Mana skaistā Vidzeme,
Mana mīļā Latvija,
Visu tev esmu devis.
Ko citu lai mīlētu?
Tevi tik, tevi!
Krūtīs man
Svēta baznīca.
Altāra vietā tu stāvi.
Ja vajadzēs, tevis dēļ
Baznīcu graušu līdz nāvei.
Un, krūtīm sakrītot,
Lūpas teiks lūgsnu pēdējo:
“Svētī, Kungs, manu Latviju,
Jel svētī to!”
Slepus paudu tevi
Ik mīļu brīdi.
Ne tā kā gājēja ēna –
Vien saulei spīdot.
Ēna aug gara,
Kad krēslot sāk.
Aug sāpēs,
Kad tev, mana Latvija,
Tumsība pāri nāk.
