vēstuli ar iesniegumu, lūdzot izskatīt iespēju atjaunot pilsētas statusu Lejasciema ciemam, kas ir pagasta centrs.
“Tas ir adresēts Gulbenes novada pašvaldībai un arī nonāks Saeimā,” novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs informēja deputātus vakar, 27.novembrī, kur J.Dubrovska priekšlikums tika izskatīts ārpus darba kartības. N.Stepanovs uzsvēra, ka valstī pašlaik esot aktualizēts jautājums par statusa atņemšanu mazajām pilsētām. Sēdē piedalījās 15 no 17 deputātiem (nebija ieradušies Dzintars Poļaks un Ieva Grīnšteine) un visi vienprātīgi nolēma pagaidām neatbalstīt pilsētas statusa atjaunošanu Lejasciemam. Diskusijas nebija.
“Ja jautātu Lejasciema iedzīvotājiem, viņi noteikti būtu par pilsētas statusa atjaunošanu ciemam. Pilnīgi pieļauju, ka tā būtu. Mēs esam Lejasciema patrioti. Svarīgi ne tikai tas. Lejasciems atbilst pilsētas prasībām. Jā, ciemā ir mazliet vairāk par 500 iedzīvotājiem, taču Latvijā ir mazpilsētas, kur dzīvo tikpat cilvēku. Piemēram, Durbē,” “Dzirkstelei” jau pēc domes sēdes sacīja Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns.
Viņš zināja teikt, ka J.Dubrovskis ir pētījis neatkarības atgūšanas vēsturi Lejasciemā un noskaidrojis, ka atjaunotās brīvvalsts sākotnē ir ignorēta ne tikai vēsturiskā, bet arī juridiskā nepieciešamība pajautāt iedzīvotājiem, vajag vai nevajag Lejasciemam atjaunot pilsētas statusu, kas bija piešķirts 1928.gadā, bet atņemts tika 1939.gadā. Faktiski pašiem iedzīvotājiem bija jānobalso par vai pret.
“Lai atbilstu pilsētas statusam, ir jābūt vidusskolai. Jā, Lejasciemā ir. Savukārt Lizumā ir ne tikai vidusskola, bet arī attīstīta ražošana. Stradu pagastā toties ir daudz iedzīvotāju, piemēram, Šķieneros, Stāķos. Stāmeriena gan nevar pretendēt uz pilsētas statusu,” “Dzirkstelei” savu viedokli pauda Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis. Tomēr viņš ar patiku atcerējās vēsturisko leģendu, ka 19. un 20.gadsimta mijā sākotnēji bijis iecerēts lielāko šaursliežu dzelzceļa mezglu un dzelzceļa depo būvēt tieši Stāmerienā. Taču Vecgulbenes barons Volfs panācis, ka dzelzceļa darbnīcas tomēr sāka celt Gulbenē un ar kukuļa palīdzību novirzījis dzelzceļa sliežu ceļa izveidi pa viņam piederošo teritoriju, nevis caur Lejasciemu, kā bijis sākotnēji iecerēts. Bānītis, kā zināms, vēl šodien ir Gulbenes lepnums. “Ja baroni senatnē savā starpā nebūtu kārtīs tā nospēlējuši, varbūt šodien Stāmeriena, nevis Gulbene būtu šā novada centrs,” teica A.Brezinskis.
“Uzņēmējdarbība, aktīva vide Lizumā noteikti vedina uz to, ka pagasts var attīstīties un varbūt ar laiku te varētu būt pilsēta. Katrā ziņā, salīdzinot ar Lejasciemu, es Lizumam dotu priekšroku. Ja tiktu būvētas jaunas mājas, ja tiktu atjaunots bērnudārzs, tas noteikti mudinātu vairāk cilvēku nākt un dzīvot šeit. Mums ir vajadzīgi speciālisti. Tāpēc ir jāveido atbilstoša infrastruktūra, vide, atpūtas iespējas,” “Dzirkstelei” teica novada domes deputāts Normunds Audzišs.
