6. “Gandrīz 95 % narkomānu ir sākuši ar zāles pīpēšanu, bet atnāciet un paskatieties, kādi viņi izskatās tagad!
6. “Gandrīz 95 % narkomānu ir sākuši ar zāles pīpēšanu, bet atnāciet un paskatieties, kādi viņi izskatās tagad! Ļoti daudzi marihuānas pārdevēji to apstrādā ar heroīnu, tādējādi pieradinot šos it kā nevainīgos zāles pīpētājus pie stiprākām narkotikām. Nepaiet ilgs laiks, un cilvēks sāk lietot daudz stiprākas narkotikas. Zāle ir kā tramplīns nopietnākām narkotikām.”
Labāk būt patērētājam
“Tā nav taisnība, ka, pīpējot apšpricētu zāli, var rasties tāda atkarība, ka es nepilna mēneša laikā varu “uzsēsties uz adatas”,” Ingars man paskaidro, kad es pastāstu viņam narkologa viedokli. “Nav tā! Tā ir paša cilvēka vaina, ka viņš sāk špricēties. Es arī esmu veselu mēnesi pīpējis ar heroīnu apstrādātu zāli un, kā redzi, staigāju vēl ar nesadurstītām rokām.”
Ingars demonstratīvi rāda savas rokas.
“Kā tu sāki lietot narkotikas?” painteresējos. “Pirmkārt, es neuzskatu sevi par narkomānu! Bet par to, kā es sāku… Man viens draugs – Norcis no Rīgas – bija parādā naudu. Naudas viņam tobrīd nebija, un viņš man tās vietā piedāvāja zāli. Es arī piekritu. Iepatikās man kumārīt (pīpēt zāli), to daru jau pusotru gadu. Esmu pats strādājis arī par dīleri, pārdevis narkotikas, bet šo nodarbošanos ātri pametu, jo tas aizņem šausmīgi daudz laika, miega un nervu. Labāk būt patērētājam, nevis izplatītājam.”
Kā kaijas atkritumu tvertnē
“Man nepatīk Rīga. Te viss ir tik pelēks un drūms. Rīgā nevar sajust gadalaikus. Savā mazpilsētā es jūtos daudz labāk. Kad man būs nauda, nopirkšu māju Ogrē – nav tālu no Rīgas, un Ogrē vienmēr var kumāru (zāli, marihuānu) nopirkt.” Ingars aizsmēķē cigareti un turpina.
“Laikam būs jāaiziet pastaigāties pa Mazā Kalna ielu. Citi mani sauc par ekstrēmā tūrisma piekritēju, bet man patīk, tur vismaz daba elpo.
