Valkas rajona Grundzāles pagasta “Kalna Bauņos” 11.augustā notika Vidzemes literātu saiets. Jūtamies pacilāti un gaidīti.
Valkas rajona Grundzāles pagasta “Kalna Bauņos” 11.augustā notika Vidzemes literātu saiets.
Jūtamies pacilāti un gaidīti. Zemnieku saimniecības “Kalna Bauņi” viesu mājas saimniece Agita Punte izrādīja atpūtas kompleksu, kur vienlīdz labi var iejusties lauku klusumā, baudīt apkārtnes dabu un ezera tuvumu, lapu koku malku kurināto pirtiņu un atvēsinošu baseinu.
Ekskursijā pa Aumeisteru muižu, kuras sākotne meklējama 19.gadsimta pirmajā pusē, apskatījām atjaunojamo ēku telpas, jūsmojām par paveikto – dziednieciskām saunām un perspektīvā plānotajām dūņu vannām, kā arī par iespēju meklēšanu tālākai līdzekļu ieguvei.
Interesentu netrūka
Pulcējoties “Kalna Bauņos”, apjautām, ka interesentu netrūkst. Varējām pārliecināties, kā attīstās lokālās literārās aktivitātes Latvijas rajonos un novados. Attālumu pārvarējuši un ieradušies bija aktīvākie un organizētākie.
Ievadā pēc Grundzāles pagasta pārstāvja, māju saimnieces apsveikuma vārdiem un pasākuma vadītāju uzrunas jaunāko dzeju lasīja Vidzemes literātu apvienības dzejniece, smilteniete Marika Svīķe, kuru dzejas cienītāji pazīst pēc krājuma “Dvēselei trīsot”. Kā viesi uz pasākumu bija aicināti arī Latgales puses autori – Rēzeknes literātu klubs “Pēgasa ceļabiedri”, ko pārstāvēja un darbus lasīja kluba vadītāja Līga Seiksta, Meldra Gailāne un Aija Bizāne.
Viesos arī cēsnieki
Cēsu Kultūras biedrības literātus uz saietu bija organizējusi “Harmonijas” vadītāja Dzidra Olengoviča, līdzi atvedot prozaiķus Ivaru Alksni, Vairu Vizāni, dramaturģi Baibu Juhņēviču un dzejnieci Jautrīti Zariņu. Ar dzejas lasījumu uzstājās Valdemārs Našenieks, vienu no dzejoļiem veltot Vitai Vīksnai, Valters Puriņš, Silvija Zolaka – Silakmene un Dzintra Adaškevica. Dzidra Inkina – Paegle klausītājus iepazīstināja ar dzeju no krājuma “Dzīves pīrāgs”. Ineses Jumāres darbi savukārt iestudēti radiolasījumiem, un šoreiz klausītājiem bija iespēja iepazīt stāsta “Vīramāte” fragmentus.
Jaunums – ermas
Ar Alūksnes literātu kluba darbību, ko bibliotēkā vada Aija Plūme, iepazīstināja Kornēlija Apškrūma, atzīmējot, ka literārās lappuses “Ezerlāse” stāžs sniedzas divu gadu desmitos, un tieši šis novada avīzes pielikums rosināja arī literātu klubam dot šādu pat nosaukumu. Autores lasīto dzeju brīnišķīgi papildināja Indras Jaunbērziņas akordeona spēle. Ilze Zilbere, kuras miniatūras, dzeju un literārās pasakas daudzi būs pamanījuši “Hedvigas Kundzes Avīzē”, šoreiz iepazīstināja ar pašsacerētām haikām. Zane Ļuļe pievērsusies no somiem aizgūtai dzejas formai- ermām- četrrindēm, kur pēdējā rindiņa noliedz pirmās trijās rakstīto. Alūksnes Tautas teātra aktieris Māris Ievednieks, dzejas teātra uzveduma “Bet klauni palika” autors, klausītājiem deva iespēju pavērt priekškaru. Ar savu stilu atšķīrās arī dzejniece Andra Millere un Ilga Drozdova ar miniatūrām vai filozofiskām prātulām.
Divu sadarbība
Iepazīstinot ar Gulbenes literātu kluba “Autogrāfs” darbību, tika uzsvērta sadarbība ar diviem mūziķiem, kuri ar dziesmām krāsainākus vērš kluba ikmēneša seminārus. Šoreiz – dziesmas “Ceļš” pirmatskaņojums ar Daigas Sliņķes vārdiem un Viļņa Sliņķa mūziku. Jāņa Bokaldera dziesmas jau guvušas popularitāti. Dziesma “Asaras” ar paša vārdiem un mūziku par Jaungulbeni atskaņota arī raidījumā “Province”. Dziedāja dziesmas ar Intas Driķes vārdiem. Ivetas Krūmiņas miniatūras par mīlestību saskaņoti papildināja jaunākie Anitas Graumanes dzejoļi. Anitas darbi iepriekš izdoti Vidzemes literātu apvienības krājumā “Nenoticiet savām acīm”.
Jaunāko paaudzi pārstāvēja Iveta Jermacāne ar rindām par reliģisku tēmu, Aivis Zemītis ar dzeju par Alūksni, Aiva Viduce un Rihards Vuškāns vārsmās pauda skatījumu uz dzīvi.
Pauž attieksmi
Noslēgumā Kornēlija Apškrūma saieta dalībniekus rosināja padomāt par izdevēju attieksmi pret reģionu literātiem, iepazīstināja ar sagatavoto kopīgas vēstules tekstu, kurā pārliecinoši pamatota nepieciešamība valsts presē atspoguļot arī novadu literātu veikumu, tādējādi veicinot izglītojošo un kultūras darbu. Literāti savu attieksmi izteica parakstoties.
Pasākums pārliecinoši parādīja, ka šādas aktivitātes ir nepieciešamas, jo ikviens no literātiem jutās gandarīts par klausītāju gūto atzinību, kas pierādīja, ka ir talantīgi rakstnieki, kuru darbiem vajadzētu rast plašāku atspoguļojumu.
