Nupat sestdienas numurā rakstījām, ka lai nu kas, bet grandiozas dabas katastrofas mūs neapdraud. Gluži vai piesaucām nelaimi.
Nupat sestdienas numurā rakstījām, ka lai nu kas, bet grandiozas dabas katastrofas mūs neapdraud. Gluži vai piesaucām nelaimi. Nepietiek, ka jau tā no Dieva esam “apdalīti” ar mainīgo Baltijas klimatu, izrādās, arī no dabas stihijām neesam pasargāti, lai arī mūs dēvē par “mierīgo reģionu”. Nu vētra mums pasniedza mācību stundu, apliecinot, ka neesam pasargāti ne no kā.
Lai arī meteorologi jau bija prognozējuši vētras tuvošanos Latvijā, vairums cilvēku domāja, ka vētra, kā vienmēr, attiecas uz jūras piekrasti – Liepāju, Ventspili. Un tās nu ir vietas, kur šajā gadalaikā vētras notiek ik pa laikam. Bet nekā – šoreiz vējš kārtīgi papluinīja arī mūs – “sauszemes žurkas”. Lai arī šeit vēja brāzmas nebija salīdzināmas ar to spēku, kas plosījās Kurzemē, tomēr ar saknēm izrauti koki, norauti jumti un sabojātas automašīnas ir arī pie mums.
Veikli sāka rosīties arī valdība, izsludinot valstī enerģētikas krīzi, jo 60 procenti Latvijas iedzīvotāju bija palikuši bez elektrības, tātad bez sakariem, ūdens un tamlīdzīgi. Patiesībā tikai tagad varēja uzzināt, cik ļoti mēs esam atkarīgi no elektrības, no televīzijas, bez kuras daudzi tā arī nevarēja uzzināt, kas vispār valstī notiek. Zināmā mērā gulbeniešiem paveicās, jo pilsētā naktī tikai dažas stundas bija traucēta elektropadeve. Atšķirībā no kaimiņiem – Balvos, Smiltenē, Valkā un Alūksnē – mums, par laimi, tā arī neizdevās “izbaudīt”, ko nozīmē diennakti palikt bez elektrības, sakariem, apkures un ūdens. Bez elektrības gan bija palikuši daži nomaļāki pagasti. Alūksnē elektrību, kas pazuda vētrainajā naktī, atjaunoja tikai pirmdien ap pusdienlaiku. Tāpēc nav brīnums, ka alūksnieši savas izjūtas salīdzināja: kā kara laikā.
Ir skaidrs, ka šī vētra ir vēl viena zīme – pasaule strauji mainās un no “mierīgā reģiona” mēs pamazām pārvēršamies par ne tik mierīgu. Pirmais signāls jau bija nesenā zemestrīce rudenī. Vērojot sižetus televīzijā par vakar notikušo citviet Latvijā, secināt var tikai vienu: mēs šādām situācijām esam ļoti nesagatavoti. Par to liecināja iedzīvotāju panika, jo atbildīgie dienesti nespēj ārkārtējās situācijās palīdzēt masveidā. Ja jau mums katru gadu dabas stihija ir sniegs ziemā, ko gan runāt par vētras postījumiem. Katrā ziņā šis notikums ir uztraucis ikvienu. Cerams, ka valdības vīri būs tikpat rosīgi arī kompensāciju sarūpēšanā tiem cilvēkiem, kas vētras dēļ ir cietuši zaudējumus.
