Ir beigušies arheoloģiskie izrakumi pie Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas, kas sākās oktobra beigās, un tika atrakti 1340.gadā celtās viduslaiku pils mūru fragmenti. Izrakumu laikā ir izdevies atrast naglas, jumta dakstiņus, krāsns podiņu lauskas, dažādu dzīvnieku kaulus. Pēc arheologa Oskara Ušpeļa domām, interesantākais atradums ir ķieģelis. Uz ķieģeļa redzams dzīvnieka attēls. “Pirmajā acumirklī man šķita, ka uz ķieģeļa ir attēlots kaķis, bet divi ar arheoloģiju absolūti nesaistīti cilvēki bilda, ka tā varētu būt vāvere. Tas negadās bieži, ka izrakumos izdodas uziet ķieģeļus ar zīmējumu. Latvijā ir zināms Turaidas pilī atrastais ķieģelis, uz kura uzzīmēts stabulnieks. Iespējams, ja izrakumi turpinātos, izdotos uziet vēl kādu šādu ķieģeli vai interesantu tālaika liecību,” domā O.Ušpelis.
Pie Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas vēl ir iespējams apskatīt 1340.gadā celtās viduslaiku pils mūrus, kas tika atklāti oktobra beigās, veicot arheoloģisko uzraudzību, kad tur sākās pazemes komunikāciju ierīkošanas darbi. Visu laiku izpētes darbus veica arheologs Oskars Ušpelis, kura rīcībā bija 19.gadsimtā veiktais pils uzmērījuma plāns, kas ļāva tikai apjaust, kā pils savulaik izskatījusies, kāds bijis to telpu izkārtojums. “Saliekot kopā teritorijas uzmērījumu ar 19.gadsimta pils plānu, sanāk, ka atraktās ķieģeļu arkas ir pils pagalma daļa. Viena pils korpusa daļa atrodas vietā, kur ved ceļš uz mācītājmāju. Pils tornis aptuveni ir atradies vietā, kur šodien atrodas Mārtiņa Lutera piemineklis, bet vietā, kur atradusies pils, ir uzcelta baznīca. Šodien nosacīti pili sargā M.Luters, bet agrāk – tornis. Tagad, kad viss ir atrakts, uzmērīts, uzzīmēts, nofotografēts un aprakstīts, uz pili var paraudzīties it kā no augšas. Lai gūtu vēl pilnīgāku priekšstatu, izrakumus vajadzētu veikt vēl vismaz pusotru metru dziļāk, lai aizraktos līdz grīdai, bet šobrīd tie sniedzas tikai līdz telpas vidum,” stāsta arheologs. Izrakumu turpināšanai neesot ne laika, jo tuvojas ziema, ne arī tas izdarāms ar viena cilvēka spēkiem. Šonedēļ tur strādā arī arhitekts no Rīgas. “Saliekot kopā arheologa redzējumu par pils telpu izvietojumu ar arhitekta arhitektonisko redzējumu, ir iespējams gūt pilnīgāku priekšstatu,” atzīst O.Ušpelis.
Vajadzīgi papildu līdzekļi
O.Ušpelis uzskata, ka izrakumu veikšanai ir vajadzīgi ne tikai līdzekļi, bet arī cilvēki, jo tas ļautu darbiem ātrāk virzīties uz priekšu.Veicot līdzīgus izrakumus pilsētu teritorijās, visbiežāk tie pēc izpētes veikšanas tiek aizbērti. “Arī šoreiz ūdensvada un kanalizācijas caurules nevar atstāt neapsegtas. Protams, būtu labi, ja atklātos mūrus varētu iekonservēt un atstāt sabiedrības apskatei, bet to uzturēšanai ir vajadzīgi lieli līdzekļi,” piebilst arheologs. Viņš domā, ka nelegālajiem atradumu meklētājiem šis objekts diezin vai būs pa spēkam, jo vispirms būs jātiek galā ar pamatīgu augsnes, ķieģeļu un būvgružu slāni.
Izrakumu vietā strādāja arī SIA “Metrum” Gulbenes biroja sertificētie mērnieki Noldis Ieleja un Sarmīte Puisāne. “Lai palīdzētu arhitektam, veicām visus nepieciešamos mērījumus. Tagad strādājam pie viduslaiku pils trīsdimensiju plāna izveides, kas ļaus labāk apzināties, kāda savulaik izskatījusies šī viduslaiku celtne,” stāsta N.Ieleja. Savukārt arheologs papildina, ka rūpīgi ir izmērītas arī visas atraktās pils konstrukcijas. Gulbenes novada dome šodien sēdē lemj, par 600 latu piešķiršanu, kas ļaus veikt pils uzmērīšanas darbus. “Ja, aizrokoties līdz pils grīdai, tiktu atrasts kaut kas nozīmīgs, tad varētu pārskatīt jautājumu par mūru aizbēršanu, bet mūrus tāpat vien bez nopietniem jaunumiem uzturēt nav nozīmes. Ja laika gaitā taptu projekts, kam būtu arī naudas piesaiste, tad šos izrakumus varētu atjaunot. Noteicošā jebkurā gadījumā ir nauda,” uzskata Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Švika.
Visu nodos muzejam
Visa ar šī objekta izpēti saistītā un apkopotā informācija, kā arī atrastie priekšmeti tiks nodoti Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejam. “Es ļoti ceru, ka kāds no šiem priekšmetiem radīs vietu arī muzeja ekspozīcijā. Tiekoties ar muzeja darbiniekiem, radās iecere, ka pēc darbu pabeigšanas varētu iekārtot nelielu vienas dienas ekspresizstādi, tajā izvietojot apkopotos materiālus, atradumus, kā arī fotogrāfijas un visu to papildinot ar stāstījumu par šo pili. Pagaidām konkrēts datums nav noteikts,” stāsta O.Ušpelis.
