Vai pēc trim gadiem izdosies sasniegt Lielās talkas mērķi – Latvija kā tīrākā un sakoptākā vieta pasaulē?
Maija Loķe, gulbeniete
Lielo talku, kas tiek organizēta jau vairākus gadus, ir vērts rīkot. Talkas ir nepieciešams rīkot, jo tajās cilvēki rod kopības sajūtu, vienotību un saskarsmi. Domāju, ka situācija ar apkārtnes sakoptību uzlabojas, jo daudzas vietas tiek sakoptas, protams, tiek piesārņoti meži, un tas ir ļoti drūmi. Kāpēc cilvēki izmet atkritumus mežā? Grūti saprast. Iespējams, lai par tiem nevajadzētu maksāt. Pati gan nepiedalīšos Lielajā talkā, jo būšu darbā, bet, kad dzīvoju Rīgā, esmu piedalījusies. Līdz 2018.gadam ir plānots sasniegt talkas mērķi, ka Latvijā ir tīrākā un sakoptākā vieta pasaulē. Manuprāt, diezin vai to izdosies sasniegt, jo ir atlikuši tikai trīs gadi. Varbūt pēc trīsdesmit gadiem. Ir cilvēki, kas aiz sevis neprot savākt, un, ja viņus neizglītos ikdienā, tad šo mērķi neizdosies sasniegt. Tie, kas aiz sevis savāc, tie arī savāc, bet tie, kas to nedara, arī neturpinās darīt, tad diemžēl situācija neuzlabosies. Agrāk varēja bērniem aizrādīt skolā vai uz ielas, pasakot – pacel papīrīti, bet tagad baidās bērniem aizrādīt, jo viņiem ir dažādas tiesības, līdz ar to tikai noskatāmies, ka viņš kaut ko nomet. Zinu, ka pat skolās ir bijis tā, ka nevar skolēnam likt pacelt papīru, jo izrādās, tas ir apkopējas darbs, bet tas nav pareizi, jo elementārās lietas ir jāzina visiem. Ja runā par Gulbeni, tad mums taču netrūkst atkritumu tvertņu, bet tomēr ir cilvēki, kas atkritumus izmet ne tiem paredzētajās vietās. Pudeles, sulu pakas tiek izmestas krūmos, un apkārtējie cilvēki, kuri to redz, neuzdrīkstas aizrādīt svešiem bērniem vai pieaugušajiem.
Agnese Rancāne, gulbeniete
Tas no mums pašiem ir atkarīgs, vai līdz 2018.gadam kļūsim par tīrāko un sakoptāko vietu pasaulē. Es pati esmu piedalījusies talkās, bet diemžēl tagad, kad nokusa sniegs, atklājas vietas, kas ļoti neglīti izskatās. Ja katrs cilvēks to kā savu personisko atbildību neuzņemsies, ka viņam sava zeme visu gadu jātur tīra, tad ar vienu ģenerālo tīrīšanu gadā mūsu zemei līdzēts nebūs. Talkas un apkārtnes sakopšana tas ir arī veids, kā var izpausties mūsu patriotisms. Daudzi novembrī pie krūtīm nēsā sarkanbaltsarkanās lentītes un apliecina, ka mīl Latviju, bet vai tas izpaužas arī praktiski? Patiesībā Latvija ir arī mūsu daba, un kā mēs izturamies pret to? Man liekas, ka īstam patriotam vajadzētu domāt arī ikdienā par to, vai viņš, piemēram, spēj aiznest izlietoto dzēriena pudeli vai pārtikas iepakojumu līdz tuvākajai atkritumu urnai, vai un cik bieži lieto polietilēna maisiņus vietā un nevietā. Vai savlaicīgi sakopj savu īpašumu, lai pavasarī nebūtu jādedzina kūla. Būtībā mums katru dienu ir izvēle, vai mēs gribam Latviju redzēt tīru un sakoptu caur daudz un dažādām lietām. Viena talka ir tikai viena talka un žēl, ka netiek runāts par atlikušo gadu. It kā visi sarosās gadā reizi, izskan dažādi saukļi un uzsaukumi, arī televīzijā un presē, un tas ir labi, bet paies tagad 25.aprīlis, visi sevi atkal paslavēs par izdarīto, un līdz nākamajam gadam būs klusums. Mēs taču savu māju vai dzīvokli neuzkopjam tikai gadā reizi. Tīram to regulāri. Ir gan tā, ka, piemēram, daudzdzīvokļu mājās savu dzīvokli cilvēks sakopj, tiklīdz iziet no tā ārā, personīgā atbildība beidzas, un viņš domā, ka gan jau sētnieks satīrīs.
Solvita Groznija, gulbeniete
Man Lielā talka asociējas ar mana dēla dzimšanu, jo pirms vairākiem gadiem, kad notika Lielā talka, tas bija 18.aprīlis, kad pasaulē nāca mans dēls. Manuprāt, Lielā talka ir nepieciešama, jo tā liek sarosīties ne tikai organizatoriem un talkotājiem, kuri dodas uzkopt pieteiktās talku vietas, bet arī citiem iedzīvotājiem, kuri uzkopj savu māju apkārtnes, daudzdzīvokļu namu teritorijas. Dēls, kuram tagad ir seši gadi, pārdzīvo, ja redz, ka zemē nomet papīrus vai arī apkārtne kaut kur ir piemēslota ar gružiem. Viņš parasti man saka, ka nedrīkst taču tā piesārņot Latviju, jo tad tā būs netīra. Nezinu gan, vai pēc trim gadiem Latvija būs tīrākā un sakoptākā vieta pasaulē, bet kopumā tomēr var teikt, ka mūsu zeme ir sakopta un kļūst sakoptāka. Ar gadiem tā patiešām ir kļuvusi tīrāka. Vairāk ir tādu vietu, kas tiek sakoptas talkas laikā un ar katru gadu šādu vietu kļūst arvien vairāk. Pati gan šogad Lielajā talkā nepiedalīšos, jo man ir jāstrādā, bet bērni, ja veselība atļaus, kopā ar saviem skolasbiedriem dosies sakopt Gulbenes luterāņu baznīcas apkārtni. Tā ir bijis arī citos gados.
