Viņa publika ir dāmas cienījamos gados, tāpēc arī dziedātāju aicina uzstāties šādos pasākumos.
Viņa publika ir dāmas cienījamos gados, tāpēc arī dziedātāju aicina uzstāties šādos pasākumos. Tie ir klausītāji, kas naudu neizšķiež tērēšanas dēļ, bet gan vēlas klausīties mūziku, dziesmas, ko dzied Žoržs Siksna.
“Darba man ir daudz. Strādāju ierakstu kompānijā “Laula”, kas ir mazāk pazīstama. Vienīgi televīzijā uzstājos retāk,” iepazīstinot ar savu pašreizējo darbību, stāsta Ž.Siksna.
Viņš aizvadījis sešas izrādes Nacionālajā operā, kur piedalījies iestudējumā “Putnu opera”, uzstājies arī vairākos koncertos dievnamos.
Norunā un neatceras, kur bijuši
Laba sadarbība Ž.Siksnam izveidojusies ar uzņēmēju Gunāru Ķirsonu, un tāpēc arī “Lido” kompleksā rīkotajos pasākumos apmeklētāji var klausīties viņa dziedātās dziesmas.
“Visi klausītāji ir jāciena. Nav atšķirības, vai koncertēju Rīgā, mazpilsētā vai laukos,” uzsver Ž.Siksna. Vēl padomju laikos, uzstājoties kopā ar aktieriem un māksliniekiem, viņš novērojis, ka lielākajai daļai, iznākot lauku publikas priekšā, attieksme bijusi nopietna.
“Protams, bija arī tādi, — eh, gan jau kaut kā norunās, un pēc tam pat neatceras, kur bijuši. Bet lielākā daļa nopietno aktieru, kā Edmunds Freibergs, Oļģerts Dunkers, Antra Liedskalniņa, Helēna Romānova un citi, cienīja savu klausītāju,” pārliecināts Ž.Siksna. Viņiem bijuši precīzi pieraksti, kur uzstājušies, ko runājuši.
Vienā nedēļā var padarīt populāru
Mūziķis atzīstas, ka viņam ne īpaši patīk vieglais estrādes žanrs, kurā darbojas. Ar gadiem sapratis, ka tomēr tuvāka ir nopietnā mūzika, tāpēc tagad cenšas vairāk pievērsties tai, koncertē baznīcās, dzied operā. “Klausos džezu, patīk, protams, arī vieglā mūzika. Tagad diemžēl neredzu tik spilgtas personības, kādas bija agrāk,” secina dziedātājs.
Viņš šādu tendenci novērojis visā pasaulē, kad estrādes mākslā noteicošā ir šovindustrija. Mākslinieku vienā nedēļā var padarīt populāru un pasaulslavenu. Iztērē “labu” naudu, uztaisa klipu. Piemēram, ir puisis, kas iekļuvis Anglijas hitos.
“Bet mēs ar to zaudējam. Zaudē nopietnā mūzika,” domā Ž.Siksna. Viss pasaulē ir cieši saistīts. Cilvēki steidzas, visu grib paveikt ātri, un nav laika apsēsties un padomāt.
“Vai tiešām vajadzīgi tādi satricinājumi kā 11.septembris Amerikā, lai cilvēki sāktu domāt?” jautā mūziķis. Viņš apmeklējis Vāciju un koncertējis baznīcās.
“Kopš 1983.gada nebiju bijis Brēmenē. Toreiz tā bija pavisam cita pilsēta. Tagad nedaudz atgādina balagānu. Varbūt labi, ja Latvijā pēc gadiem 20 sabrauks trīs vai četri miljoni kurdu, bet tas var būt arī mūsu nācijas gals,” prāto mūziķis.
Jānogaida, kamēr nostājas duļķes
Arī atpūtas vietās ir līdzīgi. Var ātri uzcelt, noorganizēt, ātri gūt peļņu. “Bet var arī mazā kafejnīcā baudīt labu kafiju un pasākumā klausīties labu mūziku,” salīdzina Ž. Siksna.
Lai cilvēki to izvērtētu, vajadzīgs laiks, kamēr nostājas duļķes. Mūziķis domā, ka paies vēl gadi 10 vai 15, bet māksla šajā laikā zaudēs.
“Esmu optimists, jo dzīvē viss attīstās viļņveidīgi, viss nenotiek vienmērīgi,” vērtē Ž.Siksna. Savulaik bija vienaudži — Nora Bumbiere, Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs un Viktors Lapčenoks. Pēc tam atkal vienaudži — Ingus Pētersons, Olga Pīrāga, Aija Kukule, Mirdza Zīvere, Imants Vanzovičs, Žoržs Siksna.
“Vajadzīga konkurence. Šodien tādas nav. Tāpēc šie mākslinieki nevar attīstīties, jo nav, kas viņus pavelk uz augšu — nav konkurences,” uzskata Ž.Siksna.
Agrāk dziedātājiem dziesmas rakstīja Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Jānis Lūsēns, Zigmars Liepiņš. Tagad grupām nav profesionālu komponistu, kas rakstītu vieglo mūziku, tāpēc rodas daudzas dziesmas – viendienītes.
